T.s. Lemberga lietā vērtē Chablis vīna laukus

Šveices advokāts Rudolfs Meroni lepojas ar paša pārvaldītajiem vīna laukiem un vīniem, kas darīti 1953. gadā, t.i. Ventspils mēra Aivara Lemberga dzimšanas gadā, kā arī ar vīniem, kas darīti 2007. gadā (attēlā), t.i, abu kungu asas konfliktēšanas gadā © Publicitātes foto

Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kurš ir mantas glabātājs t.s. Lemberga lietā, ir arī prestižā baltvīna Chablis un sarkanvīna Pinot Noir ražotnes pārvaldītājs.

Vairāk nekā sešus gadus rokoties milzīgajā faktu un izdomājumu gūzmā, procesa dalībnieki t.s. Lemberga prāvā tiesas zālē pārcilājuši arī vairākus interesantus, bet plašākai sabiedrībai līdz šim nezināmus faktus.

Ventspils mērs Aivars Lembergs deviņdesmitajos gados bijis draudzīgās attiecībās ar R. Meroni. Šveicietis 1997. gada rudenī pat aicinājis Ventspils mēru apmeklēt viņa pārvaldībā esošos vīna laukus un muižu – vīna ražotni Domaine du Chateau du Val de Mercy Francijā. Savukārt ap 2005. gadu attiecības abu starpā jau bija sašķobījušās. Iespējams, tādēļ R. Meroni kāzas Val de Mersi (Val de Mercy) pilī ar ukraiņu meiteni Ļubovu tika svinētas bez A. Lemberga. Tomēr šajās karaliskajās kāzās Ventspili pārstāvēja plašs Ventspils uzņēmēju, viņu sievu un draudzeņu loks.

Chablis un Pinot Noir

Krimināllietas mapēs kā pierādījums iešūts arī R. Meroni 1997. gada 26. septembra apsveikums A. Lembergam dzimšanas dienā uz oficiālas Domaine du Chateau du Val de Mercy veidlapas. Tajā šveicietis A. Lembergu ne tikai apsveicis dzimšanas dienā, bet arī aicinājis nobaudīt vīnotavas labāko produkciju: «Cien. Aivar, pieņemiet manus vislabākos novēlējumus Dzimšanas dienā. Vēlu Jums labu veselību un, protams, panākumus visās biznesa jomās. Neaizmirstiet, ka 1953. gads [domāts A. Lemberga dzimšanas gads] bija arī teicams vīna gads. Šobrīd es esmu Francijā. Šeit šorīd ir tieši vīna sezona.

1997. gads būs ļoti labs gads mūsu baltajiem vīniem. Ceru, ka pavisam drīz atbrauksiet, lai nodegustētu mūsu jaunās vīna ražas. Vēlreiz vēlu patīkamu dienu. Rūdolfs Meroni.»

Publiski pieejamā informācija par vīnotavu un muižu Domaine du Chateau du Val de Mercy liecina, ka tā dibināta 1680. gadā. 19. gadsimtā kāda laputu sērga vīna laukus pamatīgi papostījusi. Muiža savu vīna ražošanu sākusi atjaunot 1992. gadā. Vīnotava ražo tādas pazīstamus baltvīnus kā Petit Chablis, Chablis Premier Cru Cuvée Prestige, Bourgogne Chitry-Le-Fort Chardonnay un Pinot Noir sarkanvīnus.

Vīna darītavas atjaunotne sakrīt ar laiku, kad R. Meroni sāka savu sadarbību ar Ventspils uzņēmējiem deviņdesmito gadu sākumā pēc liktenīgi nejaušās iepazīšanās ar viņiem Cīrihē advokātu birojā blakus viesnīcai Eden au Lac Zurich.

Kāzas bez Lemberga

Jautājums par R. Meroni kāzām t.s. Lemberga prāvā izskanēja, kad liecības sniedza advokāta Ginta Laiviņa-Laivenieka dzīvesbiedre Monika Laiviņa-Laiveniece. Atbildot uz prokurores Ilgas Paegles jautājumu, vai viņa jebkad ir tikusies ar R. Meroni, Monika Laiviņa-Laiveniece tiesai liecināja, ka abi ar vīru uzaicināti uz R. Meroni kāzām Francijā. Savukārt uz prokurores jautājumu: «Un kurš no apsūdzētajiem vēl piedalījās?», Monika Laiviņa-Laiveniece atbildēja: «Man liekas, ka visi!»

