Latvijas iedzīvotāji dažu dienu laikā atbalstam Ukrainai ziedojuši tuvu diviem miljoniem eiro, un ziedojumi turpina ienākt. Labdarības organizācija “Ziedot.lv” uzreiz pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā sāka ziedojumu vākšanas akciju, lai palīdzētu Ukrainas tautai.
Saziedotie līdzekļi tiks izlietoti tur, kur tas būs visvairāk vajadzīgs, norāda labdarības organizācijā, un sadarbībā ar Aizsardzības ministriju uz Ukrainu jau ir nosūtītas pirmās kravas ar degvielu un pirmās palīdzības precēm. Palīdzības nogādāšana gan saskaras ar problēmām, ņemot vērā karadarbību Ukrainā.
“Krievijas armija ir iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas, tāpēc Ukrainai ir nepieciešams atbalsts. Mēs nedrīkstam un negribam bezspēcīgi noskatīties uz nežēlīgu un bezjēdzīgu uzbrukumu Ukrainai. Katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tētiem, kuriem uzbrūk Krievijas armija,” - ar šādu aicinājumu ziedot pie sabiedrības vēršas labdarības organizācija “Ziedot.lv”, un vēl pirms ziedojumu iespējas atvēršanas Latvijas iedzīvotāji bija gatavi ziedot palīdzībai Ukrainai. Dažu dienu laikā Latvijas iedzīvotāji saziedojuši divus miljonus eiro.
Uz Ukrainu tiks nogādāta palīdzība bruņotajiem spēkiem, kā arī sūtījums ar medicīnas precēm no valsts materiālajām rezervēm, informē Aizsardzības ministrija. Uz Ukrainu nogādātas kravas ar palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī individuālo ekipējumu un munīciju. Lai nogādātu sūtījumu ar palīdzību, no Latvijas uz Ukrainu devušās vairāk nekā 30 kravas automašīnas. Sūtījumā bez karavīriem nepieciešamā ekipējuma ir arī sausās uzturdevas, medicīniskās ierīces un medikamenti. Palīdzības kravā ir ietverti arī pārtikas krājumi un no “Veselības centrs 4” saņemtais vairāk nekā 17 000 eiro vērtais ziedojums ar medicīnas un pirmās nepieciešamības precēm, kā arī “Mēness aptiekas” ziedotie marles pārsēji un vienreizlietojamie cimdi.
Par daļu no “Ziedot.lv” saziedotajiem līdzekļiem tiek veikta 500 tonnu dīzeļdegvielas iegāde Ukrainas armijas vajadzībām. Svētdien aizsardzības ministrs Artis Pabriks, neatklājot sīkāku informāciju, minēja, ka pašlaik palīdzības sūtījumus ir iespējams nogādāt, izmantojot sauszemes ceļus, bet ministrs nenoliedza, ka to izdarīt apgrūtina neesošā gaisa satiksmes ar Ukrainu. Viņš pauda pārliecību, ka palīdzības sūtījumi sasniegs mērķi.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas ar Ukrainu un pašlaik gatavo vajadzīgo palīdzību, “Neatkarīgajai” apliecināja Veselības ministrijā. Latvija Ukrainai var nosūtīt zāles un medicīnas ierīces.
Pirmais sūtījums no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu un citām medicīnas precēm jau ir izsūtīts.
Latvija arī turpina apzināt vajadzības un iespējas nosūtīt vēl papildu palīdzības sūtījumus Ukrainai.
Latvijas ārstniecības iestādes, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca, Paula Stradiņa slimnīca, Bērnu slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jelgavas reģionālā slimnīca un citas, jau ir apliecinājušas savu gatavību sniegt ārstniecību vai rehabilitāciju Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas pašlaik cieš no karadarbības. Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu arī strādā, lai cilvēkiem, kuri ieradīsies Latvijā no Ukrainas, būtu pieejami Latvijas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp primārā veselības aprūpe pie ģimenes ārstiem. “Veselības aprūpes nozare apzina palīdzības iespējas situācijai, ja Ukraina izteiks nepieciešamību pēc asins komponentu papildu rezervēm. Latvija regulāri seko līdzi Ukrainas starptautiski izteiktajiem palīdzības pieprasījumiem, kas tiek koordinēti caur Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciāliste Sintija Gulbe.
