Grozījumi Likumā par ostām atgriezīs Latviju PSRS laikos, kad ostas pārvaldīja valsts varas ierēdņi, kurus interesēja tikai no ostu darbības ienākošā nauda un kuriem bija vienaldzīgas vides piesārņojuma izraisītās problēmas, uzskata ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Tā kā brīnumi nenotiek un 150 000 iedzīvotāju parakstus līdz 8. aprīlim referenduma rīkošanai savākt neizdosies, Rīgas un Ventspils ostu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām ir neizbēgama.
Vaicāts, kādas sekas izraisīs jaunās likuma redakcijas spēkā stāšanās, A. Lembergs teica: “Kad pirms trīsdesmit četriem gadiem kļuvu par Ventspils mēru - tajā laikā Ventspils pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju -, Ventspils ostas administrāciju veica valsts uzņēmums “Ventspils tirdzniecības osta”. Visus lēmumus pieņēma valsts uzņēmums, kas bija pakļauts “Latvijas kuģniecībai”, kura savukārt bija pakļauta PSRS Jūras lietu ministrijai. Likumā tagad nostiprinātais variants, ka ostas uzraudzības funkcijas turpmāk veiks valsts uzņēmums, lai arī tas tiek saukts par akciju sabiedrību, tas ir valsts uzņēmums, un līdz ar to tas ir tieši tāds pats pārvaldības modelis, kāds tas bija padomju laikā. Citiem vārdiem, šī Latvijas vara pēc 33 gadiem atgriež padomju ostu pārvaldības modeli.”
Uz jautājumu, kāpēc viņam nepatīk šāds modelis, A. Lembergs atbildēja: “Tāpēc, ka gan padomju laikā, gan tagad ostu attīstību vai, pareizāk teikt, stagnāciju, noteiks valsts uzņēmums, kuru nevadīs vietējie iedzīvotāji. Tā kā visus galvenos lēmumus pēc šī modeļa ieviešanas pieņems rīdzinieki, viņiem būs dziļi nospļauties uz to, kādu iespaidu uz pilsētas attīstību atstāj osta. Šis padomju pārvaldības modelis bija novedis pie tā, ka 1980. gadu beigās izveidojas krīze - konflikts starp ostas darbību un ventspilnieku dzīves vidi. Ventspilnieki no ostas saņēma smakas, putekļus un veselības problēmas, savukārt visu naudu no ostas savāca Maskava. Modelis, kuru tagad mums vardarbīgā kārtā ir atnesuši Jaunā konservatīvā partija, Krišjāņa Kariņa valdība un tagadējā koalīcija, tas ir Latvijas PSR ostu pārvaldes modelis. Es esmu pret Latvijas PSR laiku atgriešanos suverēnajā Latvijā. Esmu pret PSRS atgriešanos Latvijā, tajā skaitā ostu pārvaldē. Šis modelis jau padomju laikā pierādīja sevi kā dzīvotnespējīgs. Nav pamata uzskatīt, ka tas izrādīsies dzīvotspējīgs neatkarīgajā Latvijā.”
Vaicāts, ja nebūtu kara Ukrainā, vai tad izdotos savākt parakstus referenduma rīkošanai par ostām, A. Lembergs teica: “Nē, referenduma likums ir uztaisīts tā, lai neviena iniciatīva nesavāktu referendumam nepieciešamo parakstu skaitu. Likums ir uzrakstīts tā, ka referendumu tauta ierosināt nevar.”
Uz jautājumu, vai likuma grozījumu autori valsts kapitālsabiedrības akcijas par smiekla naudu nemēģinās pārdot saviem draugiem, A. Lembergs atbildēja: “Tāds jau arī bija Bordāna, Linkaita, Juraša plāns - ostas akcionēt un pēc tam akcijas pārdot. Viņi apzināti samazināja Ventspils ostā kravu apgrozījumu - divu gadu laikā divas reizes. Līdz ar to ostu aktīvu vērtība būtiski samazinājās. Ostu kredītspēja pilnībā zuda. Atliek vien ostas novest līdz maksātnespējai un tad tās par pliku velti atdot partijas sponsoriem. Bija iecerēts tīrs korupcijas projekts. Bet koalīcija sanāca tāda, kāda tā sanāca, un dabūt cauri tik klaji koruptīvu darījumu viņiem neizdevās. Tas process negāja tik ātri. Nāksies viņiem šo procesu turpināt nākamajā koalīcijā jaunajā Saeimas sasaukumā. Tad arī Jaunā konservatīvā partija varēs turpināt nodrošināt saviem sponsoriem Latvijas stratēģiskās infrastruktūras privatizāciju. Tad jau redzēsim, kā tas viņiem izdosies. Pagaidām līdz Saeimas vēlēšanām nekas tāds vēl nevar notikt.”
