Koalīcija bez sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ir nolēmusi padarīt liberālāku vīzu režīmu ieceļošanai Latvijā. Izmaiņas vērstas uz turīgiem trešo valstu pilsoņiem, tostarp tādiem, kas ir Latvijas pilsoņu viendzimuma partneri un laulātie. Nomadu vīzu ieviešanā pastāv arī citas blaknes – iespējamu pieteikumu pieaugums no valstīm, kurās konstatēts paaugstināts terorisma risks.
Par nomadu vīzām šis režīms tiek dēvēts tādēļ, ka cilvēkiem ar pilsonības pierakstu vienā valstī ļauj ilgstoši dzīvot un strādāt, atrodoties citā valstī. Šīs varētu dēvēt arī par klejotāju vīzām - grieķu valodā “nomades” (νομάδες) ir ganību meklētāji. Ļaužu grupas, ģintis, klani, ciltis un tautas, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās. Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kas modernajiem nomadiem no ārpus Eiropas Savienības valstīm piedāvās ilgstošas apmešanās vietu. Pastāv tikai trīs svarīgi nosacījumi, lai saņemtu vīzu gadu ilgai dzīvošanai Latvijā. Nomadam ienākumiem jābūt vismaz 2,5 reizes virs vidējās algas Latvijā (2021. gadā tie būtu 2857,50 eiro), viņam jāstrādā attālināti ārpus Latvijas, un, visbeidzot, viņa pieteikumam jāiztur Latvijas drošības pārbaudes.
“Esmu gandarīta par visas valdības atbalstu ļoti nozīmīgai iniciatīvai migrācijas jomā - mums būs ‘nomadu vīzas’. Latvija ir skaista un droša valsts - nešaubos, ka līdz ar atbilstošu regulējumu pie mums ieradīsies profesionāļi no dažādām jomām, tajā skaitā IT.” Šādi valdības pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā reklamē iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Cik lielā skaitā tie bagātie klejotāji ieradīsies, likumprojekta anotācijā nav teikts, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, spriež, ka viss atkarīgs no tā, cik ātri regulējums tiks pieņemts - likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai: “Covid-19 izplatības laikā šādas vīzas iespēju izmantos nedaudzi ārzemnieki, bet vēlāk varētu būt ap 100 personām gadā.” Nav teikts no kurām trešajām valstīm, kaut gan pēc pieredzes zināms, ka vēsturisko saišu dēļ Latvija vispirms jau interesē Krievijas bagātniekus. Jūrmala, krievu valoda. Termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība apmaiņā pret īpašumu pirkšanu un ieguldījumiem bankās gāja uz urrā, līdz tika pārtraukta tā dēvētā finanšu sistēmas kapitālā remonta dēļ. Topošajam regulējumam ar to veco gan neesot nekādas saistības.
Var jau būt, ka Kirkorova un Pugačovas vietā atpūsties no Maskavas burzmas vai Silīcija ielejas tagad pie mums brauks bitkoinu racēji un tērēs šeit savus ienākumus no spekulācijām. Bet varbūt pat nodibinās kādu daudzsološu jaunuzņēmumu, kā cer likumprojekta virzītāji. Optimistiskā paziņojumā sabiedrībai Iekšlietu ministrija norāda: “Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku.” Tomēr nomadu iniciatīvai ir arī savas ēnas puses, pirmām kārtām jau attiecībā uz sabiedrību, kura imigrācijas režīma liberalizēšanā nav iesaistīta.
Migrācijas jautājumi Latvijas sabiedrībā tiek uztverti ļoti saasināti. Vispirms jau padomju okupācijas seku dēļ. Arī tādēļ, ka politiķu solīto arhitektu un inženieru vietā Eiropā no Austrumiem un Āfrikas pēdējos gados iegāzušies miljoni ekonomisko migrantu komplektā ar naidīgu kultūru un terorisma riskiem. Un arī Latvijā ik dienas noziedzīgā ceļā cenšas iekļūt vairāki desmiti migrantu. Uz šī fona - valdība rosina atvērt imigrācijas vārtus jaunai ļaužu grupai, bet Latvijas sabiedrības viedoklis šajā jautājumā apzināts netiek. Likumprojekta publiskā apspriešana notikusi absolūti formāli, lai sabiedrība pēc iespējas neiesaistītos apspriešanā. Ja normatīvā akta izstrādātāji patiešām vēlas uzzināt sabiedrības viedokli - kārtība ir cita. Viņi vēršas tieši pie sabiedrības, ko skar gaidāmās izmaiņas. Turpretī, ja normatīvā akta izstrādātāji negrib dzirdēt sabiedrības viedokli, tad dokumenta projekts tiek ielikts TAP portālā, par kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pat nav dzirdējuši. Un publiskās apspriešanas rezultāts tad arī ir šāds: “6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvji nav snieguši komentārus par projektu.”
