Aivars Lembergs bija viens no tiem, kurš jau pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pauda viedokli, ka karš nekavējoties jāaptur; karojošajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. Par šāda viedokļa paušanu viņš izpelnījās bargu kritiku no oponentiem politikā.
Pēc tam, kad Valsts drošības dienests brīdinājis Latvijas Krievu savienība par tās īstenoto aktivitāšu neatbilstību Latvijas nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām tiesību normām, partijas valde biedriem izplatījusi pamācību, kā publiski reaģēt vai, precīzāk – tieši nereaģēt uz ziņām par karu Ukrainā. Citādi partija var tikt likvidēta.
Iesākumā “Kremļa propagandas skatīšanās var izmaksāt 700 eiro”, bet jau ir vēsturiska liecība, ka “par atkārtotu ienaidnieka raidījumu klausīšanos un to sniegto melu ziņu izplatīšanu lauksaimnieks Roberts Brachmanis notiesāts uz nāvi un nošauts”.
Grozījumi Likumā par ostām atgriezīs Latviju PSRS laikos, kad ostas pārvaldīja valsts varas ierēdņi, kurus interesēja tikai no ostu darbības ienākošā nauda un kuriem bija vienaldzīgas vides piesārņojuma izraisītās problēmas, uzskata ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Valsts drošības dienesta aizturētais Kirills Fedorovs jeb Alconafter Latvijas blogeru indeksā nav atrodams, kaut gan viņa sekotāju un skatījumu skaits daudzkārt pārsniedz populārāko Latvijas ietekmētāju rādītājus. Toties viņš jau kopš 2018. gada atrodas kustības “МИРОТВОРЕЦЬ” veidotajā Ukrainas ienaidnieku katalogā, jo ikdienā izplata Ukrainai naidīgu un no militārā viedokļa kaitējošu informāciju. Tāpēc tagad par šo Latvijas pilsoni iestājas Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija.
Kamēr Latvijas valdība enerģētiskās atkarības problemātiku plāno risināt īstermiņā, vēja enerģijas projektiem noņemot jebkādus ierobežojumus un tādējādi pieļaujot vides, ainavas un cilvēku dzīves kvalitātes degradāciju, igauņi iet tālredzīgāku ceļu un strādā pie mazo modulāro kodolreaktoru tehnoloģijas ieviešanas.
2022. gada karš apliecina Neatkarīgās prognozi 2014. gada 20. oktobrī, ka “valdības tomēr izlūgsies no ECB aizdevumus un novilcinās reformas līdz brīdim, kad tās norisināsies pašas no sevis kara vai tam līdzīgā veidā”.
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi mēneša laikā Ukrainas atbalstam caur labdarības organizāciju “Ziedot.lv” saziedojuši 6,2 miljonus eiro. Marta vidū no tiem 4,3 miljoni jau bija izlietoti, iegādājoties degvielu, tehnisko aprīkojumu Ukrainas armijai, zāles, medicīnas preces, pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, ko sūtīt uz kara epicentriem civiliedzīvotājiem.
Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas sagraus Krieviju tāpēc, ka Krievijas varas aparāts netic sankcijām, bet tic pats savai propagandai, ka sankcijas esot nekas vai gandrīz nekas.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni kontrolētajos Latvijas lielajos uzņēmumos, kuros uzlikti aresti “patiesā labuma guvēja tiesībām”, šā gada sākumā pat vairākkārt mainīta vadība, tostarp mainītas arī uzņēmumu padomes.
Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Piecu gadu laikā Latvijas Republika un Zviedrijas Karaliste nav spējušas sarunu ceļā vienoties par “Nordea bank AB” Latvijas filiāles veikto noguldījumu garantijas sistēmas iemaksu piekritību. Eiropas Savienības Tiesā sākusies Latvijas rosināta tiesvedība. Lietas apstākļi, tās gaita un Latvijas pieprasītā summa netiek atklāta.
Līdzšinējos gados vēja biznesmeņiem visai grūti nācās pierādīt sabiedrībai, ka valsts dāsni subsidētā biznesa ieguvumi atsver videi nodarīto kaitējumu un neatgriezeniski industrializēto Latvijas ainavu. Taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vien retais atļaujas oponēt blīvai Latvijas apstabošanai ar vējdzirnavām. Nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību ir universāls arguments, lai anulētu vietējo kopienu iebildes, atteiktos no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī izņemtu traucējošās normas Aizsargjoslu likumā.
Sazvērestību teoriju piekritēji var paust visai pamatotas aizdomas, ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus.
Maskavā dzimusī, bet Vācijā dzīvojošā žurnāliste, scenāriste, rakstniece Anastasija Gorohova šā gada 5. martā bija plānojusi būt Rīgā, lai piedalītos kinofestivālā “Art docfest”. Tajā tika demonstrēta filma “Beyond the White” (“Viņpus baltā”), kura veidota pēc viņas rakstītā scenārija. Diemžēl Krievijas iebrukums Ukrainā plāniem apmeklēt Rīgas kinofestivālu pārvilka treknu svītru.
2017. gadā divām bankām – “Nordea” un “DNB” – apvienojoties zem zīmola “Luminor”, Zviedrijas kopuzņēmumam tika nodoti ne vien abu banku Latvijas filiāļu aktīvi, bet arī gada iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā. Latvijas Republika ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību, lai Zviedrijas Karaliste šo naudu atdod.
Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti jaunākajā pārskatā par Latviju lielu uzmanību pievērš pensiju jautājumiem. Eksperti iesaka Latvijā veikt pensiju reformu un tās ietvaros palielināt pensionēšanās vecumu.
Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu.
Saeimas deputāts Juris Jurašs ir devies uz Ukrainu, tas ir fakts, un tiek cildināts par izrādīto drosmi tuvu un tālu. Taču nav skaidrības, ar ko tieši viņš tur grasās nodarboties, jo Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas pārvaldē viņš Latvijas pilsoņiem noteiktajā likuma kārtībā nav pieteicies, pārstāvēt Latvijas Republiku kā Saeimas deputāts netika pilnvarots, turklāt arī nule paziņojis par deputāta mandāta nolikšanu. Un partijas izplatītajās bildēs starp ukraiņu karavīriem stāv tukšām rokām – bez ieroča.
