Baltkrievijas uzsūtīti migranti komplektā ar Krievijas iebrukuma draudiem visam Austrumeiropas reģionam. Tas ir iemesls, kādēļ ir nepieciešams nocietināt Eiropas Savienības austrumu robežu. Taču, kā rāda jaunākā Eirobarometra aptauja, ne jau tikai Eiropas Komisija un atbildīgie komisāri to nesaprot. Jo dziļāk labklājīgajos Rietumos, jo mazāka ir Eiropas pilsoņu izpratne par draudiem mūsu pierobežā kopumā.
Laipnība pret nezināmo, pārprastas cilvēktiesības un vaļā pamestu durvju politika ir raksturīga pašreizējai Eiropas Komisijai. Tās prezidente Urzula fon der Leiena ir kategoriski noraidījusi finansiālu atbalstu robežžoga būvniecībai, jo “Eiropa žogus neceļ”. Viņas kolēģe, iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sola pieprasīt Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti šobrīd tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā. Tas nozīmētu faktiski vienīgās metodes un vienīgā instrumenta atņemšanu aizsardzībai Krievijas/Baltkrievijas izraisītajā migrācijas hibrīdoperācijā. Un šajā situācijā Leienas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis klusē. Viņš gan ir atbildīgais par Eiropas ekonomikas nākotnes izaicinājumiem, atveseļošanos un noturību, tomēr viņš ir liels priekšnieks no Latvijas. Bet vienalga klusē. Jo tur, Briselē, situācija uz austrumu robežas izskatās maznozīmīga.
Lietuvieši jau pavēstījuši, ka atteiksies izpildīt Briseles rīkojumu, jo valstij tas nozīmētu ieviest atvērtu robežu politiku. Arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizējis ūdens liešanu uz Baltkrievijas un Kremļa dzirnavām: “Ja Eiropas Komisija nonāks tik tālu, lai aicinātu mūs kaut ko mainīt migrācijas politikā un migrantu uzņemšanā, tad atbilde ir tikai viena, proti, kamēr turpināsies šāda veida hibrīdoperācija, lai neviens Eiropas Komisijā pat necer, ka kāda no šīm valstīm veiks izmaiņas savā politikā.” Tā ministra Pabrika teikto atreferē aģentūra LETA. Eiropas Komisijas iebildes pret migrantu atstumšanu izskanējušas Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejā. Ļoti kreisi noskaņotā parlamenta struktūrā. Bet, kas tad ir svarīgs Eiropas pilsoņiem un kādas problēmas prioritāri jārisina Eiropas Parlamentam, nule apzināts regulārajā Eirobarometra aptaujā. Demokrātijas aizsardzība atzīta par vissvarīgāko aizsargājamo vērtību. Savukārt reāla Eiropas Savienības robežu aizsardzība un bloka drošība šķiet nozīmīga problēma galvenokārt migrantu hibrīdoperācijas skarto valstu iedzīvotājiem.
Eiropas Parlamenta birojs Latvijā izplatījis paziņojumu sabiedrībai, kurā citē parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu: “Kā pilsoņi pamatoti norāda, demokrātijas aizsardzība ir svarīgākā Eiropas vērtība. Mēs nevaram uzskatīt demokrātiju par pašsaprotamu; ekstrēmisms, autoritārisms un nacionālisms šodien ir pieaugoši draudi mūsu kopējam Eiropas projektam.” Arī šī atziņa, saliekot vienā maisā nacionālismu ar ekstrēmismu, pilnībā atbilst kreisi orientētajai atvērto durvju politikai, ko jau gadiem piekopj un dalībvalstīm uzspiež Eiropas institūcijas.
Eiropas Parlamenta 2021. gada rudens Eirobarometra aptauja tika veikta no 2021. gada 1. novembra līdz 2. decembrim visās 27 ES dalībvalstīs. Tās pirmajā daļā apzināta Eiropas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par Eiropas Parlamentu. Otrajā - vērtības, kas parlamentam jāaizstāv, un prioritārie jautājumi. Aptaujā tika vaicāts, kurš no minētajiem problēmjautājumiem Eiropas Parlamentam būtu jāskata prioritārā kārtā. Respondenti drīkstēja atzīmēt četras atbildes. Viena no piedāvātajām atbildēm ir “Eiropas Savienības aizsardzība un drošība, tostarp Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība”. Un, lūk, kādi ir rezultāti.
Robežu aizsardzību un drošību par prioritāri risināmu jautājumu uzskata iedzīvotāji Latvijā - 30%, Lietuvā - 27% un Polijā - 26%. Tikmēr Beļģijā bloka un tā ārējo robežu aizsardzība šķiet nozīmīga vien 15% iedzīvotāju. Tas ir zemāk nekā Eiropas Savienībā vidēji - 19%. Un tādās ietekmīgās Eiropas valstīs kā Francija un Itālija robežas aizsardzību par prioritāri risināmu problēmu atzīst vien 14% iedzīvotāju.
Būtiskas atšķirības valstu rādītājos ir arī jautājumā “Migrācija un patvērums”. Par sevišķi akūtu problēmu to atzīst lietuvieši - 42%, kas ir ļoti daudz, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju - 23%. Savukārt Polijā un Latvijā migrācija vērtēta kā mazāk prioritāra problēma - attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju to uzskata par neatliekami risināmu. Iespējams, ka šādas atšķirības saistāmas ar atšķirīgu izpratni par to, kā Brisele varētu risināt migrācijas problemātiku. No Eiropas Komisijas gaidāmais priekšlikums ir nelegālo migrantu ielaišana caur robežpunktiem un viņu patvēruma pieprasījumu izskatīšana, bet šāds risinājums pilnīgi neko nerisina. Faktiski tā būtu nelegālas robežpārkāpšanas legalizācija.
Valstu specdienesti ne reizi vien ziņojuši, ka nelegālā migrācija iet rokrokā ar terorisma draudiem, jo robežu nelegāli šķērso arī radikāli noskaņotas, tostarp ar islāma terorismu saistītas personas. Taču arī te Eiropas iedzīvotāju viedokļi būtiski atšķiras. “Cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību” par prioritāri risināmu jautājumu vidēji uzskata 23% ES iedzīvotāju. Gandrīz tāds pats viedoklis ir Latvijā - 22%. Mazāk Polijā - 14%, un Lietuvā - tikai 9%. Savukārt Beļģijā un Francijā, kur cilvēki vēl labi atceras īstus teroraktus, šai problēmai aptaujā atvēlēta daudz lielāka uzmanība, attiecīgi 26% Beļģijā un 32% Francijā.
Protams, visas problēmas pasaulē vienlaikus nevar būs vissvarīgākās. Taču no mūsu reģiona interešu viedokļa pašlaik būtu vērtīgi vairot iedzīvotāju izpratni drošības jautājumos, tostarp attiecībā uz nepieciešamību stiprināt ES ārējo robežu. Eiropas Savienības augstāko amatpersonu vieglprātīgie izteikumi attiecībā uz migrantu hibrīdkrīzes izraisītajiem draudiem šādu izpratni neveicina. Nav brīnums, ka Baltijas valstu un Polijas aicinājumu piešķirt Eiropas Savienības publiskos līdzekļus robežas izbūvei atbalstīja tikai 12 valstis.
15 sabiedrotie pievīla. Bloka iekšzemē dzīve šķiet drošāka nekā perifērijā.
