Rudolfs Meroni apprecas otrreiz un uzreiz maina daudzu uzņēmumu vadību

© F64

Bijušā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni kontrolētajos Latvijas lielajos uzņēmumos, kuros uzlikti aresti “patiesā labuma guvēja tiesībām”, šā gada sākumā pat vairākkārt mainīta vadība, tostarp mainītas arī uzņēmumu padomes.

Uzņēmumu padomes var mainīt tikai akcionāru vai kapitāla daļu turētāju pilnsapulces, kas ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka arestētā manta tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā atkal ir “lietota”, balsojot šajās pilnsapulcēs.

Kā jau tas ir vispārzināms, arestētā manta - dažādu ārvalstu kompāniju akcijas, uzrādītāja akcijas, patiesā labuma guvēja tiesības u.tml., kas faktiski ir īpašuma tiesības vairākos Latvijas lielajos uzņēmumos - R. Meroni bija jānodod glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai jau kopš 2020. gada 17. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par R. Meroni atcelšanu no “arestētās mantas glabātāja”. Līdz ar to nevis R. Meroni kaut ko drīkstēja mainīt Latvijas lielo uzņēmumu vadībā, bet gan to varēja darīt Nodrošinājuma valsts aģentūra - ja tai būtu bijusi vēlme kaut ko mainīt.

Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka ar Nodrošinājuma valsts aģentūru nesen veiktās izmaiņas Latvijas uzņēmumu vadībā nav saskaņotas.

Tas ir vēl viens spilgts fakts, kas apstiprina, ka Latvijas valsts izrāda visai aizdomīgu bezspēcību jautājuma risināšanā, kas saistīts ar vairāku simtu miljonu vērtu aktīvu pārvaldīšanu.

Oficiāli parādās jauna Meroni kundze

No informācijas par uzņēmumu vadības maiņu, kas atrodama datu bāzē “Firmas.lv”, redzams arī tas, ka Rudolfs Meroni beidzot apprecējis savu ilggadējo favorīti Lidiju Hitričenko (Khytrychenko Lidiia), kura tagad Uzņēmumu reģistrā figurē kā Lidija Meroni kundze (Meroni Lidiia).

Lidija Hitričenko kā vadoša amatpersona Latvijas lielajos uzņēmumos pirmoreiz tika iecelta 2016. gadā. Vispirms AS “Ventbunkers” padomē, pēc tam arī citos stratēģiskos amatos.

Savukārt šobrīd Lidija Meroni kundze jau ir padomes locekle 14 Latvijas uzņēmumos, kuru kopējais apgrozījums vēl 2020. gadā bija lielāks par 60 miljoniem eiro, bet AS “Latvijas naftas tranzīts”, kur viņa ir padomes locekle kopš 2018. gada, apgrozījums nav nekāds, toties šī akciju sabiedrība kontrolē aktīvus krietni vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

AS “Ventspils tirdzniecības osta” valdē pagājušajā gadā parādījās arī Mihailo Hitričenko (Khytrychenko Mykhailo), kuram turklāt bija Latvijas personas kods, no kā var secināt, ka R. Meroni sāka nodarbināt ukraiņus jau pirms pašlaik notiekošā kara sākuma. Nav nekādu šaubu, ka arī arestētās mantas nekaunīgu izšķērdēšanu mēģinās norakstīt uz Ukrainas karu - tāpat kā Latvijas politiskā valdošā elite arī visas citas savas pēdējā laika cūcības un neveiksmes mēģinās norakstīt uz šo karu.

Ukrainiete Lidija, 2016. gadā sākot pārvaldīt milzīgus aktīvus Latvijā, tagad oficiāli kļuvusi par Meroni kundzi

Jauna slota mēž lielākas istabas…

Ukrainiete Lidija Meroni ir arī valdes locekle SIA “MS Konsultanti”, kur viņas ceļi netieši krustojas ar R Meroni iepriekšējo sievu Ļubovu. Arī ukrainiete Ļubova Meroni (Lyubov Meroni) bija SIA “MS Konsultanti” valdes locekle no 2006. līdz 2013. gadam, un šim faktam nebūt nav triviāla nozīme. Pirmkārt, caur šo firmu savulaik tika pārskaitīti AS “Ventbunkers” miljoni, par ko 2012. gadā ne tikai presē, bet arī tiesā brēktin brēca miljonārs Olafs Berķis.

