Tas ir kas līdzīgs kolektīvai sazvērestībai. Iesaistītie personāži – Ministru prezidents, ministri, deputāti, galu galā, koalīcija kopumā – lieliski apzinās, ka Latvijas valsts ir apkaunota vairāk nekā deviņu miljonu lielā auditorijā, taču par to klusē un Latvijas valsts reputāciju neaizstāv. Nule noskaidrojies šīs klusēšanas iemesls. Tā ir starptautiska tiesvedība, kurā iesaistīta Latvijas valsts.
Precīzāk - tiesvedība ir saistīta ar vienu šī skandāla aspektu - “PNB bankas” krahu, taču tās gaitā var tikt skarti arī citi apgalvojumi, kas minēti vācu izdevuma “Bild” rakstā “Mafijas krimiķis Latvijā. Bijušais BND priekšnieks un bijušais NATO šefs cietuši trakā “bankas laupīšanā””. Piemēram, ka mūsu uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, ka tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs saņēmuši 500 000 eiro lielu kukuli, lai ļautu izzagt “PNB banku”, un mūsu valdības vadītājs piesedz korupciju augstākajā līmenī. Raksts tika publicēts pagājušā gada novembrī - Eiropas lielākajā un ietekmīgākajā laikrakstā, no kura baidās visi Vācijas politiķi un nobijās arī mūsējie. Joprojām klusē kā partizāni.
Pēc tam, kad “Neatkarīgā” vērsa uzmanību uz Latvijas valsts apskādēto reputāciju un “Bild” apgalvojumiem, kurus vajadzētu publiski atspēkot vai vismaz izvērtēt, vienīgais politiķis, kurš atsaucās, bija Saeimas deputāts Māris Možvillo. Vispirms viņš rosināja iztirzāt šo skandalozo situāciju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Taču komisijas vadītājs Juris Rancāns to darīt atteicās, un iemesls ir visai prozaisks - viņš ir divu skandālā minēto personāžu partijas biedrs. Nevar taču kritizēt tieslietu ministru Jāni Bordānu, kolēģi deputātu Juri Jurašu un paša pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju. Tad Māris Možvillo rakstīja nākamo vēstuli - Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.
Arī “Neatkarīgā” iepriekš vērsās premjera birojā, taču saņēma šādu neko neizsakošu skaidrojumu:
“Latvija ir sekmīgi īstenojusi finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu, par ko ir saņemts atzinīgs novērtējums no Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”). Jebkuras pretenzijas ir risināmas tiesiskā ceļā, vēršoties atbildīgajās institūcijās. Kompetentās finanšu sektora uzraudzības institūcijas īsteno savas funkcijas, lai nodrošinātu finanšu sektora pilnu uzraudzību un caurspīdīgumu un, nepieciešamības gadījumā, sniedz informāciju un sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām. Saņemtos iesniegumus Ministru Prezidents nodod atbildīgajām institūcijām izvērtēšanai.”
Par iesniegumu izskatīšanas kārtību valsts kancelejā premjeram vaicāts netika, bet gan par “Bild” tekstos iekļautajām apsūdzībām Latvijai un tās amatpersonām starptautisko sankciju pārkāpšanā, korupcijā un naudas atmazgāšanā. Vai un kā uz to reaģēs? Taču pēc būtības atbilde netika sniegta.
Deputāta Možvillo vēstuli Ministru prezidenta birojs uztvēris nopietnāk, jo līdztekus dekoratīvam secinājumam, ka premjeram nav tiesību iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā, bet nav arī pamata apšaubīt to kompetenci, birojs paskaidro, kādēļ par “Bild” skandālu tiek klusēts:
“Papildus iepriekš minētajam norādām, ka šobrīd aktīvi norisinās šķīrējtiesas process Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesā starp AS “PNB Banka”, Grigoriju Guseļņikovu (un citām saistītajām personām) un Latvijas valsti (šķīrējtiesas lietas Nr. ARB/17/47).
Ņemot vērā, ka šķīrējtiesas procesā tiek vai varētu tikt apskatīti jautājumi, kas tieši vai netieši saistīti ar Jūsu vēstulē minētajiem apgalvojumiem, uzskatām, ka no valsts interešu pārstāvības viedokļa šobrīd jebkāda veida publiska komunikācija no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biroja vai Valsts kancelejas puses par Jūsu vēstulē minētajiem apgalvojumiem nav vēlama.”
Šis arī ir iemesls, kādēļ ministrs Bordāns un deputāts Jurašs uz “Neatkarīgās” uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, bet tā vietā vērsās valsts policijā ar pasūtījumu sākt kriminālprocesu. Un ne jau pret “Bild”, kas milzīgā auditorijā izplatīja smagas apsūdzības pret Latvijas valsti un tās amatpersonām. Bet pret “Neatkarīgo”, kas uzrakstīja par to, ka šāda publikācija ir sarakstīta un joprojām ir brīvi lasāma internetā: “Mafia-Krimi in Lettland Ex-BND-Chef und Ex-Nato-Boss Opfer eines irren “Bankraubes””.
Interesenti var iepazīties.
