Kompensējot mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpumu, Labklājības ministrija ieplānojusi izmaksāt daļai pensionāru vienreizēju atbalstu. Pabalsta apmērs būs atkarīgs no seniora pensijas, tomēr tie pensionāri, kuri saņem 500 eiro un lielāku pensiju, visticamāk, atbalstu nesaņems.
Turklāt šādu piemaksu jeb “trīspadsmito pensiju” plānots izmaksāt katru gadu decembrī. Precīzu šī pabalsta saņēmēju skaitu Labklājības ministrija vēl nenosauc, bet zināms, ka valsts budžetā papildus būs nepieciešami vismaz 43 miljoni eiro.
Labklājības ministrija iepazīstina ar pasākumu plānu jeb drīzāk ar atsevišķiem pasākumiem, kā atbalstīt mājsaimniecības energoresursu cenu kāpuma situācijā. Kopumā ministrija iecerējusi sešus pasākumus, no kuriem vairāki attiecas uz senioriem. Viens no šiem pasākumiem, par ko “Neatkarīgā” jau rakstīja, ir pensijas indeksācija agrāk, nekā tas pašlaik ir noteikts pensiju likumā. Indeksāciju Labklājības ministrija piedāvāt veikt 1. septembrī (tas notiktu tikai 2022. gadā). Tas skars 563 000 pensiju saņēmēju, starp kuriem nav tikai seniori, bet arī invaliditātes pensijas vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji.
Indeksācijas veikšanai mēnesi agrāk sociālajā budžetā nepieciešami papildu 26 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norāda, ka situācija pēdējos divus gadus dinamiski mainās - kopš 2020. gada sākuma ekonomikā ir novērota gan deflācija, gan inflācija, gan līdzsvara situācija. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām ir energoresursiem. Degvielas cenu kāpumam būs ietekme arī uz citām cenām, it īpaši pārtikas cenām, tādējādi mazinot iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt sekmēs maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvara kāpumu. “Atbalstam ir jābūt mērķētam, lai efektīvi izlietotu valsts budžeta līdzekļus un neradītu papildu spiedienu uz inflāciju,” norāda speciāliste.
Lai atbalstītu tieši seniorus, Labklājības ministrija ieplānojusi vienreizēju ikgadēju maksājumu senioram, un atskaites punkts šī pabalsta saņemšanai būs 500 eiro.
Ja pensionāra pensija ir līdz 300 eiro, viņam tiktu piešķirti 200 eiro, savukārt pensijai virs 300 eiro atbalsta maksājums būtu tāds, lai pensija sasniegtu 500 eiro.
Šādu vienreizēju maksājumu tiek piedāvāts veikt katru gadu. 2023. gadā savukārt šādu vienreizēju maksājumu veiktu, par atskaites punktu ņemot 80 procentus no ienākumu mediānas. Plānots, ka katru gadu šāda vienreizēja maksājuma veikšana izmaksātu ap 43 miljoniem eiro (2022. gadā papildus no pamata budžeta nepieciešami 43,2 miljoni eiro).
Ar šādu piedāvājumu Labklājības ministrija, visticamāk, centusies nodrošināt mērķētu pieeju atbalsta sniegšanā, tomēr nav skaidrs, kāpēc kā robeža izvēlēta 500 eiro pensija. Tāpat Labklājības ministrijai jārēķinās, ka šādi tā sadala pensionārus divās grupās - viena, kur pensionāri katru gadu saņems papildu pensiju, bet otra - kas nesaņems. Jāņem vērā, ka lielāku pensiju pašlaik saņem arī tie pensionāri, kuru pensijai daudz lielāku lomu noteikušas individuālās sociālās iemaksas, kā arī liels darba stāžs, taču tagad tieši cilvēki atbalstu nesaņems.
Labklājības ministrija skaidro, ka no 2023. gada 1. janvāra iedzīvotāju minimālo ienākumu slieksnis nevarēs būt zemāks par 20 procentiem no ienākumu mediānas un no nākamā gada šis minimālā ienākuma slieksnis tiks pārskatīts katru gadu - atbilstoši reālajai situācijai (pašlaik noteikta tā pārskatīšana reizi trijos gados).
Labklājības ministrija garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu nodrošināšanai līdzfinansējumu paredzējusi nodrošināt 50 procentu apmērā. Tāpat no 2023. gada 1. janvāra arī paredzēts noteikt lielākus koeficientus mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam aizsargātajām grupām. To paredzēts palielināt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti un mājsaimniecībām ar bērniem. Arī šo pasākumu īstenošanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi - nākamgad ap 50 miljoniem eiro. Labklājības ministrija piedāvā arī palielināt minimālo algu - līdz 670 vai 700 eiro no nākamā gada.
