Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.
Rīgā notikušā vēža pacientu organizāciju kongresa dalībnieki atklātā vēstulē aicina īstenot desmit soļus vēža nevienlīdzības uzveikšanai, lai nevienlīdzības mazināšana onkoloģiskajā aprūpē kļūtu par patiesu Eiropas prioritāti. Pacientu organizācijas aicina visu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo valdību līmenī izstrādāt vēža uzveikšanas plānus un nodrošināt atbilstošu ilgtermiņa finansējumu to īstenošanai. Eiropas Melanomas pacientu tīkla dibinātāja Betina Rilla uzsver, ka ļoti svarīgi pētījumus “neatstāt laboratorijās”, bet integrēt veselības aprūpes politikā un pārvaldē, tā uzlabojot visas sabiedrības dzīvi.
Rīgā aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās svarīgs notikums - kongress “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā”, kurā pulcējās vairāk nekā 50 vēža pacientu organizāciju no 22 Eiropas valstīm, kā arī Eiropas institūciju un nacionālo valdību pārstāvji, mediķi, eksperti. Kongresu organizēja Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Īpašo komiteju vēža uzveikšanai. Pasākuma līdzorganizatori ir Centrāleiropā un Austrumeiropā ietekmīgas pacientu organizācijas no Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Grieķijas.
Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu norāda, ka Eiropas Komisijas apstiprinātā Eiropas vēža uzveikšanas plāna galvenais mērķis ir vienlīdzīga un taisnīga piekļuve visaptverošai vēža aprūpei.
“Tas nozīmē būtisku atšķirību novēršanu gan starp dalībvalstīm un pašu dalībvalstu iekšienē, gan starp sociālekonomiskajām grupām. Vēža nevienlīdzības reģistrs nodrošinās plaša spektra datus, atklājot valstu nevienlīdzību dzimuma, izglītības, ienākumu un audzēja lokācijas aspektu ziņā,”
skaidro Stella Kurjakidu. Eiropas vēža uzveikšanas plānam ir piešķirts finansiāls atbalsts - četri miljardi eiro. Šogad tiks publicēti vairāku valstu nacionālie vēža profili, kam līdz 2023. gadam sekos vispārējs ziņojums par vēža profilakses un aprūpes stāvokli Eiropas Savienībā. Šai informācijai jāpalīdz Centrālās un Austrumeiropas valstīm prioretizēt un pārvaldīt savus ieguldījumus veselības aprūpē.
“Eiropas vēža pacientu organizācijas pirmo reizi ir sniegušas tik vienotu, skaidru vēstījumu par to, kādu vēža aprūpi vēlas redzēt paši pacienti,” uzsver Olga Valciņa, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja. Pacientu mērķis ir panākt, lai vēža politika vairs netiktu zīmēta “no augšas”, bet dialoga ceļā taptu meklēti labākie risinājumi un sadzirdēta pacientu balss. “Tieši pacienti, kuri ir gājuši cauri smagajai vēža aprūpes pieredzei, vislabāk zina sistēmas “vājās vietas”, trūkumus un veicamos uzlabojumus. Tieši pacientu spēkos ir veicināt tādu aprūpes politiku, kas ļautu dzīvot ilgāk, labāk un laimīgāk miljoniem vēža pacientu visā Eiropā,” ir pārliecināta Olga Valciņa.
Eiropas Melanomas pacientu tīkla dibinātāja Betina Rilla uzsver, ka pasaulē tiek veikta virkne pētījumu onkoloģijas jomā un šīs jauniegūtās zināšanas ir jāintegrē pārvaldības struktūrā, neatstājot tās pētnieku laboratorijās, jo kā gan citādi sabiedrība kopumā redzēs šos ieguvumus un to ietekmi uz kopējo sabiedrības veselību. Sakārtota veselības aprūpe tāpat kā izglītība dod spēku sabiedrībai.
Plānu un programmu īstenošana vistiešākajā veidā ir atkarīga no tā, cik ļoti to saprot politikas veidotāji. Visticamāk, to saprot arī paši politiķi. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs norādīja, ka panākumi vēža profilaksē un ārstēšanā “ir saistīti ne tikai ar valstu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, kā to redzam jaunizveidotajā Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrā, bet arī ar katras valsts prioritātēm, politisko gribu vēža problēmas apzināt un risināt”. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka arī Latvijā ir izstrādāts vēža apkarošanas plāns 2020.-2024.gadam, taču tas vēl nav oficiāli apstiprināts. Tā mērķis ir nodrošināt uz pacientu orientētu, vienlīdzīgu, pieejamāku vēža ārstēšanu. Kā panākumu ministrs min papildus piešķirto finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr itin visi saprot, ka iepriekšējo “bada laiku” veselības aprūpē dēļ papildu finansējums ir tikai neliels ielāps visām problēmām.
Pacientu pārstāve Olga Valciņa aicina lēmumu pieņēmējus, politiķus, ārstus, arī vēža pacientus ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī ieklausīties pacientu organizāciju atklātajā vēstulē noteiktajiem desmit soļiem vēža nevienlīdzības uzveikšanai.
Atklātajā vēstulē vēža pacienti pieprasa ikvienā dalībvalstī izstrādāt skaidru rīcības plānu vēža uzveikšanai un paredzēt atbilstošu ilgtermiņa finansējumu tā īstenošanai,
nodrošināt vēža nevienlīdzības reģistra pilnveidi, vienlīdzīgu piekļuvi diagnostikai, ārstēšanai, jaunākajām tehnoloģijām un inovatīviem medikamentiem. “Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jānodrošina vienlīdzīgas un savlaicīgas iespējas onkoloģijas medikamentu, tajā skaitā jaunākās paaudzes zāļu un personalizētās terapijas, pieejamībā,” sacīts atklātajā vēstulē.
Pacienti uzskata, ka Eiropas Savienībā jāveido vienota vēža aprūpes politika, kas novērstu pazemojošo nevienlīdzību vēža aprūpē, samazinātu tās neefektivitāti, nodrošinātu augsti kvalitatīvas vēža aprūpes finansiālo ilgtspēju. Šādā veidā būtu iespējams arī panākt, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis maksimāli ātri izveidotu zāļu kompensācijas modeļus un skaidrus, publiski pieejamus pacientu vēža ārstēšanas koridorus, ievērojot un regulāri atjaunojot profesionālo ārstu asociāciju izstrādātās onkoloģisko pacientu skrīninga, agrīnās diagnostikas un inovatīvās ārstniecības vadlīnijas.