Bet tā dēvētajā Lemberga prāvā Ļubovas Meroni vārds tika gana daudz pieminēts, kad R. Meroni kontrolēts uzņēmums Ļ. Meroni vadītam uzņēmumam pārskaitīja dividendes, kuras, atbilstīgi apsūdzības versijai, pienācās Aivaram Lembergam.

Zīmīgi, ka Rudolfs savai iepriekšējai sievai Ļubovai uzticēja vadīt tikai trīs starpniekuzņēmumus Latvijā, tostarp minēto SIA “MS Konsultanti”, caur kuru savulaik tika skaitīti AS “Ventbunkers” miljoni. Turpretī jaunā sieva Lidija iekļauta visa “Meroni konglomerāta” galveno uzņēmumu vadībā - kopumā 14 uzņēmumos.

Par R. Meroni kāzām ar pirmo sievu Ļubovu aprakstīts, piemēram, šeit.

Nē, nē - nav viņš nekāds šofera dēls!

Tātad, atbilstīgi “Firmas.lv” datiem, AS “Ventbunkers” padome mainīta šā gada 22. februārī.

Būtiskākas izmaiņas gan notikušas AS “Ventbunkers” valdē, kad no tās divos paņēmienos šā gada janvārī izslēgti brāļi Jānis un Alvis Hāzes, kuri iepriekš bijuši īpaši uzticīgi R. Meroni “ieročnesēji”, kas allaž gatavi parakstīt visādus nepatīkamus papīrus.

Viņu vietā nācis Ventspils pašvaldības mūžīgais opozicionārs, kurš vairs pat par deputātu nav ievēlēts, Ivars Landmanis, kā arī šveicietis Manfrēds Holdeners. Kā redzams interneta resursos, šis Manfrēds ir helikopteru pilots, kurš piedāvā savus pakalpojumus Krētā, bet par R. Meroni vājību pret helikopteriem un Krētas muižiņām Latvijas medijos ir rakstīts daudz.

Respektīvi - Manfrēds nav nekāds “šofera dēls”, jo viņš ir saimnieka pilots!

Kārtējā favorītu maiņa

Atbilstīgi “Firmas.lv” datiem, Lidija Meroni par AS “Kālija parks” padomes locekli kļuvusi šā gada 24. februārī. Pirms tam viņa šajā amatā kādu laiku bijusi ar savu iepriekšējo uzvārdu - Hitričenko.

Līdzīgi viņa mainīta arī AS “Ventspils tirdzniecības osta” padomē šā gada 22. februārī.

Savukārt iepriekš uzticamais R. Meroni ieročnesējs Alvis Hāze šā gada sākumā un pagājušā gada beigās izmests no apmēram 20 uzņēmumu vadības, tostarp no AS “Ventbunkers”, AS “Latvijas naftas tranzīts”, AS “Baltijas ekspresis” u.c. valdēm. Viņa brālis Jānis Hāze izslēgts no apmēram 10 uzņēmumu vadības, dažos otršķirīgos vēl saglabājot amatus.

Līdzīgi 2015. gadā no visiem uzņēmumiem tika izmests Edgars Ciniņš un viņa kundze Eva Ciniņa, kas R. Meroni un viņa labvēļiem Latvijas valdošajā elitē tomēr radīja šādas tādas problēmas, jo abi bija paglabājuši pamatīgu kaudzi ar papīriem par tēmu, kā Meroni arestēto mantu “glabāja” un kā viņam tajā palīdzēja daži Latvijas Ģenerālprokuratūras prokurori.

Izpēte

Mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tajā skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi, teikts Latvijas Republikas tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti". Pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Arī mākslīgā intelekta pētnieks Vitālijs Komašilovs uz tā izmantošanu raugās pesimistiski, brīdinot sabiedrību nekļūt par starptautisko korporāciju vergiem.

Svarīgākais