Partijas “Konservatīvie” valdes loceklis Juris Jurašs šā gada 8. martā novadījis Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kurā tieši pēc viņa iniciatīvas tika lemts, lai Civilās savienības likumprojekts caur likumdošanas “gaņģiem” tiktu virzīts pasteidzinātā kārtībā.
Veselības ministrija valdībā izcīnījusi piemaksas par darbu paaugstinātas slodzes apstākļos Covid-19 pandēmijas laikā ne tikai mediķiem, bet arī nozares pārvaldībā iesaistītajiem darbiniekiem, piemēram, ministrijā un citās valsts pārvaldes iestādēs.
Imigrācijas likuma grozīšana Latvijā ir signāls, lai Krievijas krievi vairāk domā par Putina gāšanu savās mājās, nekā par labākas mājvietas atrašanu Eiropā.
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam krīze nav likusi savilkt jostas. Viņš 2021. gadā algā no Valsts kancelejas saņēmis 77 869,50 eiro. Tas ir par 4711 eiro vairāk nekā premjera gada alga 2020. gadā, kad viņam bija aprēķināti 73 158 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Nacionālā veselības dienesta kā galvenās Latvijas valsts atbildīgās iestādes par veselības aprūpes organizāciju konsultācijas saņēmuši vairāk nekā trīs tūkstoši Ukrainas pilsoņu, kuri ir ieradušies Latvijā Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā dēļ.
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība vērsusies Latvijas Mediju ētikas padomē ar prasību panākt nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” atvainošanos Ukrainas armijas elitārajai vienībai “Azov” par tās demonizēšanu Kremļa propagandas garā.
Lai arī publiskās runās un sociālos tīklos Rīgas domes finanšu un administrācijas lietu komitejas vadītājs Mārtiņš Kossovičs sevi pasniedz kā kaismīgu azartspēļu pretinieku, politisko kompromisu brīžos viņš spēj nostāties arī azartspēļu pusē, atbalstot to Rīgas domes deputātu sodīšanu, kuri balsojuši pret azartspēlēm, liecina Rīgas domes arhīvos pieejamā M. Kossoviča vēstule bijušajam kolēģim.
Jaunajiem ārstiem, medicīnas rezidentiem, kuri studēja par maksu, līdz šim netika maksāta ne alga, ne arī viņi varēja saņemt sociālās garantijas. Faktiski jaunie ārsti paši piemaksāja par iespēju strādāt valsts labā. Saskaņā ar Veselības ministrijas rīkojumu turpmāk visi rezidenti saņems gan algu, gan sociālās garantijas.
Vienlaikus ar bēgļu straumi no Ukrainas pieaugusi vēl cita plūsma – Latvijā lielākā skaitā ierodas Krievijas Federācijas valstspiederīgie, un viņu iemesli ir dažādi. Vieni patiešām bēg no Putina režīma, jo tur kara kritiķi tiek bargi sodīti. Otriem aptrūcies omāru, mikroshēmu un citu pirmskara dzīves labumu. Trešie vēlas iekļūt, lai Latvijā būtu Krievija.
Krievija nolīgusi sevi par astrologiem, gaišreģiem vai ekstrasensiem saucošus cilvēkus, lai viņi ar krievu pārākumu pār visām citām tautām attaisno Krievijas uzbrukumu Ukrainai un krievu pastrādātos kara noziegumus Ukrainā.
Gandrīz 40 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi baidās no novecošanas, bet vēl vairāk iedzīvotāju ir saskārušies ar diskrimināciju sava vecuma dēļ. Visbiežāk ar diskrimināciju sava vecuma dēļ cilvēki sastapušies tieši darbavietā.
Iepriekšējās brīvdienās jau trešā karošanai sagatavoto kvadriciklu partija no uzņēmuma “LV-Teh” rūpnīcas Ogresgalā tiek nosūtīta uz Ukrainu. Latvijas kvadricikli dodas kaujās pret Krieviju – nakts aizsegā izlūki piezogas orku patruļbāzēm, tankiem un bruņumašīnām, atklāj vai nokoriģē uguni – un granātas vai raķetes aizlido tur, kur to īstā vieta. Neitralizēt pretinieku.
Latvijā ik gadu palielinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem skaits. 2020. gadā Latvijā kopumā bija 27 870 cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kuriem bija noteikta invaliditāte. Salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām, tieši šiem cilvēkiem ir vismazākās iespējas iegūt algotu darbu.
Valsts kontrole, aktualizējot pēdējos gados veikto revīziju rezultātus labklājības nozarē, secinājusi, ka vismaz divas trešdaļas ieteikumu un priekšlikumu nav ņemti vērā un ieviesti dzīvē. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem, kura ieviešana nekādi nevirzās uz priekšu, ir izdienas pensiju politikas pārskatīšana.
Prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība”, kurai Valsts drošības dienests jau izteicis brīdinājumu, turpina uzkūdīt krievu sabiedrību masu provokācijai 9. maijā un pēc Kremļa parauga izplata klajus melus par vispārzināmiem faktiem. Viens no informatīvajiem uzbrukumiem vērsts arī pret “Neatkarīgo”, jo aktīvi sekojam šīs partijas klaji pretvalstiskajām darbībām.
Krievija šodien spiesta pārdot savu jēlnaftu lētāk, nekā pārdeva kara pirmajā dienā 24. februārī. Krievijas naftas cena skaitliski izsaka Krievijas zaudējumus karā ar Ukrainu.
Dienā, kad “Neatkarīgā” publicēja rakstu par jurista Alda Pīlāga uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā prāvā pret Latviju, viņš tika aizturēts soda izpildei un šobrīd, iespējams, atrodas Rīgas Centrālcietumā. Ja vien advokātam nav izdevies viņu atkal izpestīt. Šī “mentu karu” epizode ilgst kopš 2008. gada un, domājams, vēl kādu laiku turpināsies, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatīs vēl divas Pīlāga prasības pret Latvijas valsti.
Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Dati liecina, ka 92 procentos šo gadījumu pacientam konstatēta nāve un to konstatējusi ārstu brigāde, ierodoties izsaukuma vietā.
Uzņēmums “Latvijas gāze” saviem uzticamajiem klientiem un partneriem paziņojis, ka analizē iespējas pāriet uz norēķiniem Krievijas rubļos, kā to no 1. aprīļa noteikusi Krievijas Federācija. Tikmēr Eiropas valstu valdības turpina meklēt risinājumus, lai pēc iespējas ātrāk atteiktos no Krievijas gāzes kurināšanas, un to dara arī Latvija – pašlaik ASV notiek sarunas par sašķidrinātās gāzes piegādēm Latvijai un ilgtermiņa risinājumam – arī mazo modulāro kodolreaktoru izveidi.
Atteikšanās no importa ļāvusi Krievijai noteikt savam rublim tādu vērtību pret ASV dolāru, kāda tā bija brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai. Krievijas “patrioti” pieprasa no valdības atjaunot tādu rubļa kursu pret dolāru, kāds tas bija Padomju Savienībā.