Latvija jau iepriekš ir palīdzējusi medicīnas jomā Ukrainas karavīriem, nodrošinot ārstēšanu un rehabilitāciju. Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca norādīja, ka tas, par ko pašlaik Latvijai varētu domāt, ir medicīniskā atbalsta iespējas cietušajiem karā. Viena no medicīnas jomām varētu būt mikroķirurģija.
Pēc tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka Latvija vadīsies pēc sadarbībā ar Ukrainu izveidotā nepieciešamās palīdzības saraksta, bet pašlaik ir skaidrs, ka mūsu valsts sniegs atbalstu medikamentu un medicīnas ierīču nogādāšanā Ukrainai, Covid-19 vakcīnu piegādi, kā arī sadarbībā ar nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari” - rehabilitāciju Ukrainas iedzīvotājiem, kuri cietuši karā, kā arī karavīriem. Tieši rehabilitāciju karā cietušiem karavīriem kā vienu no būtiskākajiem palīdzības veidiem uzsvēra arī Ukrainas vēstnieks, jo tas karavīrus, kuri karā zaudējuši locekļus, glābj arī no pašnāvības domām. “Iedomājieties, divdesmit gadus vecs ukraiņu karavīrs, kas zaudējis abas kājas, kā viņam dzīvot. Par medicīnisko un psiholoģisko palīdzību mūsu karavīriem īpašs paldies Latvijai,” sacīja Oleksandrs Miščenko.
Veselības ministrija vienpusēji lauzusi līgumu, kas iepriekš bija noslēgts ar Baltkrievijas Veselības ministriju par sadarbību veselības un medicīnas zinātnes jomā. Tāpat veselības ministrs uzdevis padotības iestādēm lauzt sadarbības līgumus, ja tādi noslēgti ar Krievijas vai Baltkrievijas pusi. Par Krievijas un Baltkrievijas medikamentu tirdzniecības pārtraukšanu paziņojuši arī daži medikamentu vairumtirdzniecības uzņēmumi un aptiekas. Visiem šiem medikamentiem ir alternatīvas - Latvijā un citās Eiropas valstīs ražotas zāles.
Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi, par to vienojušies Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un sociālie dienesti. Ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem likumā tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. Atbildīgās iestādes vienojušās, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.
Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās pārtikas un higiēnas pakas, Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus un situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, saņemt sociālo rehabilitāciju. Tāpat iespējamas situācijas, kad ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem var būt nepieciešams kāds cits sociālais atbalsts, tādēļ paredzēts noteikt, ka, vērtējot personas individuālās vajadzības, varēs tikt piešķirts arī cita veida atbalsts, piemēram, aprūpe, pārvietošanās atbalsts, tehniskie palīglīdzekļi.
Vairākas pašvaldības jau ir uzņēmušas Ukrainas iedzīvotājus, un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un vietējiem iedzīvotājiem tiem tiek sniegts nepieciešamais tūlītējais atbalsts. Taču vistuvākajā laikā nepieciešams noteikt vienotu regulējumu, lai pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, valsts iestādēm būtu tiesības ātri reaģēt un piešķirt sociālās palīdzības pabalstus un pakalpojumus. Tas tiks ietverts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko tuvākajās dienās paredzēts skatīt Ministru kabinetā un virzīt pieņemšanai Saeimā.
KĀ PALĪDZĒT?
Labdarības organizācijā “Ziedot.lv” mājaslapā vai zvanot uz labdarības tālruni 90006086
KUR SAŅEMT PSIHOLOĢISKU ATBALSTU?
Krīzes centrā Skalbes - atbalsta tālrunis 116123, kur profesionāli speciālisti sniegs nepieciešamo palīdzību
Palīdzība pieejama arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas, to var saņemt zvanot +371 67222922 (latviešu, krievu un angļu valodā)
Pusaudžu resursu centrā
Atbalstu Ukrainas valstspiederīgajiem, kas šobrīd spiesti būt prom no mājām šeit, Latvijā.
Bērni, pusaudži un ģimenes no Ukrainas var zvanīt uz tālruni +37125737363, lai saņemtu bezmaksas psiholoģisko atbalstu angļu un krievu valodā.
Centrs jau tuvākajā laikā plāno ieviest bezmaksas psiholoģiskā atbalsta grupas bērniem un vecākiem, kas atrodas Latvijā, bēgot no kara Ukrainā.
