Lai arī Veselības ministrija kopumā noorganizēja Covid-19 vakcināciju, tomēr šajā procesā bija vērojami trūkumi, kas kopā ar ilgstoši nerisinātām veselības aprūpes pieejamības problēmām būtiski ietekmēja iedzīvotāju atsaucību vakcinācijai.
Tikai nedaudz virs 50 procentiem ģimenes ārstu sākotnēji bija iesaistījušies savu pacientu vakcinēšanā, bet Latgalē savus pacientus vakcinēja vispār tikai trešā daļa ārstu, revīzijā par Covid-19 vakcināciju norāda Valsts kontrole. Visticamāk, tieši tāpēc Latvijā joprojām ir vairāk nekā 40 000 senioru, kuri nav saņēmuši vēl nevienu vakcīnas devu. Valsts kontroles revīzijā arī nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli.
Valsts kontrole revīzijā guva pārliecība, ka Veselības ministrija kopumā īstenoja vakcinācijas pret Covid‑19 pasākumus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja bez maksas vakcinēties, tiklīdz vakcīnas Latvijā bija pieejamas. Vakcīnas faktiski bija pieejamas uzreiz, tiklīdz tās bija reģistrētas Eiropas Savienībā, kā arī tās ir bez maksas. Revidenti uzskata, ka Veselības ministrijas īstenotajā vakcinācijas procesā ir bijuši trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, kāpēc nav sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis. Līdz 2021. gada vasaras beigām vakcinēti bija 46,4 procenti pieaugušo iedzīvotāju (vecumā virs 60 gadiem - tikai 41 procents), lai gan mērķis bija vakcinēt vismaz 70 procentus pieaugušo iedzīvotāju.
“Covid-19 pandēmija īpaši izgaismoja jau agrāk zināmās, tajā skaitā iepriekš Valsts kontroles revīzijās konstatētās, problēmas - stratēģiskas sadarbības un projektu vadības pieejas trūkumu publiskajā sektorā, datu trūkumu, administratīvo slogu, ko krīzes situācijā nav iespējams ātri atrisināt.
Kopumā revīzijas rezultāti ļauj secināt, ka vakcinācijas pret Covid‑19 rezultatīva norise bija, ir un būs atkarīga no vienotas izpratnes, sadarbības, kā arī savlaicīgas un saskaņotas rīcības visos krīzes pārvaldības līmeņos,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Revidenti secinājuši, ka vakcinācijas veikšanai bija plāns, bet bez detalizēta laika grafika un pastāvīgas risku vadības, un tas nenodrošināja pamatu vienotai, koordinētai un kontrolētai rīcībai visos krīzes pārvaldības līmeņos. Vakcinācijas pārvaldības struktūra ir grūti izsekojama, mainīga, un atbildības sadalījums ir neskaidrs.
Valsts kontrolē saka: jebkurš projekts pēc būtības ir sistemātiski koordinētas un kontrolētas aktivitātes, kurām ir vienots mērķis, sākums un beigas un kuras ietekmē pārmaiņas un riski, tomēr Veselības ministrija vakcinācijā pret Covid‑19 šādu vadības pieeju līdz šim nav īstenojusi. Piemēram, vēl pašlaik Veselības ministrijas mājaslapā pieejama tikai sākotnējā, 2020. gada beigās aktuālā, vakcinācijas stratēģija, savukārt Ministru kabinetā apstiprinātajā 2022. gada vakcinācijas plānā nav noteikts pat tā īstenošanas beigu termiņš.
Būtiska konceptuāla kļūda jau plānošanas posmā, pēc revidentu domām, ir par vakcinācijas vienīgo mērķi noteikt visu pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kopējo vakcināciju un nenoteikt kā prioritāti senioru vakcināciju, lai gan to jau pašos pirmsākumos aicināja darīt Eiropas Komisija. Arī risku vadība nav pilnvērtīgi izmantota, lai gan tā dotu iespēju Covid‑19 pandēmijas nenoteiktajos apstākļos laikus sagatavoties nepieciešamajai rīcībai.
Kaut arī veselības ministrs kopš 2021. gada sākuma katrā valdības sēdē sniedz aktuālo informāciju par vakcinācijas gaitu, pēc revidentu domām, vakcinācijas procesa uzraudzība būtu daudz mērķtiecīgāka, ja sistemātiski tiktu salīdzināta faktiskā virzība ar plānotajiem rādītājiem - ja vien tādi būtu bijuši noteikti.
