Pirmspensijas vecuma pacienta, kas septiņas dienas pēc vakcinācijas nomira, nāves cēlonis ir ticami saistīts ar Covid-19 vakcīnas “Vaxzevria” lietošanu, apstiprinājusi Zāļu valsts aģentūra. Patologanatomiskā ekspertīzē, uz ko balstīts šis secinājums, konstatēts, ka pacientam pēc vakcinācijas izveidojās ļoti reti sastopama blakusparādība – trombozes un trombocitopēnijas sindroms. Šī iespējamā blakusparādība ir norādīta arī vakcīnas lietošanas instrukcijā.
Visticamāk, saistībā ar šo nāves gadījumu tuvinieki varēs pretendēt uz kompensāciju par vakcīnas nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai, un maksimālais šīs atlīdzības apmērs cilvēka nāves gadījumā būs 142 tūkstoši eiro. Zāļu valsts aģentūrā kopumā saņemti 48 blakusparādību ziņojumi par to, ka vairāku nedēļu vai pat mēnešu laikā pēc vakcinācijas pacients ir miris. Turpinās 26 ziņojumu izvērtēšana.
Zāļu valsts aģentūra izvērtējusi 22 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas. 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju pret Covid-19, viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas “Vaxzevria” jeb Covid-19 vakcīnas “AstraZeneca” lietošanu. Zāļu valsts aģentūra blakusparādību ziņojumu par personas vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem (precīzs pacienta vecums netiek nosaukts) letālu gadījumu septītajā dienā pēc vakcīnas “Vaxzevria” pirmās devas saņemšanas saņēma pagājušā gada 21. jūlijā. Vakcinācija tika veikta aprīlī.
“Izvērtējot ziņoto gadījumu, Zāļu valsts aģentūra secinājusi, ka patologanatomiskā ekspertīzē konstatēto pārmaiņu cēloniskais sakars ar vakcīnas “Vaxzevria” lietošanu ir vērtējams kā ticams, un šai gadījumā ir konstatēta iespējama vakcīnas ļoti reti sastopama blakusparādība - trombozes un trombocitopēnijas sindroms,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.
Šis trombozes un trombocitopēnijas sindroms ir reģistrēts kā iespējamā blakusparādība vīrusa vektora vakcīnām - gan “Vaxzevria”, gan “Janssen” vakcīnai. Zāļu valsts aģentūras eksperti jau iepriekš skaidroja, ka sindroms ir novērojams ļoti reti un norit kopā ar asiņošanu. Visbiežāk tas var rasties trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Šī informācija ir iekļauta vakcīnu lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā.
Speciālisti skaidro arī atšķirību starp trombozes un trombocitopēnijas sindromu un medicīnā bieži sastopamām trombozēm. Sindromam (saīsināti TTS) un trombozēm ir būtiski atšķirīgs klīnisks stāvoklis. TTS vienmēr ietver vienlaikus esošu trombocitopēniju jeb samazinātu trombocītu skaitu asinīs. Savukārt bieži sastopamā tromboze bez vienlaikus esošas trombocitopēnijas nav tas pats, kas vakcīnas blakusparādība - trombozes un trombocitopēnijas sindroms.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka ne “Pfizer/BioNTech” vakcīnai “Comirnaty”, ne “Moderna” vakcīnai “Spikevax” (abas ir mRNS jeb ziņneša vakcīnas) šis sindroms nav iekļauts blakusparādību sarakstā.
Izvērtējot blakusparādību ziņojumus par letālu gadījumu pēc vakcīnas, Zāļu valsts aģentūra analizē visu pieejamo informāciju. Šajā gadījumā tā bija personas slimības vēsture, informācija no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, no ģimenes ārsta, no Nacionālā veselības dienesta par lietotām zālēm un veiktiem izmeklējumiem, tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, tajā skaitā tiesu histoloģiskās izpētes dati, un tika uzklausīts ārsta speciālista (jeb klīniskā eksperta) hematologa viedoklis. “Eksperti vērtēšanu veica, balstoties uz zinātniskām metodēm un prasībām, kas ir vienādas visā Eiropas Savienībā, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas izstrādātiem zāļu drošuma uzraudzības standartizētiem cēloniskā sakara vērtēšanas kritērijiem,” norāda Dita Okmane.
Pirmo reizi par TTS kā vakcīnas “Vaxzevria” iespējamu blakusparādību Eiropas Zāļu aģentūra un kolēģi Latvijā informāciju vakcinācijas veicējiem, ārstiem un sabiedrībai sniedza pagājušā gada 19. martā. Informācija un vadlīnijas nosūtītas vakcinācijas veicējiem, veselības aprūpes speciālistiem un iekļautas Vakcinācijas rokasgrāmatā. Lai arī pašlaik “AstraZeneca” vakcīnu praktiski vairs neizmanto, speciālisti tomēr norāda, ka ikvienam iedzīvotājam trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ar vīrusa vektora vakcīnu (“AstraZeneca” vai “Janssen”) jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, ja tiek novērots elpas trūkums, sāpes krūškurvī, sāpes kājās, kāju pietūkums, nepārejošas sāpes vēderā, spontāna asiņošana, asinsizplūdums.
Vakcīna “Vaxzevria” Eiropas Savienībā tika apstiprināta 2021. gada 29. janvārī un tiek izmantota ES valstīs, lai novērstu Covid-19 slimību, kas var radīt nopietnas sekas veselībai, un, neraugoties uz jau minēto blakusparādību, visi eksperti uzsver, ka guvums no šīs vakcīnas lietošanas joprojām ir lielāks par risku.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, no 2020. gada 28. decembra līdz 2022. gada 31. janvārim vakcinācija pret Covid-19 ar “AstraZeneca” vakcīnu Latvijā veikta 262 349 reizes. Kopš pagājušā gada šīs vakcīnas lietošana Latvijā krasi samazinājusies. “AstraZeneca” vakcīna šobrīd tiek lietota ārkārtīgi retos gadījumos - 2022. gada pirmajos mēnešos ir veikti 68 vakcinācijas fakti, kas ir 0,03 procentpunkti no šajā laika periodā veiktajiem 249 000 vakcinācijas faktiem. Savukārt Eiropas Savienības valstīs līdz 2022. gada 2. janvārim iedzīvotāji bija saņēmuši kopumā aptuveni 69 miljonus šīs vakcīnas devu.
Līdz 2022. gada 31. janvārim Zāļu valsts aģentūrā kopumā ir saņemti 48 blakusparādību ziņojumi, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas ar kādu no Covid-19 vakcīnām. 26 ziņoto gadījumu vērtēšana šobrīd vēl turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija.
