Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam līdzīgi kā slimnīcām trūkst mediķu darba roku. Pašlaik visvairāk dienestam nepieciešamas brigāžu otrās ārstniecības personas, jo īpaši Rīgā, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Turklāt vakanto darba vietu skaits arvien pieaug.
Lai piesaistītu jaunus darbiniekus, īpaši jaunos ārstu palīgus darbam neatliekamajā palīdzībā, Veselības ministrija izmanto Eiropas Savienības finansējumu un izmaksā pabalstus.
Vakanto ārstniecības personu amata vietu skaitam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir tendence pieaugt. Pašlaik visvairāk nepieciešamas brigāžu otrās ārstniecības personas, īpaši Rīgā, kā arī tuvākajā laikā būs jānodrošina nepieciešamais darbinieku skaits un pēctecība ārkārtas zvanu centrā 113, informē dienestā.
Lai piesaistītu darbiniekus dienestam Rīgā un reģionos, Veselības ministrija īsteno vairākus pasākumus, tostarp ārstu palīgiem ir pieejams atbalsts no Eiropas Savienības fondiem.
Finanšu atbalsts no Eiropas fondiem pieejams ārstniecības personām par to, ka speciālisti par savu darbavietu izvēlas iestādi, kas pacientiem nodrošina valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus.
Jaunu darbinieku piesaiste Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir ļoti aktuāla, tāpēc ārstu palīgus aicina pievienoties dienestam un izmantot šīs fondu iespējas.
“Projektu iespējas līdz šim izmantojuši jau vairāk nekā 200 dienesta darbinieku - īpaši aktīvi piesakās jaunie kolēģi, kuri uzsākuši darbu dienestā,” stāsta dienesta direktore Liene Cipule. “Iespēju pieteikties projektam piedāvājam arī medicīnas koledžu studentiem, kuri pie mums dienestā ierodas praksē. Pašlaik visvairāk mums nepieciešamas brigāžu otrās ārstniecības personas, īpaši Rīgā, tāpēc tieši šeit ļoti gaidām jaunos kolēģus.” Atbalsts ir un būs nepieciešams, lai nodrošinātu darbu arī dienesta struktūrvienībā - ārkārtas tālruņa 113 zvanu centrā, jo jāstiprina arī jauno dispečeru maiņa.
Jaunos speciālistus finansiāli atbalsta Veselības ministrija, īstenojot divus Eiropas Sociālā fonda projektus - par mediķu pieejamības uzlabošanu ārpus Rīgas un atbalstu ārstniecības personām darbam Rīgā un atveseļošanās pasākumiem veselības nozarē, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas Ārstniecības personu piesaistes darbam reģionos projekta nodaļas speciāliste Barbara Ālīte.
Projektu ietvaros ārstniecības personām izmaksā vienreizēju naudas kompensāciju, savukārt atbalsta saņēmēji apņemas noteiktu laika posmu strādāt valsts sektorā. Tajā skaitā arī jaunie ārstu palīgi var saņemt naudas kompensāciju par darbu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādē Rīgā vai ārpus Rīgas, kompensāciju par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem kā atbalstu darba gaitu uzsākšanai un ikdienas vajadzībām.
Ārstniecības personāla nodrošinājumā situācija būtiski atšķiras reģionu griezumā - Latgalē ir vismazākais vakanto amata vietu skaits, savukārt Rīgas reģionā ir vislielākais. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā atzinīgi vērtē šo fondu kompensāciju iespējas un redz tam ieguvumus, jo tas mazina ārstniecības personu mainību, ļaujot piesaistīt darbiniekus ilgtermiņā. Vienlaikus gan dienesta vadība uzsver, ka ļoti būtiski ir nodrošināt darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu.
Darbinieku piesaistei ārpus Rīgas domātā projekta kopējais finansējums ir 14 612 707 eiro (uz aptuveni sešiem gadiem), bet darbinieku piesaistes projekta Rīgā finansējums ir 8,9 miljoni eiro. Šo projektu līdzfinansē REACT-EU pandēmijas krīzes seku mazināšanai.