Tā vietā, lai krīzes situācijā paļautos uz speciāli krīzes pārvaldīšanas nolūkiem izveidotām un uzturētām struktūrām, Latvijā bija plānots veidot jaunas, ne visas gan tika izveidotas. Faktiski Covid-19 pandēmijas pārvaldīšanā neizveidoto augstākā līmeņa pārvaldības struktūru vietā ir iesaistītas citas struktūras,
kā rezultātā vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldība un kompetenču sadalījums krīzes situācijā, kad jārīkojas ātri un izlēmīgi, ir neskaidrs un grūti izsekojams.
Tāpat no jauna tika izveidots Vakcinācijas projekta birojs, ko ātri vien reorganizēja par Nacionālā veselības dienesta struktūrvienību. Lai gan tā kompetence pēc būtības nemainījās, pēc reorganizācijas uz Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieku darba samaksu tika attiecināts vienotais publiskā sektora atlīdzības regulējums un darbiniekiem noteiktā mēnešalga samazinājās. Revīzijā secināts, ka darbinieku samazinātā mēnešalga tiek kompensēta ar vairākām piemaksām. Šāda rīcība nevairo pārliecību, ka Veselības ministrijas pieņemtie lēmumi ir pārdomāti un atklāti, it īpaši Covid‑19 pandēmijas gadījumā, kad jautājumi par vakcināciju ir sabiedrības uzmanības centrā.
Līdz vasaras beigām tikai nedaudz vairāk par 50 procentiem ģimenes ārstu bija iesaistījušies savu pacientu vakcinēšanā pret Covid-19, Latgalē tie bija tikai 32 procenti. Pēc revidentu domām, ģimenes ārstu zemo iesaisti ietekmēja vairāki faktori, arī Veselības ministrijas ilgstoši neatrisinātās primārās veselības aprūpes problēmas, par ko Valsts kontrole runāja jau pirms vairākiem gadiem, veicot revīziju veselības nozarē. Tagad Valsts kontrole secina, ka Veselības ministrija četru gadu laikā nav ieviesusi 11 no 12 revīzijā sniegtajiem ieteikumiem, kuru mērķis bija pilnveidot ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbību tā, lai ģimenes ārsts kļūtu par uzticamu pirmo un pieejamāko ārstniecības personu savam pacientam un zinātu pacientu vajadzības.
Veselības ministrijas īstenotā brīvprātīgā ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā bija kļūda un neveiksme, norādīts revīzijā. Motivācijas pasākumus, lai ģimenes ārsti vairāk iesaistītos vakcinēšanas procesā, ministrija uzsāka novēloti. Revidenti atzinīgi novērtē to, ka vairāk finansiāli tiek atbalstītas tās ģimenes ārstu prakses, kas nodrošina vakcināciju.
Valsts kontrole secinājusi: lai gan revīzijas periodā norakstīto vakcīnu skaits ir mazs (0,18 procenti no kopējā skaita, kas atbilst plānotajam vakcīnu zudumam), Veselības ministrija nav izveidojusi tādu vakcīnu krājumu pārvaldību, kas būtu ērti lietojama un sniegtu pilnīgu informāciju par vakcīnu atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem. Tiem ik mēnesi ir pienākums veikt inventarizāciju - 21. gadsimtā manuāli aizpildot aptauju, tāpēc tajā ne visi piedalās. Tas izskaidrojams ar nepilnībām jaunizveidotajā vakcinācijas procesa pārvaldības tehnoloģiju risinājuma “ViVaT” darbībā, kā arī ar digitālās pratības trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Vēl būtisks Valsts kontroles secinājums: revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Proti, nav iespējams izvērtēt vakcinācijas pret Covid-19 datus sadalījumā pa vakcinēšanas vietām, tajā skaitā vakcinācijai izlietoto finansējumu kopsakarā ar faktisko vakcinācijas apjomu konkrētā vakcinēšanas vietā, jo Nacionālais veselības dienests šādā griezumā datus neapkopo un neanalizē.
“Nenoteiktība Covid‑19 pandēmijas apstākļos attaisno dažādus ar vakcināciju saistītos riskus, kas citādi no publisko līdzekļu izšķērdēšanas viedokļa nebūtu pieļaujami, tomēr, ņemot vērā, ka kopš vakcinācijas uzsākšanas pagājis gads, ir laikus jāgatavojas tam, ka turpmāk, mazinoties ārkārtas apstākļiem, pazemināsies risku un izdevumu tolerances līmenis,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
