Latvijas veikalos līdz 1. augustam varēs tirgot dzērienus ar Latvijas taromātiem nederīgu marķējumu

© Publicitātes foto

Lai izmantotu depozīta sistēmas piedāvāto iespēju saņemt 10 centus par nodoto iepakojumu, pārejas periodā, tas ir, līdz 1. augustam, ir jāpēta, vai nopirktā dzēriena pudele vai skārdene ir derīga nodošanai Latvijā.

Pirms nedēļas Latvijā darbību uzsāka dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, kurā var nodot iztukšotus plastmasas (PET), stikla un metāla (skārdenes) dzērienu iepakojumus, kas ir iegādāti no š.g. 1. februāra un marķēti ar Latvijas depozīta zīmi. SIA “Depozīta iepakojuma operators” vērš iedzīvotāju uzmanību, ka iepakojumus, kas tikuši uzkrāti vai iegādāti līdz 1. februārim, depozīta sistēmā nodot nevar, jo par tiem nav iemaksāta depozīta maksa 0,10 eiro. Šādi iepakojumi jānodod esošajos atkritumu šķirošanas konteineros.

“Līdz ar pārejas perioda noslēgumu, no 1. augusta, visi dzērieni, kas ir pildīti depozīta iepakojumā, būs marķēti ar Latvijas depozīta zīmi. Taču arī pēc pārejas perioda būs tādi dzērieni, uz kuru etiķetēm atradīsies gan Latvijas, gan kaimiņvalstu depozīta zīmes,” sacīja “Depozīta iepakojuma operatora” mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

Depozītmaksu iekasēs arī internetveikalos

Depozīta maksa dzērieniem tiek piemērota arī internetveikalos. “Piemēram, “Rimi” e-veikalā depozīta maksa jau tagad ir uzskatāmi norādīta pie sistēmā iekļautajiem produktiem,” norādīja D. K. Salna.

Ekrānšāviņš

“Neatkarīgā” pārliecinājās, ka “Rimi” e-veikalā, pērkot dzērienus plastmasas, stikla pudelēs vai skārdenēs, tiek iekasēta depozīta maksa 10 centi. Iegādājoties dzērienus “barbora.lv”, šobrīd netiek iekasēta depozīta maksa. Līdz ar to, pērkot, piemēram, dabīgo minerālūdeni “Mangaļi” (gāzēts, 1,5 l iepakojumā), “Rimi” e-veikalā veikalā jāmaksā 0,67 eiro, tajā skaitā 0,10 eiro depozīts, bet “barbora.lv” šis pats produkts maksā 0,57 eiro. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumos, kad veikala plauktā līdzās atradīsies citas valsts depozīta sistēmai piederošs dzēriens un Latvijas depozīta sistēmai piederošs dzēriens, cenas dēļ pirmais varētu pircējam izskatīties pievilcīgāks.

Kādus iepakojumus var nodot Latvijas depozīta sistēmā?

Depozīta sistēmā var nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kuros iepildīti bezalkoholiskie, visa veida alus un citi alkoholiskie (līdz 6%) dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi.

Nodotais iepakojums tiks pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tas būs iztukšots un nesaplacināts, savukārt uz iepakojuma etiķetes atradīsies un būs skaidri nolasāma Latvijas depozīta zīme un svītrkods.

Depozīta sistēmas darbības princips paredz, ka depozīta maksu var atgūt tikai par to iepakojumu, par kuru pircējs pirkuma veikšanas brīdī ir samaksājis depozīta maksu 0,10 eiro, tādēļ līdz 1. februārim iegādātos iepakojumus, kā arī iepakojumus, uz kuru etiķetes neatrodas Latvijas depozīta zīme, nodot depozīta sistēmā nevar. Gadījumā, ja uz depozīta punktu līdzi paņemts nederīgs vai būtiski bojāts iepakojums, to var izmest atkritumu šķirošanas konteinerā, kas atrodas netālu no depozīta punkta.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.