Aizejošā gada pēdējā sēdē valdība nolēma pasniegt ekskluzīvu dāvanu turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, automašīnu dīleriem un līzinga
kompānijām – subsīdiju 10 000 000 eiro apmērā.
Somi latviešiem vienmēr devuši iemeslus viņus apskaust un viņiem līdzināties. Tajā skaitā šomēnes ir iemesls atgādināt, ka ar savas valsts pasludināšanu 1917. gada 6. decembrī viņi apsteidza latviešus gandrīz par veselu gadu un valsts starptautisko atzīšanu – pat par 2–3 gadiem. Krievija atzina Somiju par valsti jau 1918. gada 1. janvārī.
Neskatoties uz pirmssvētku drudzi, ko šogad vēl pastiprināja veikalu dalīšana “sarkanā” un “zaļā” režīma veikalos, šovakar daudzas ģimenes sēdīsies pie mielasta galda. Neatkarīgā ik gadu pēta pārtikas cenu izmaiņu tendences. Šogad svētku galds, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, izmaksās dārgāk nekā pērn.
Vēl līdz gada beigām notiks ārkārtas sēde, kurā jaunieceltā “Latvijas valsts mežu” padome no atlikušo valdes locekļu vidus izvēlēsies īstermiņa aizvietotāju Robertam Strīpniekam – uzņēmuma izveidotājam un tā ilggadējam vadītājam. Kapteinis kuģi atstāj pirms laika, un vismaz pagaidām nekas neliecina, ka tā būtu laba zīme.
Valdība vienojusies piešķirt papildu naudu – gandrīz 17 miljonus eiro – pašvaldībām, kurām gan Covid-19 epidēmijas dēļ, gan tāpēc, ka pieaug komunālās izmaksas, jāpalīdz nomaksāt rēķini arvien lielākam iedzīvotāju skaitam.
Mazgāt rokas un skatīties reizi dienā video ar dzīvnieciņiem. Tāds ir valdības apstiprinātais risinājums, iespējams, bīstamākajam kovida perēklim Latvijā – uzņēmuma “Baltic Devon Mink” ūdeļu audzētavai Iecavas novadā. Pretēji epidemiologu ieteikumam ūdeles netiks izkautas. Šis risinājums ļaus no dzīvnieciņiem izspiest vēl maksimālu labumu līdz 2026. gadam, kad nozari iecerēts slēgt.
Jau līdz šim Bērnu slimnīcas pacienti savu viedokli varēja paust speciālā aptaujā, taču tas neskāra vienu no slimnīcas noslogotākajām – Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļu.
Vāciski runājošajā Eiropas auditorijā izplatītas ļoti smagas apsūdzības Latvijas valstij, taču izdevuma “Bild” publikācijas skartās amatpersonas jau pusotru mēnesi klusē, ļaujot divu caurkritušu baņķieru sastāstītajām puspatiesībām un meliem nogulsnēties vienā fundamentālā atziņā par mūsu valsti – Latvija ir zeme, kas zog. Saeimas deputāts Māris Možvillo šobrīd ir vienīgais politiķis, kurš ar to nav mierā un pieprasa aizsargāt Latvijas reputāciju.
Valsts policija nav saskatījusi epidemioloģisko drošības noteikumu pārkāpumu faktā, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts stingrā “lokdauna” laikā oktobrī ciemojās pie pensionāriem. Tobrīd bija aizliegta divu mājsaimniecību tikšanās un pat mazbērns nedrīkstēja apciemot savus vecvecākus, izņemot gadījumus, ja omītei vai opītim bija vajadzīga palīdzība. Kas ir atļauts veselības ministram, nav atļauts tautai?
Aivaram Lembergam atkal ir negatīvs Covid-19 tests, taču atklājies, ka slimības laikā vīruss nopietni bojājis trešo daļu plaušu, Neatkarīgā noskaidroja no A. Lemberga tuviniekiem.
Pēc daudzām publikācijām plašsaziņas līdzekļos (un aicinājumiem sociālajos tīklos) atbildīgās institūcijas novērsa lielākās problēmas, kuras izraisīja ļoti augstu traģisku satiksmes negadījumu risku autotransporta kustībā pa vienu no Latvijas noslogotākajiem autoceļiem, Rīgas–Jelgavas šoseju.
