“Facebook” kā ērtu kanālu sabiedrisko attiecību (PR) veicināšanai izmanto 88 procenti valsts iestāžu un visas ministrijas. Ja “Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs īstenos Eiropai izteiktos draudus par pieejas liegšanu “Facebook” un “Instagram”, valsts iestādēm, ministrijām un politiķiem būs jāmeklē cits kanāls, kā uzrunāt sabiedrību.
Eiropas datu aizsardzības regulu nosacījumu dēļ Marks Zakerbergs un “Facebook” komanda apsver iespēju slēgt “Facebook” un “Instagram” Eiropā. Šis tiek ieskicēts kā sliktākais scenārijs, ja neizdotos panākt vienošanos.
Pastāv iespēja, ka “Facebook” mātesuzņēmums “Meta” tiešām varētu atteikties no sociālo vietņu “Facebook” un “Instagram” nodrošināšanas Eiropai, ja no šiem sociālajiem tīmekļiem netiek gūta vēlamā peļņa. “Meta” gan pagaidām ir visai pozitīvi noskaņota, tiek plānots, ka šī gada laikā ar Eiropu tiks panākta vienošanās, kas ļaus glabāt un apstrādāt Eiropā esošo “Facebook” un “Instagram” lietotāju datus uz ASV serveriem. Vairāk, lūdzu, lasiet šeit
Visas Latvijas ministrijas ir norādījušas vismaz vienu sociālo mediju kā tām būtisku, un tikai astoņas valsts iestādes atzinušās, ka sociālo mediju tīkli tām ikdienas darbā nav būtiski. Saskaņā ar pētījumu, 88% no valsts iestādēm izmanto “Facebook”, 83% - “Twitter”. Gandrīz puse iestāžu ir norādījušas, ka tām ir būtisks “YouTube” konts, un trešdaļai - “Instagram”. Citi sociālie mediju tīkli ir norādīti retāk. 15% no valsts iestādēm ir būtisks “Flickr”, 5% - “Draugiem.lv”.
Šie rādītāji ir būtiski augstāki nekā 2019. gadā, kad “Facebook” izmantoja 71% iestāžu, “Twitter” - 77% un “Instagram” tikai 16% iestāžu. Sarucis ir tikai to iestāžu īpatsvars, kuras lieto “Draugiem.lv” (kritums par astoņiem procentpunktiem).
Pētījumā secināts, ka visas ministrijas lieto “Facebook” un “Twitter”, trīs ceturtdaļas - “YouTube” un puse - “Instagram”. Viena piektdaļa izmanto “Flickr”, bet citus sociālo mediju profilus ministrijas neuztur. Valsts kapitālsabiedrības biežāk, salīdzinot ar citām iestādēm, norādījušas, ka sociālie tīkli iestādei nav būtiski. Šādi atbildējušas 20% kapitālsabiedrību.
Gandrīz visas valsts iestādes pēta savas tīmekļvietnes apmeklētāju statistiku. Tas netiek darīts vien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un AS “Rīgas siltums”. Visas šīs iestādes norādījušas, ka tām nav vajadzības pēc apmeklētāju statistikas izpētes.
E-līdzdalības iespējas ir norādītas vien 61% iestāžu tīmekļvietņu, visbiežāk (43%) - vietnes galvenajā lapā ir viegli atrodama norāde uz sadaļu “Sabiedrības līdzdalība”. Retāk (18% iestāžu) ir skaidri un viegli redzamas norādes uz partneriem, kuros iestādes ir vēlējušās sabiedrības līdzdalību, un tikai 11% iestāžu tīmekļvietņu, lietotājam ieejot sadaļā, kas saistīta ar sabiedrības līdzdalību, ir skaidra informācija par to, kā ir iespējams piedalīties, piemēram, pieejami dokumenti vai informācija (vai saites uz tiem), norādes uz to, kur un kādā veidā sniegt informāciju u.tml. Sabiedrības līdzdalības iespējas nav pieejamas gandrīz pusē (46%) no ministriju oficiālajām tīmekļvietnēm. Toties tās ir pieejamas vairākumā aptaujāto kapitālsabiedrību tīmekļvietņu (86%), piemēram, vietnes galvenajā lapā viegli atrodama norāde uz sadaļu “Sabiedrības līdzdalība” ir apmēram divās trešdaļās (67%) kapitālsabiedrību. Visretāk e-līdzdalības iespējas konstatētas Kultūras, Labklājības, Iekšlietu, kā arī Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resoru iestāžu tīmekļvietnēs. Visbiežāk e-līdzdalība iespējas izmanto Satiksmes un Zemkopības ministrijas resoru iestādes.
