Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pašlaik ir 1,4 miljardi eiro, no kura daļa uz laiku noguldīta Valsts kasē. Tā Labklājības ministrija plānojusi nopelnīt papildu naudu sociālajam budžetam, jo – lai arī miljards eiro izklausās gana svarīgi – sociālajam budžetam, kur viena mēneša izdevumi ir virs trim miljardiem eiro, tas, pēc ekspertu sacītā, neesot liels uzkrājums.
Labklājības ministrijas dati arī rāda, ka 2021. gadā būtiski samazinājies pensiju saņēmēju skaits, savukārt izdevumi pensijām turpina augt. Lai sociālais budžets būtu drošs un stabils, nepieciešams vismaz četru miljardu eiro uzkrājums, uzsver Labklājības ministrijā.
Aktuālo situāciju sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā raksturo Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Pagājušajā gadā ieņēmumi sociālajā budžetā pārsniedza izdevumus par 200 miljoniem eiro, kas papildina uzkrājumu. 2022. gadā šajā budžetā arī tiek plānots atlikums - 52 miljoni eiro. “Mēs strādājam pie stabilitātes programmas un prognozēm atbilstoši Finanšu ministrijas scenārijiem, līdz ar to tiks mainīti prognožu dati par uzkrājumiem nākamajiem gadiem,” norādīja Sandra Stabiņa. Uzkrātie līdzekļi tiek turēti Valsts kasē.
Lielāko daļu no speciālā budžeta veido pensiju budžets - 70 procenti, bet otrs lielākais budžets ir maternitātes, invaliditātes slimību pabalstu budžets - 25 procenti no visa sociālā budžeta. Šiem abiem budžetiem seko nodarbinātības un darba negadījumu budžets. Dati, sākot no 2018. gada, parāda uzkrājuma dinamiku. Kopumā sociālajā budžetā ir pozitīva bilance, kas veidojusies jau kopš 2014. gada, kad pensiju piemaksas par darba stāžu sāka izmaksāt no valsts pamatbudžeta. Kopējais uzkrājums sociālajā budžetā ir 1,4 miljardi eiro.
“Uzkrājums - 1,4 miljardi eiro - tas šķiet daudz, tomēr, lai nodrošinātu šīs sistēmas stabilitāti iepretim tiem izaicinājumiem, kas mums ir - demogrāfiskā situācija, darbspējīgo iedzīvotāju skaits, iespējamās ekonomiskās krīzes -,
kaut cik droši pensiju sistēma var justies tad, ja uzkrājums ir vismaz divu gadu pensiju izmaksām nepieciešamās naudas apmērā, un tas būtu četri miljardi eiro,”
skaidro Sandra Stabiņa. Šo uzkrājumu var ļoti ātri iztērēt, piemēram, 2025. gadā, kad beigsies pensionēšanās vecuma paaugstināšana (jāatgādina, ka pašlaik notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana), proti, kad palielināsies pensiju saņēmēju skaits. Sākot no 2025. gada, ja pensionēšanās vecums netiks palielināts, pensiju saņēmēju skaits strauji palielināsies.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Plānu - finanšu daļas vadītāja Irina Vihareva pastāstīja, ka, ņemot vērā prognozes, līdz 2025. gada 1. janvārim speciālā budžeta uzkrājums varētu pieaugt līdz 1,68 miljardiem eiro. “Šogad mēs papildinājām mūsu termiņnoguldījumu Valsts kasē, lai nopelnītu papildu līdzekļus un palielinātu uzkrājumu, un šogad februārī mēs noguldījām 300 miljonus eiro no pensiju budžeta uz pieciem gadiem, jo bija izdevīgi noguldījuma procenti. Tāpēc mēs gaidām, ka saņemsim par to papildus 11,5 miljonus eiro sociālajam budžetam,” stāsta speciāliste. Kopumā šādi budžets ir nopelnījis jau 300 miljonus eiro. I. Vihareva piekrīt Labklājības ministrijas ekspertiem par nepieciešamo uzkrājumu budžetā.
Uz Saeimas deputātu jautājumu - vai nebūtu pašlaik lietderīgi izmantot uzkrājumu pensionāru dzīves uzlabošanai, piemēram, divreiz gadā indeksējot pensijas vai paredzot kādu citu atbalstu - Labklājības ministrijas speciāliste Sandra Stabiņa uzsvēra: lai arī uzkrājuma summa izskatās liela, tomēr tā pat nav pietiekama viena gada pensiju izmaksai, un ir jābūt stabilitātes garantam, ja dažādu krīžu dēļ situācija budžetā nebūtu tik laba kā šobrīd.
Runājot par citu - slimības pabalstu - budžetu, Sandra Stabiņa norāda, ka šī budžeta izdevumi ir strauji pieauguši - salīdzinājumā ar 2020. gadu izdevumi pieauguši par 30 procentiem. 2021. gadā, lai segtu šo pabalstu izmaksu, tika saņemti 64 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Bezdarbnieku pabalstu budžetā izdevumi toties ir mazinājušies - viens no iemesliem ir bezdarba līmenis, kas bija mazāks, kā arī apstāklis, ka ne visi bezdarbnieki saņem pabalstu. 2020. gadā no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem pabalstu saņēma 61 procents, 2021. gadā - 49 procenti. Ir vairāk ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstu.
Diemžēl samazinās arī izdevumi maternitātes budžetā. Kāpēc diemžēl? Jo, samazinoties dzimstībai, samazinās izdevumi pabalstiem, kuri saistīti ar bērnu dzimšanu.