Vāciski runājošajai Eiropas Savienības daudzmiljonu auditorijai pateikts, ka Latvija ir zagļu, korumpantu un terorisma atbalstītāju zeme, kur smagi noziegumi tiek piesegti valdības līmenī. Eiropā lielākais laikraksts “Bild” viena tiesvedības procesa interesēs izplatījis nepārprotamas viltus ziņas, taču neviena no publikācijas skartajām Latvijas institūcijām un neviens politiķis negrasās šos melus apstrīdēt. Vāciešu saņemtais vēstījums tur nogulsnēsies uz palikšanu, neviens taču neiebilst.
Lai gan par Covid-19 omikrona paveida bīstamību zinātnieki vēl strīdas, vairākas Eiropas valstis jau ir ieviesušas stingrākas prasības ieceļotājiem. Latvijā pagaidām vienīgi ir pastiprināta Covid-19 testēšanas intensitāte lidostā “Rīga”, citu jaunu ierobežojumu nav.
Kā mājiens ar mietu ir vācu okupācijas laika žurnāla “Laikmets” 1941. gada 26. jūnija numurs, kas sākas ar Rīgas ieņemšanas pirmajai gadadienai veltītu stāstu par Daugavas forsēšanu un turpinās ar atzinumu, ka Somija ir varoņu zeme ziemeļos: “Plecu pie pleca ar Vāciju arī vēl šodien Somija cīnās pret boļševistisko pasaules ienaidnieku. No Ladogas ezera līdz Petsamo ostai Ledus jūras krastā somu armija stāv blakus vācu vienībām pasaules visu laiku visgarākās frontes ziemeļu daļā un kopīgi gūst uzvaru pēc uzvaras.”
Oktobra beigās Latviju pāršalca ziņa par pāragri mūžībā devušos bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru. Viņa dzīves pavedienu pārrāva Covid-19. Divas dienas vēlāk TV3 ziņās izskanēja informācija, ka Arnim Cimdaram, iespējams, bijis viltots Covid-19 sertifikāts. Lai gan ģimene to kategoriski noliedza un lūdza šīs ziņas atsaukt, televīzijas kanāls to neizdarīja, solot turpināt pētīt šo gadījumu. Tagad Valsts policija noskaidrojusi, ka Arnim Cimdaram nav bijis viltots Covid-19 sertifikāts un viņš tādu nav izmantojis.
Vācu izdevums “Bild” publicējis Latvijas reputāciju graujošu rakstu. Caur mūsu bankām tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, bet tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs uz abiem ir saņēmuši 500 000 lielu kukuli, lai ļautu izzagt PNB banku.
Politiskā vide ir reaģējusi uz publiskajā telpā iekļuvušajām bažām par iespējamu uzņēmuma “Latvijas valsts meži” vājināšanu un pat privatizāciju. Zaļo un zemnieku savienība premjeram Krišjānim Kariņam pieprasījusi skaidrojumu par plāniem valstij piederošu uzņēmumu kapitāldaļas kotēt biržā, savukārt uzņēmuma jaunā padome sākusi runāt ar kokrūpniecības nozari, solot līdzšinējo stratēģisko virzienu saglabāt nemainīgu.
Nolūkā mazināt sabiedrībā agresīvas verbālas uzvedības izpausmes, Saeimā top jauni panti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Politiķi un ierēdņi pūlas salāgot savas izpratnes par aizvainojošu izrunāšanos un noteikt tai cenrādi, riskējot, ka patiešām bīstama naidīga runāšana faktiski tiks dekriminalizēta.
Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” jaunieceltā padome ir kā līdaka, vēzis un gulbis no Ivana Krilova (1769–1844) fabulas. Katrs padomes loceklis atbild par savu darbības jomu, un tikai vienam prasīta kompetence mežzinātnē. Ja pēc līdzīga principa tiks atlasīta uzņēmuma nākamā valde, tas jau radīs riskus uzņēmuma operatīvā darba līmenī. Latvijas zaļā zelta turētājiem drīzumā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi, kas ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību.
Aivaram Lembergam pašsajūta nedaudz uzlabojusies, taču Covid-19 tests joprojām pozitīvs. Turpina mocīt klepus un nespēks, liecina pēdējā no tuviniekiem saņemtā informācija.
Blakusparādības pēc trešās Covid-19 vakcīnas devas ir līdzīgas kā pēc pirmās vai otrās Covid-19 vakcīnu devas saņemšanas, liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija par vakcinēšanās blaknēm. Kopumā līdz šim saņemti 40 ziņojumu par vakcinācijas blakusparādībām tieši pēc trešās devas jeb balstvakcīnas.