Kad Ventspils mērs Aivars Lembergs mēģināja precizēt, vai tiešām arī viņš šajās kāzās bija, Monika Laiviņa-Laiveniece sāka šaubīties, savukārt precizējošos jautājumus tiesnesis Boriss Geimans «noņēma», līdz ar to nepalika skaidrs, kā patiesībā viss noticis.

Šī tiesas sēdes epizode tika atspoguļota Neatkarīgajā, tomēr lasītāji sāka interesēties – piedalījās vai nepiedalījās A. Lembergs tajās kāzās?

Pats A. Lembergs uz šo Neatkarīgās lasītāju jautājumu atbildēja vienkārši: «Es netiku aicināts un tur nebiju. Tā, protams, ir privāta lieta. Es arī nevaru atļauties braukt kaut kur uz tālām zemēm svinēt kāzas. Tas brauciens nav tā vērts.»

Piena upes

Apmierinot lasītāju interesi, Neatkarīgā centās noskaidrot dažus sīkumus par Latvijā jau populārā Šveices advokāta kāzām. Tās notikušas 2005. gada augustā Burgundijā, Val de Mersi pilī. Bez minētajām personām no Latvijas tajās piedalījušies Anrijs Lembergs, Ansis Sormulis, Igors Skoks un citi.

Kā viens no pirmajiem viesiem šajā pasākumā ieradies Ventspils miljonārs Oļegs Stepanovs ar kundzi. Krietni vēlāk ieradusies vesela grupa Latvijas viesu ar autobusu no Parīzes lidostas. To vidū bijuši G. Laiviņš-Laivenieks un Mamerts Vaivads ar kundzēm.

Tai laikā tranzītbiznesa uzņēmēju starpā jau esot sākušās nopietnas nesaskaņas. Tāpēc, piemēram, O. Stepanova sieva, ieraudzījusi Anriju Lembergu, esot pārskaitusies un piespiedusi vīru drīz vien pamest dzīru vietu.

Bez latviešiem kāzās piedalījušies arī vairāki Melnā kontinenta pārstāvji, tostarp kungi Libērijas tautas tērpos – publiskos avotos var atrast informāciju, ka advokātam R. Meroni arī šajā valstī ir bijuši ietekmīgi klienti.

Pēc viesu sagaidīšanas procesija zirgu pajūgos devusies uz Migē ciematu. Tur baznīcā Rudolfs salaulājies ar Ļubovu. Laulību rituāls ticis celebrēts atbilstīgi grieķu – katoļu ritam, kas ir izplatīts Rietumukrainā.

Kā jau pienākas, kāzās tecējušas piena upes ķīseļa krastos un uzstājušies slaveni mākslinieki – Dereks Mārtins un Vladimirs Kuzmins no Krievijas.

Rudolfa un Ļubovas laulībā dzimuši dvīņi. Tiesu namā gan ir dzirdētas baumas, ka šī laulība tomēr jau ir izjukusi.

Firmu lietas

Internetā atrodama dažādi dati par «Lyubov, genannt Luba Meroni aus Zollikon» darbību Šveices kompānijās. Latvijā viņa savulaik bija vienīgā valdes locekle SIA MS Konsultanti, valdes locekle SIA PMT Services un SIA Londoninvest One. Visas šīs uzņēmējsabiedrības reģistrētas Rīgā, Zvejnieku ielā, namā, kurā, uzturoties Rīgā, mēdza apmesties Ļubova un Rudolfs Meroni.

SIA MS Konsultanti iesaistīta vairākos skandālos sakarā ar arestētās mantas pārvaldību, jo caur šo firmu tika pārskaitīti Ventbunkers miljoni un tā pēkšņi tika uzrādīta kā ārvalstu kompānijas Kaywood patiesā labuma guvējs. Lai gan prokurori apsūdzībā raksta, ka kompānijas Kaywood patiesā labuma guvējs ir A. Lembergs, R. Meroni Kaywood pienākošas dividendes no SIA Ventplac vēlējās pārskaitīt savas sievas vadītajai firmai, un par to izcēlās karstas debates tiesas zālē, kuru gaitā kā parasti prokurori aizstāvēja šveicieša viedokli.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais