Viens no Latvijas zāļu lieltirgotājiem “Magnum Medical” pārtraucis Krievijā un Baltkrievijā ražotu medikamentu un preču tirgošanu. Šīs zāles nebūs pieejamas arī ar šo tīklu saistītajā aptieku tīklā. Daļā sabiedrības ir iesakņojies mīts par lētajām Krievijas zālēm, kuras plaši lieto Latvijā, tomēr tā nav taisnība.
Zāļu valsts aģentūrā norāda, ka tikai viens procents no visa Latvijas tirgus ir Krievijā vai Baltkrievijā ražotas zāles un šo zāļu vidū nav neaizvietojamu medikamentu.
Zāļu valsts aģentūras rīcībā pašlaik nav informācijas par farmācijas jomas uzņēmumiem, kuri ir pārtraukuši vai plāno pārtraukt savu sadarbību ar uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā. Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas paziņojis par Krievijā un Baltkrievijā ražotu medikamentu un preču tirgošanas pārteaukšanu, ir zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka”. Uzņēmums šādi rīkojas, nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Uzņēmuma pārstāve Agnese Grīnberga “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotie medikamenti, uztura bagātināji un kosmētikas līdzekļi izņemti no preču sortimenta gandrīz 120 “Apotheka” aptiekās un interneta aptiekā. “Šīs Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces turpmāk nebūs pieejamas pasūtīšanai arī no zāļu vairumtirgotāja “Magnum Medical”,” stāsta Agnese Grīnberga. Uzņēmumā uzsver, ka
visiem Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, kas izņemti no aptieku un vairumtirdzniecības preču sortimenta, ir pieejamas alternatīvas, kas ražotas Latvijā vai citās valstīs.
“Svarīgākais, ko mēs vēlamies pavēstīt ar šo soli, ir tas, ka mēs kā uzņēmums solidarizējamies ar Ukrainas tautu un nosodām jebkāda veida militāras izpausmes pret Ukrainu,” uzsver uzņēmuma pārstāve. Vienlaikus uzņēmums piedalās arī atbalsta sniegšanā Ukrainai.
Sabiedrībā iesakņojusies pārliecība, ka Latvijas pacienti iecienījuši Krievijā ražotas zāles, jo tās varētu būt lētākas, tomēr dati liecina, ka Krievijas un Baltkrievijas medikamenti Latvijas zāļu tirgū veido pavisam nelielu daļu. To apliecina gan Zāļu valsts aģentūras, gan uzņēmumu dati. Piemēram, “Magnum Medical” norāda, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotās zāles veido mazāk nekā piecus procentus no visiem medikamentiem. “Turklāt visām šīm zālēm ir alternatīvas, proti, šīs zāles nav tādas, kuras nevarētu aizvietot,” norāda Agnese Grīnberga. Vērtējot, kāda veida Krievijas vai Baltkrievijas preces aptiekās ir pieejamas un visplašāk izplatītas, izrādās, ka tās lielākoties nemaz nav zāles, bet gan uztura bagātināji, vitamīni, skaistumkopšanas preces. Tieši no zālēm vispopulārākais ir “Citramons” - medikaments, kura aktīvās vielas ir paracetamols, acetilsalicilskābe un kofeīns. Taču šim pašam medikamentam ir arī vairākas alternatīvas, kuras turklāt tiek ražotas arī Latvijā. A. Grīnberga arī norāda, ka Krievijā vai Baltkrievijā ražotie medikamenti vai uztura bagātinātāji nemaz nav lētākie. Uzņēmums pagaidām izņemtās preces no aptiekām glabās, līdz pieņems lēmumu, ko ar tām darīt. “Mums šajā situācijā tas nav jautājums par kādiem zaudējumiem vai negūtu peļņu, jo pašreiz svarīgākais ir atbalstīt Ukrainu,” sacīja A. Grīnberga. Farmaceiti ir sagatavoti darbam ar pircējiem, ja pacientiem radīsies jautājumi par, iespējams, cita medikamenta lietošanu kāda ierastā vietā. Turklāt farmaceiti jau to dara arī ikdienā.
Krievijā vai Baltkrievijā ražotas zāles veido niecīgu Latvijas tirgus daļu - tikai vienu procentu pēc apgrozījuma (bez PVN) un divus procentus pēc iepakojumu skaita, liecina Zāļu valsts aģentūras dati par zāļu patēriņu 2021. gadā. Tās ir Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles, kuru aktīvo vielu vai galaproduktu ražo Krievijā vai Baltkrievijā. “Būtiski norādīt, ka šo zāļu vidū nav neaizvietojamu medikamentu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo terapiju iespējams nodrošināt ar citām Latvijā reģistrētām zālēm,” stāsta Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane. “Līdz ar to var apgalvot, ka Latvijas zāļu tirgus nav atkarīgs no Krievijas vai Baltkrievijas zāļu tirgus.”
Informācija par ikvienu zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku un par sērijas izlaidi atbildīgo ražotāju ir pieejama publiski, un tā ir norādīta zāļu lietošanas instrukcijās. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām gan apliecības īpašniekam, gan atbildīgajam ražotājam ir jābūt Eiropas Savienības valstī reģistrētam uzņēmumam, un tas attiecas arī uz tiem medikamentiem, kurus ražo Krievijā vai Baltkrievijā. D. Okmane norāda: ja par zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku, kas uzņemas pilnu juridisku atbildību par zālēm, kā arī par sērijas izlaidi atbildīgo ražotāju ir pieejama publiska informācija, tad publiski varētu nebūt pieejami dati par to, ka šis zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks ir noslēdzis līgumus par zāļu ražošanu ar sevis izvēlētajiem ražotājiem. “Tā kā tās ir divu komersantu savstarpējās līgumiskās attiecības, kas ir komersantu konfidenciāla informācija, tad
Zāļu aģentūrai nav tiesību šo informāciju izpaust, tāpēc publiska informācija par zāļu ražošanā iesaistītajiem aktīvās vielas un galaprodukta ražotājiem, tajā skaitā par tiem, kas atrodas Krievijā un Baltkrievijā, katrām zālēm publiski nav pieejama,”
skaidro Dita Okmane. Saskaņā ar vadlīnijām Eiropas Savienībā informācija par zāļu gala produkta ražotāju, kā arī par aktīvās vielas un palīgvielu ražošanas uzņēmumu un ražošanas vietu ir konfidenciāla.
Tomēr, kā “Neatkarīgajai” apliecināja Zāļu aģentūras speciālisti, minētajos divos procentos no visa zāļu tirgus, kas ir Krievijā vai Baltkrievijā ražotas zāles, ietilpst visi medikamenti, kuru aktīvās vielas vai palīgvielas tiek ražotas šajās valstīs, lai arī zāļu reģistrācijas apliecība pieder Eiropas Savienībā reģistrētam uzņēmumam, kā tam jābūt saskaņā ar noteikumiem.
Zāļu valsts aģentūrā norāda, ka saskaņā ar Latvijas likumiem zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekam ir jāziņo par piegādes pārtraukumiem, ja zāles pastāvīgi vai uz laiku netiek laistas Latvijas tirgū. “Tomēr mēs vēlreiz norādām, ka Latvijā reģistrētās zāles, kuru aktīvo vielu vai galaproduktu ražo Krievijā vai Baltkrievijā, nav dzīvību glābjošās zāles un visām šīm zālēm Latvijā ir reģistrēti aizvietotāji jeb citas zāles, kuras var lietot šo zāļu vietā kā alternatīvu līdzekli,” uzsver Dita Okmane.
