Sabiedrība, kas nerunā pretī, sabiedrība, kas paklausa, un žurnālisti, kas tur muti vai ražo tikai komplimentāru saturu – tāds ir virsmērķis Golubevas/Bordāna virzītajiem grozījumiem vienlaikus divos likumos, kas regulē vārda brīvības izpausmes.
Abu likumprojektu virzība notiek vienlaikus, un abi pašlaik tiek gatavoti otrajam lasījumam Saeimā. Grozījumi Krimināllikumā, kas tiek papildināti ar pantu “Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšana”, paredzot līdz pat piecu gadu cietumsodu, un grozījumi “Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, kas par agresīvu uzvedību internetā, kas traucē citas personas mieru, paredz ieviest naudassodu līdz pat 500 eiro. Pirmo virza tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar domubiedriem, otro iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Nav strīda par to, ka apsaukāties nav labi. Kādu apvainot nav labi. Melot nav labi. Kā politikas kuluāros populārzinātniski tiek komentētas abas šīs likumdošanas iniciatīvas - par savu “bazaru” jāatbild. Taču problēma būs apstāklī, ja atbildība tiks pieprasīta un sodi tiks piemēroti nevis par ļauniem meliem, bet atšķirīgu viedokli vai vēstījumu, kura parādīšanās atklātībā nav izdevīga vai patīkama šo sodu piemērotājiem. Un tas ir milzīgs risks vārda brīvībai. Tiek uzskatīts, ka demokrātiskā valstī ikviens drīkst teikt to, ko viņš domā. Arī Latvijas Satversmē ir ierakstīta vārda brīvība:
“100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Ar Bordāna/Golubevas grozījumiem cenzūra faktiski tiks ieviesta. Respektablās starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā preses brīvības indeksā Latvija 180 valstu vidū pašlaik atrodas augstajā 22. vietā. Pēc Bordāna/Golubevas grozījumu pieņemšanas Latvijai vajadzētu novelties kaut kur tur lejā - pie Ziemeļkorejas. Jo visiem jābūt laipniem, pieklājīgiem un jārunā tikai tas, ko viņiem atļauj vai pavēl valdība.
“Reportieri bez robežām” ir izplatījuši paziņojumu, kurā lūdz Latvijas Tieslietu ministriju atcelt Krimināllikuma grozījumu virzību. “Lai gan ir nepieciešams cīnīties pret nepatiesu informāciju Covid-19 kontekstā, tās kriminalizēšana ir nesamērīga. Tā vietā, lai ieviestu atvēsinošus pasākumus attiecībā uz žurnālistiem, Latvijai būtu jāveicina informācijas uzticamība, izmantojot valsts un ES tiesību aktus. Un žurnālistiem jāiesaistās debatēs par likumprojektiem, kas ietekmē viņu tiesības (..).” Un te jāuzsver, ka runa nav tikai par pandēmijas ierobežošanas pasākumu lietderības apšaubīšanu žurnālistu tekstos, ko min preses brīvības aizstāvji, bet daudz plašākiem vārda brīvības ierobežojumiem visā sabiedrībā, ko nodrošinās abu likumu grozījumu komplekts. No administratīvās atbildības un naudassoda par kritisku ierakstu tviterī, līdz pat cietumam par rakstu avīzē.
Līdzīgi secina arī deputāte Ļubova Švecova, kura, diskutējot par šiem likumprojektiem Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, palika mazākumā. Sarunā ar “Neatkarīgo” viņa skaidro: “Šie likumi papildinās viens otru, un virsmērķis ir apklusināt sabiedrību, nepieļaut atšķirīga viedokļa paušanu. Viņi izmantos visus instrumentus, lai noturētu varu.” Viņi - tie ir Bordāns, Jurašs, Golubeva, valdošā koalīcija.
Jaunie iebiedēšanas instrumenti varētu tikt izmantoti attiecībā uz jebkuriem tematiem, kas sabiedrībā izraisa polarizāciju - masku un kvadrātkodu piespiedu nēsāšana, migrantu laišana valstī, viendzimuma laulību atzīšana. Kritisku viedokli, sarkasmu un politiķu rīcības apšaubīšanu varēs traktēt kā viltus ziņu izplatīšanu, naida runu, dezinformāciju. Principā tas jau ir sācies. Pagājušajā nedēļā “Neatkarīgā” devās uz policiju sniegt paskaidrojumus pēc ministra Jāņa Bordāna un deputāta Jura Juraša pieprasījuma - saistībā ar Vācijas izdevumā “Bild” publicētajām apsūdzībām Latvijas valstij un ietekmīgiem Latvijas politiķiem. (Mafia-Krimi in Lettland Ex-BND-Chef und Ex-Nato-Boss Opfer eines irren „Bankraubes“). Valdības kuluāros bija nolemts klusēt par šo publikāciju, kas izplatīta vairāk nekā deviņu miljonu lielā auditorijā. “Neatkarīgā” to iztulkoja, aprakstīja un tagad spiesta skaidroties par “izdomājumu izplatīšanu”. Un policija, starp citu, ir pamanījusi, ka Saeimā tiek virzīti grozījumi “izdomājumu apkarošanai”. Godīgāk gan tos būtu dēvēt par Bordāna/Golubevas grozījumiem vārda brīvības aizliegšanai. Galu galā, arī šo publikāciju pēc jaunajiem Bordāna/Golubevas standartiem var traktēt kā izdomājumus saturošu, sabiedrisko kārtību traucējošu un gan jau arī kādu naida runas epizodi var piešūt.
