Prokremliskie aktīvisti pulcējas padomju pieminekļu sardzē

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Policijai nemaz nebūtu nepieciešams tērēt ievērojamus resursus padomju varu un sarkano armiju slavinošo pieminekļu apsardzei, jo to jau dara prokremliski noskaņotie indivīdi, kurus organizē Latvijas Krievu savienība un Jeļena un Jevgēņijs Osipovi – Valsts drošības dienestam labi pazīstami kadri. Viņi savas aktivitātes dēvē par naktssardzi.

Dienā, kad Krievija atkal iebruka Ukrainā, 24. februārī, Valsts policijā tika izdots īpašs rīkojums patrulēšanas maršrutos iekļaut 2. pasaules kara pieminekļus, kapus un atceres memoriālus. Policijas rīcībā esot informācija, ka “atsevišķas personas plāno veikt huligāniska rakstura protesta aktivitātes, kas ir vērstas, piemēram, uz īpašumu bojāšanu”. Policijas vadību īpaši uztrauca iespējamā negatīvā rezonanse masu medijos. Plašāk par to “Neatkarīgā” vēstīja publikācijā “Policijai uzdots pasargāt padomju okupācijas arfefaktus”

Prognoze, ka sabiedrības dusmas par Krievijas noziedzīgo rīcību tiks vērstas pret komunistiskās ideoloģijas artefaktiem, izrādījās pilnīgi pareiza. Jau vairākās vietās Latvijā sarkanarmiešu pieminekļi tikuši aplieti ar Ukrainas karoga krāsām. Tā policijas izpratnē uzskatāma par “īpašuma bojāšanu”. Vairāk nekā 30 gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir pilna ar visādiem padomju okupācijas varu slavinošiem objektiem, kas Ukrainas kara kontekstā daudziem iedzīvotājiem šķiet nepieņemami. Faktiski tā pati armija, kas savulaik okupēja Latviju, tagad okupē Ukrainu un nogalina ukraiņus.

Sirpji, āmuri u.c. Kremļa instrumenti

25. februārī ar šo kauna traipu tika iezīmēts vislielākais un ietekmīgākais padomju varas simbols Latvijā - “Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Monuments salīdzinoši nelielā laukumā tika apliets ar dzeltenu un zilu krāsu, līdzās uzrakstīts “Slava Ukrainai!”. Vēl pēc dažām stundām atnāca kāds vīrs ar āmuru un, paužot savu pilsonisko nostāju, izsita obeliskā nelielu robu. Šī rīcība izraisījusi plašu atbildes reakciju Kremļa politikas atbalstītājos. Laikā, kad valdības līmenī tiek spriests par nepieciešamību un sabiedrības pieprasījumu demontēt “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, politiskā partija “Latvijas Krievu savienība” izsludinājusi līdzekļus šī padomju okupāciju glorificējošā objekta atjaunošanai. Savukārt visā Latvijā tiek organizēta brīvprātīgā apsardze padomju pieminekļiem. Atbalstītājus no Liepājas mobilizē Kremļa ietekmes aģenti Jeļena un Jevgēņijs Osipovi. Sociālajos tīklos pieminekļu sargu profilos atrodami sirpji, āmuri, Krievijas karogi, sarkanarmiešu zvaigznes, Georga lentes un citi atribūti, ka liecina par lojalitāti Kremlim, bet nievājošie teksti liecina par naidu pret latviešiem un ukraiņiem.

Policija un Osipovi nakts sardzē

Latvijas Krievu savienība izplatījusi publisku aicinājumu piebiedroties padomju pieminekļu apsardzei. Tajā pausta pateicība tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par viņu ieguldīto darbu, bet vienlaikus arī skaidrots, ka kontrolēt situāciju pie visiem pieminekļiem valstī nav iespējams bez brīvprātīgo atbalsta. Tāpēc tiek īstenota akcija “Nakts sardze”.

Pēc Liepājā īstenotās naktssardzes arī Osipovu pāris slavē policiju, jo tā reaģējusi uz aktīvistu klātbūtni, sākusi strādāt vēl aktīvāk, aizbiedējot ar savu izskatu un desmitiem ekipāžu potenciālos vandaļus.

Pieminekļi, kas slavina Latvijas okupāciju, tātad ir drošībā. Tikmēr Krievijas Federācijas ārlietu resors brīdinājis Baltijas valstis par “pretkrievijas psihozi”. Šāda diagnoze noteikta miermīlīgu pretkara protesta akciju ieskautajās vēstniecībās, arī Latvijā. Iepazīties ar paziņojuma oriģinālu gan ir visai sarežģīti, jo vēstniecības mājaslapu piemeklējis sistemātisks un hronisks nespēks. Arī virtuālajā telpā ir ļaudis, kas saistībā ar Krievijas noziedzīgo iebrukumu Ukrainā vēlas paust savu pilsonisko nostāju.

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais