Ar intensitāti ne retāk kā reizi trijās stundās valsts policijas darbinieku patrulēšanas maršrutos Rīgas reģionā jau vairākas dienas ir iekļauti 2. pasaules kara pieminekļi, kapi un atceres memoriāli. Policijai uzdots rūpēties par okupācijas varas artefaktiem, “lai izvairītos no iespējamajām provokācijām”. Tulkojumā – lai Latvijas patrioti un Ukrainas līdzjutēji nesadauza ar āmuru.
Trīsdesmit un vairāk gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir kā nosēta ar atribūtiem, kas slavina sarkano armiju un padomju okupācijas varu. Jo īpaši uz Krievijas iebrukuma fona Ukrainā tas nešķiet pareizi.
“Neatkarīgā” par tiem jau daudzkārt vēstījusi. Vairāk nekā 300 objektu, kas saistīti ar apbedījumiem, ir “Krievijas stratēģiskā komunikācija Latvijas kapos”. Un vēl ir aptuveni tikpat daudz tādu pieminekļu, plākšņu un betona izstrādājumu, kuriem nav kaulu, taču ir ne mazāk masīvs ideoloģisks vēstījums. Tie ir “Okupācijas pieminekļi, par kuriem vismaz jādiskutē”. Jau paši par sevi šie pieminekļi provocē Latvijas sabiedrību. “Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” - sava mēroga un atrašanās vietas dēļ - jo īpaši.
Padomju varas artefakti ir Kremļa īstenotās tautiešu politikas sastāvdaļa, un tie rūpīgi tiek kopti un pieskatīti visās savulaik okupētajās valstīs, bet Latvijā jo īpaši. Tos atjauno, uzstāda, rīko ceremonijas un pakājē liek vaiņagus “atbrīvotājiem”. Tādiem pašiem okupantiem, kādi pašlaik iebrukuši Ukrainā. Un tagad talkā Krievijas vēstniecībai šo pieminekļu uzraudzībā palīgos nosūtīti arī valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes spēki. “Neatkarīgās” rīcībā nonācis attiecīgs Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Jura Staļģevica parakstīts cirkulārs. Ļoti iespējams, ka tādus pašus apkārtrakstus saņēmuši arī citu valsts policijas pārvalžu darbinieki: “Lai izvairītos no iespējamām provokācijām, kam parasti seko negatīva rezonanse masu saziņas līdzekļos, pievērst pastiprinātu uzmanību II pasaules kara memoriāliem, upuru piemiņas vietām, kapiem. Nepieciešamības gadījumā atbilstoši reaģēt.”
Saistība ir nepārprotama - Ukrainā karš, un sabiedrības naids pret agresoru aug. Veikt pastiprinātu padomju pieminekļu uzraudzību darbiniekiem uzdots no 24. februāra pulksten 16.00 līdz īpašam rīkojumam. Taču - vai nu policijas darbinieki Rīgā šādu rīkojumu nebija vēl izlasījuši, vai arī apzināti pievēra acis - bet 25. februāra rītā “Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” bija apliets ar dzeltenu un zilu krāsu, un līdzās bija uzraksts “Slava Ukrainai!”. Drīzumā krāsa ar atsauci uz Ukrainas karogu un uzraksts tika notīrīti. Toties robs pieminekļa obeliskā paliks uz ilgāku laiku. Iedvesmojies no pieminekļa apkrāsotājiem, atnāca arī kāds vīrs ar nelielu āmuru. Nojaukt gan nenojauca - tas ir Rīgas domes, Saeimas un Ministru kabineta uzdevums -, taču pauda savu pilsonisko stāju un atbalstu Ukrainai.
Policija par abiem incidentiem sākusi izmeklēšanu, bet patruļas līdz īpašajam rīkojumam apbraukā visus padomju slavai uzslietos artefaktus un rūpējas, lai krāsotāja piemēram un vīram ar āmuru neuzrodas sekotāji.
Saistībā ar padomju pieminekļu apsardzē ieguldītajiem resursiem “Neatkarīgā” uzdeva vairākus jautājumus valsts policijai un Iekšlietu ministrijai. Ar kādu mērķi valsts policija pastiprināti uzrauga 2. pasaules kara memoriālus un piemiņas vietas? Ar kādu mērķi pastiprināti tiek uzraudzīti pret Krievijas rīcību vērstie protesti? Vai pašlaik notiek arī prokremliski noskaņotu personu un jo īpaši iekšlietu resoru darbinieku monitorēšana? Atbilde īsumā ir šāda - policijas uzdevums ir nepieļaut konfliktsituācijas, visam jānotiek likumīgi, un policija ir politiski neitrāla! Iekšlietu ministres birojam te nebija nekā piebilstama.
Lūk, saņemtā atbilde pilnā apjomā:
“Valsts policija visu šo laiku pilda savus tiešos pienākumus - rūpējas par sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī to, lai tiktu ievēroti Latvijas likumi un normatīvie akti. Plānojot ikdienas darbu, kā arī monitorējot situāciju, tiek ņemti vērā arī valstī vai ārpus tās aktuālie notikumi, kas varētu radīt dažādu aktivitāti, piemēram, vērtēts, vai un kur ir iespējama cilvēku pulcēšanās. Attiecīgi policija plāno savu darbu arī atbilstoši notikumiem, lai ikvienā vietā Latvijā būtu viss kārtībā no sabiedriskās kārtības viedokļa.
Gluži kā jebkurā citā publiskā pulcēšanās, protestā - policija vienmēr ir klātesoša, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu un iedzīvotāju vēlmi paust atbalstu Ukrainai, Valsts policija aizvien atrodas notikuma vietās, pildot savus tiešos pienākumus, kā arī uzraugot, lai neveidotos jebkāda veida konfliktsituācijas.
Valsts policija pilnībā saprot iedzīvotāju vēlmi paust atbalstu Ukrainai, un tam no policijas puses netiek likti nekādi šķēršļi, tomēr Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus to darīt, ievērojot Latvijas likumus un neveicot pārkāpumus. Pastāv vairāki tiesiski un likumiski veidi, kā paust savu atbalstu un nostāju, nepārkāpjot Latvijā noteiktos likumus. Iedzīvotāji tiek aicināti tos ievērot un cienīt.
Valsts policija ir, bija un būs politiski neitrāla. Bet Valsts policija neatbalsta militāru agresiju, kurā cieš civiliedzīvotāji.
Valsts policijas kolektīvs ir kategoriski pret karu Ukrainā un solidarizējas, lai paustu atbalstu Ukrainai.”
Rezumējot - karš ir slikti, bet kārtība pirmajā vietā! Jo īpaši pie sarkanās armijas un padomju okupācijas pagodinājumam uzslietajiem pieminekļiem. Pašlaik policijas patruļām tā ir prioritāte - objekti apsekojami ne retāk kā reizi trijās stundās.
