"Kovidsertifikāt, atšujies!" No šodienas veikalos to vairs neprasa

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Līdz šodienai visos lielajos veikalos varēja ieiet, tikai uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu. No šodienas šī prasība ir atcelta. Tagad visus veikalus var apmeklēt ikviens. Pircēji vairs netiek šķiroti sertificētajos un nesertificētajos.

No 1. marta atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtiem pakalpojumiem, kur tiek lietota sejas maska un nav tieša kontakta ar pakalpojumu sniedzēju, informē Ekonomikas ministrija. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdzi informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas utt. Tas neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Tomēr līdz 1. aprīlim saglabāta obligāta prasība pēc Covid-19 sertifikātiem pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai (izņemot bērniem līdz 18 gadu vecumam):

*publiskos pasākumos (sporta, kultūras pasākumi u.c.);

*diskotēkās, naktsklubos, atrakcijās;

*sporta un amatieru aktivitātēs;

*ēdināšanā, piemēram, kafejnīcās, restorānos;

*individuālos pakalpojumos, kur klients nelieto maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta un ir tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Tāpat prasība pēc sertifikātiem martā vēl saglabāta pedagogiem un bērnu uzraudzībā nodarbinātajiem, sociālajā aprūpē, veselības aprūpē nodarbinātajiem, kā arī publiskajā sektorā nodarbinātajiem, kuri ikdienā apkalpo klientus. EM norāda, ka jebkuram darba devējam ir tiesības noteikt pienākumu darbu veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ja attiecīgā darba veikšanas laikā ir paaugstināts risks inficēties (ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju, saskare ar lielu skaitu cilvēku, kuru vakcinācijas statuss nav zināms, darba pienākumu veikšana, kas ir būtiski uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai).

Atceļot Covid-19 sertifikātus pārbaudes, tirdzniecībā saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 m2 no tirdzniecībai atvēlētās platības, kā arī prasība tirdzniecības vietā nodrošināt tādu iepirkšanās līdzekļu, tajā skaitā grozu, ratu vai iepirkšanās somu, daudzumu, kas nepārsniedz maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tajā.

Kafejnīcās joprojām ar sertifikātu

Savukārt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana martā vēl jāorganizē epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē, taču atcelts ir cilvēku skaita ierobežojums pie galdiņiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka atļauts sniegt klātienes pakalpojumus privātās pulcēšanās ietvaros atsevišķā noslēgtā telpā vai teritorijā bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācijas, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, mākslinieciskos priekšnesumus, pirts pakalpojumus, radošas meistarklases vai atrakciju pakalpojumus u.c.

Prasība pēc Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta saglabājas ceļošanai.

Cilvēku skaits privātos pasākumos iekštelpās un ārtelpās palielināts līdz 50 cilvēkiem (kāzās, bērēs, kristībās - līdz 250 cilvēkiem) un organizētos pasākumos - līdz 3000 cilvēkiem bez apmeklētāju reģistrācijas un prasības nodrošināt personalizētas sēdvietas, tādējādi ir ļauts organizēt arī stāvpasākumus. Personas vai darbinieki, kas ir tieši saistīti ar pakalpojuma, pasākuma vai ceremonijas norises nodrošināšanu, nav jāieskaita maksimāli pieļaujamā cilvēku skaitā.

Mēnesi vēlāk, tas ir, 1. aprīlī, plānots atcelt visus atlikušos drošības pasākumus, t.sk. prasības pēc sertifikātiem pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai Latvijas teritorijā, vienlaikus saglabājot rekomendācijas medicīnisko masku, respiratoru lietošanai, distances ievērošanai, roku higiēnai, virsmu dezinfekcijai, telpu vēdināšanai u.c. Taču jāņem vērā, ka, būtiski pieaugot Covid-19 izplatībai (vasarā, rudenī), valdība var atkal lemt par jauniem drošības pasākumiem sabiedrības pasargāšanai no augstas saslimstības un mirstības, kā arī slimnīcu pārslodzes.

Arī sabiedriskajā transportā bez ierobežojumiem

Beidzoties valstī noteiktajai ārkārtējai situācijai, no šodienas vairs nav spēkā sabiedriskā transporta ietilpības ierobežojumi un ir atcelti braukšanas maksas atvieglojumu ierobežojumi pašvaldību sabiedriskā transporta maršrutos pilngadīgām personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Vienlaikus sabiedriskajā transportā, taksometros un pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili aizvien spēkā paliek līdz šim noteiktā prasība obligāti izmantot FFP2 klases respiratoru bez vārsta vai medicīnisko sejas masku.

Arī autoostas, kas nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem, nodrošinās pakalpojumus bez sertifikātiem, skaidro Satiksmes ministrija. Obligāta prasība autoostās un dzelzceļa stacijās ir respiratoru vai medicīnisko masku lietošana.

Līdz ar ārkārtējās situācijas beigām un dažādu Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu “Rīgas satiksme” no šodienas ir pārtraukusi atlaižu bloķēšanu tiem klientiem, kuriem nebija Covid-19 sertifikāta. Tiem klientiem, kuriem tika bloķēts e-talons un atcelta atlaide, ir jādodas (iepriekš pierakstoties) uz kādu no “Rīgas satiksmes” klientu apkalpošanas centriem, lai izgatavotu jaunu e-talonu un atjaunotu atlaidi, informē SIA “Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Rozīte. Par jauna e-talona izgatavošanu ir jāmaksā 2,85 eiro.

Skolās joprojām jāvalkā maskas

No šodienas vairs nav spēkā prasība par klašu nepārklāšanos, platību uz katru izglītojamo un grupu lielumu, taču ikviena izglītības iestāde aicināta izvairīties no personu drūzmēšanās, tāpat tiek rekomendēts ievērot distanci. Skolās turpināsies skolēnu (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpē) un nodarbināto testēšana atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam. Tāpat saglabājas prasība regulāri vēdināt mācību telpas un ievērot vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības (dezinfekcijas līdzekļu lietošana, roku mazgāšana u.c.).

Pagaidām saglabājas prasība izglītības iestādēs lietot nemedicīniskās (auduma) sejas maskas, kas iepirktas izglītības iestāžu vajadzībām. Vienlaikus noteikts, ka no 2022. gada 1. marta līdz 31. martam izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar izglītības iestādes padomi, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, varēs pieņemt pamatotu lēmumu, ka izglītības procesā iekštelpās sejas maskas var nelietot 1.-3. klašu bērni (tajā skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās).

Līdz 2022. gada 31. martam noteikta prasība, ka izglītības programmu īstenošanā nodarbinātajiem, pakalpojumu sniedzējiem (kuri pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem), bērnu uzraudzības pakalpojuma un pedagogu privātprakses pakalpojuma sniedzējiem ir jābūt ar vakcinācijas (vismaz primārās vakcinācijas) vai pārslimošanas sertifikātu.

Arī dalībai interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās nav ierobežojumu, ņemot vērā, ka skolēniem pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē skolā tiek veikts rutīnas skrīnings. Arī pirmsskolas izglītībā iesaistītie bērni, kuriem netiek veikts rutīnas skrīnings, var apmeklēt interešu un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.