Sabiedrības iniciatīvu portālā lēnām sāk krāties paraksti pie ierosinājuma slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apgrūtinātu Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Pagaidām Latvijas varas iestādes šo Ukrainas lūgumu turpina noraidīt, aizbildinoties, ka robežu slēgt būtu jēga vienlaikus visām Eiropas valstīm. Bet šādas vienošanās nav, un Latvija uz tādu arī neuzstāj.
Latvija un pārējās Eiropas valstis turpina preču piegādes Krievijas Federācijai, nodrošinot tās ekonomikas apriti. Savukārt pretējā virzienā no Krievijas uz Eiropu var nākt gan visādi mazāk kaitīgi Kremļa opozicionāri un tie, kas par tādiem tikai uzdodas, gan ļoti kaitīgi zaļie cilvēciņi un diversantu grupas - nolūkā destabilizēt situāciju pierobežas reģionos. Par šiem draudiem arī runāts sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss” reģistrētajā iniciatīvā "PAR ROBEŽAS SLĒGŠANU AR KRIEVIJU UN BALTKRIEVIJU". Tās iesniedzējs, militārās tuvcīņas organizācijas “Tēvijas sargi” pārstāvis Ivo Rubīns aicina slēgt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apturētu vai apgrūtinātu Krievijas militāro agresiju Ukrainā. “Ir nepieciešams slēgt robežu šķērsošanas punktus personu un preču kustībai (Iekšlietu ministrijas Robežsardzes kompetence), nepieciešamības gadījumā piesaistot Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku atbalstu. Ārlietu ministrijai ir jāierosina un jākoordinē sadarbība ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju līdzīgu pasākumu īstenošanai šajās valstīs.” Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka, slēdzot robežu personu un preču kustībai, mēs ne tikai sniegtu vērā ņemamu atbalstu Ukrainai, bet arī mazinātu drošības apdraudējumus mūsu valstī.
“Neatkarīgā” raudzīja noskaidrot, kas par to sakāms piesauktajām institūcijām, un no atbildēm secināms, ka kopš kara sākuma nekas īpaši nav mainījies. Latvijas pozīcija ir tāda - ja slēdzam robežu, tad darām to kopā ar pārējām Eiropas valstīm, bet nekā īpaši stimulēt šādas pozīcijas veidošanos Latvijas valdība arī necenšas.
Pašlaik saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgu lēmumu robežas formāli ir slēgtas Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātājiem. Bet jāuzsver, ka tikai formāli, jo Eiropas pārvadātājiem doties uz Krieviju nav aizliegts, un nav noslēpums, ka daudzas kompānijas Eiropā pieder krievu kapitālam. Rezultātā - preces un nauda tāpat kā agrāk turpina ceļot Maskavas un Minskas virzienos. Formāli aizliegts ienākt Eiropas ostās ir arī Krievijas kuģiem, taču pieļaujamo izņēmumu ir tik daudz, ka tikai retajam krievu kuģim tiek atteikta ienākšana Eiropas ostās. Tie drīkst vest pārtiku, medikamentus, drīkst ienākt uz remontu. Bet, ja kuģis nekvalificējas pie izņēmumiem, var taču to pārreģistrēt uz citu valsti. Piemēram, tieši tā ir noticis ar izpētes kuģi “Polar Pioneer”, kas pašlaik uzturas Rīgas brīvostā. Līdz karam un sankcijām tas kuģoja ar Krievijas Federācijas karogu, bet tagad reģistrēts kā Kipras pavalstnieks un var kuģot, kur vien vēlas, netaisnojoties par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un arī ievest Eiropā, ko vien vēlas. Tieši tik vienkārši.
Katrs eiro un katra preču vienība, ko Eiropas ražotāji pašlaik nosūta Krievijai, baro un finansē tās īstenoto karadarbību Ukrainā. Un līdz ar šo brīvo preču plūsmu Latvijā no Krievijas netraucēti ieplūst gan bijušie Kremļa slavinātāji, gan viltus opozicionāri, gan Krievijas kapitāla pārvaldnieki un, visticamāk, arī “snaudošie aģenti”, kas tiks aktivizēti pēc pirmā Kremļa pieprasījuma destabilizēt situāciju Baltijā. Šobrīd traucēta ir vienīgi Krievijas gāzes piegāde, un nevis pēc Latvijas un pārējās Eiropas iniciatīvas, bet tādēļ, ka Krievija šantažē Eiropu. Protams, ka robežas slēgšana radītu neērtības daudziem. Gan pierobežas iedzīvotājiem, kas vairs netiktu pie kaimiņiem, piemēram, apmeklēt tuvinieku kapus vai iepirkt lētās cigaretes. Gan uzņēmējiem, kas vēl tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču, apsverot veidus, kā ietekmēt Krieviju un mazināt tās radītos draudus mūsu valstij, robežas slēgšana būtu viena no efektīvākajām un pagaidām neizmantotajām iespējām.
Ukraina ir atkārtoti aicinājusi Eiropas valstis slēgt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī Latvijas sabiedrība sākusi vākt parakstus, atbalstot iniciatīvu par robežu slēgšanu. Lūk, Latvijas atbildīgo ministriju pozīcija šajā jautājumā.
Ārlietu ministrija
“Eiropas Savienība aprīļa sākumā piektajā sankciju pakotnē un ierobežojošo mēru pret Baltkrieviju stiprināšanas lēmumos pieņēma pilnīgu aizliegumu attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas kravu autopārvadātājiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā. Ir ES vienošanās arī par aizliegumu kuģiem, kas kuģo ar Krievijas karogu, ienākt ES ostās. Izņēmumi attiecas tikai uz tādām kritiski svarīgām jomām kā pārtika, zāles u.tml. Esam gandarīti par panākto vienošanos un uzturam nostāju, ka šādi soļi jāsper visām ES dalībvalstīm sinhroni, tādējādi panākot lielāku efektu. Par detaļām šajos lēmumos lūgums vērsties Iekšlietu ministrijā un Satiksmes ministrijā.”
Aizsardzības ministrija
“Aizsardzības ministrijas ieskatā jēga ir tādai rīcībai, ka tiek slēgta visa ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, jo citādi nav iespējams sasniegt mērķi. Vienpusēja robežu slēgšana ir neefektīva, jo cilvēku un kravu kustībai var tikt izmantotas citas valstis (piemēram, ja nevar no Maskavas tieši nokļūt Rīgā, tad to iespējams izdarīt caur Berlīni vai kādu citu ES valsti).”
Iekšlietu ministrija
“Pašlaik tiek veiktas pastiprinātas iebraucošo personu pārbaudes uz Krievijas un Baltkrievijas robežas un robežsardzes patrulēšana uz iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju. Robežas varētu slēgt pēc Valsts robežsardzes izvērtējuma, tomēr pašlaik VRS skatījumā šādas nepieciešamības nav. Robežu nevar slēgt Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat nebūtu pareizi slēgt robežu ukraiņiem, kas bēg no kara, tajā skaitā caur Krievijas robežu. Robežu slēgt varētu kravu pārvadājumiem, ja būtu vienošanās ar Baltijas valstīm un Poliju. Tādas vienošanās šobrīd nav. Tajā pašā laikā jau pastāv Eiropas sankcijas pret pārvadātājiem.”