Ļoti iespējams, ka atrastos sabiedrības pārstāvji, kas vēlētos plašāku publisku diskusiju par šo likumprojektu arī tādēļ, ka tas skars valsts ģimenes politikas jautājumus un būs viens no pirmajiem normatīvajiem aktiem, ar ko faktiski tiks atzītas viendzimuma laulības. Tas ir minēts anotācijā:
“Šāds regulējums nodrošinātu iespēju Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo trešajās valstīs kopā ar partneri vai viendzimuma laulāto, atgriezties uz dzīvi Latvijā kopā ar savu partneri vai laulāto, ja šis partneris vai laulātais būtu nodarbināts profesijā, kas pieļauj attālinātā darba iespēju. Šobrīd tādas iespējas nav, jo Imigrācijas likums neparedz iespēju partneriem vai viendzimuma laulātajiem saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā.”
Abstrahējoties no likumprojektā iestrādātās pretrunas Satversmes 110. pantam, kurā ierakstīta tradicionāla laulības izpratne, pats fakts, ka šāds regulējums veicinātu Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē, vērtējams pozitīvi. To uzsver Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde:
“Mūsdienās, kad liela daļa darba devēju pārgājuši uz pilnībā vai daļēji attālināto darbu, mums tā ir iespēja motivēt cilvēkus atgriezties Latvijā ar savām ģimenēm.”
Latvija nav vienīgā valsts, kurā likumprojekta pieņemšanas gadījumā tiks izsniegtas nomadu vīzas. Tāda kārtība pastāv, piemēram, Horvātijā, kas šādi cenšoties sekmēt tūrismu. Lai gan pagaidām statistiska apliecinājuma kādai labvēlīgai ietekmei uz tautsaimniecību tur neesot. Arī Igaunijā - un tur galvenais arguments par labu šāda regulējuma ieviešanai bija cīņa pret nelikumīgu migrāciju un vīzu pieprasīšanu, norādot nekorektu uzturēšanās mērķi. Arī Latvijā nomadi jau tagad “nomadē” attālināta darba nolūkos, bet izliekas par tūristiem. No šāda viedokļa jaunā regulējuma ieviešana būtu vīzu sistēmas sakārtošana. Nomadiem nebūtu jāblēdās, bet valsts iegūtu plašāku informāciju par ieceļotāju patieso ieceļošanas mērķi.
Taču pastāv arī dažādi riski, kas likumdevējam, lemjot par likuma apstiprināšanu, būtu jāņem vērā. Anotācijā minēts, ka tie galvenokārt saistāmi ar iespējamiem krāpniecības gadījumiem, mēģinot iegūt vīzu attālinātā darba veikšanai, bet neizpildot noteiktos kritērijus, kā arī ar iespējamu pieteikumu pieaugumu no valstīm, kurās konstatēts paaugstināts terorisma risks. Tātad vairāk darba specdienestiem. Nebūtu nekāds brīnums, ja arī starp migrantiem, kas ik dienas cenšas ielauzties Latvijas teritorijā, kāds mēģinātu uzdoties par digitālo nomadu. Aifoni un nauda viņiem ir. Vēl sliktāk, ja par nomadiem - Latvijas mīļotājiem - izliktos, piemēram, Kremļa privātās armijas “Vagner” kaujinieki. Kara draudu dēļ viņi pašlaik tiekot pārdislocēti uz Austrumeiropu. Arī ar šādiem riskiem jārēķinās, paverot Latvijas durvis svešiniekiem plašāk.
