Де ви, браття, де поміч? Kur jūs esat, brāļi, kur palīdzība...

© No personīgā arhīva

Izmisīga vēlme palīdzēt un vienlaikus bezspēcības izjūta šobrīd māc neskaitāmus Latvijas cilvēkus. Ukraina lēnām noasiņo, bet pasaule uz to noskatās, jo tieša iesaistīšanās nozīmēs trešo pasaules karu. Ja pēc Ukrainas iznīcināšanas Krievija dosies dziļāk Eiropā, pasaules karš sāksies tāpat, un tad ukraiņu dzīvības būs ziedotas velti. Vieglāk par to ir nedomāt, bet koncentrēties uz to mazumiņu, ko ikviens var izdarīt – vismaz simboliski atbalstīt ukraiņus.

Lai ukraiņiem pa īstam palīdzētu, valstīm būtu jāvienojas par Ukrainas debesu aizsardzību. Taču, kamēr Krievijas un Baltkrievijas raķetes nekrīt uz alianses zemes, nekādu lidmašīnu nebūs. Lūk, ko piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: “Mēs sniedzam atbalstu Ukrainai. Tajā pašā laikā NATO nav konflikta daļa. NATO ir aizsardzības alianse. Mēs netiecamies pēc kara, konflikta ar Krieviju.” “We provide support to Ukraine. At the same time, NATO is not part of the conflict. NATO is a defensive Alliance. We don't seek war, conflict with Russia.”

Tas nozīmē, ka atliek noskatīties uz asiņojošo Ukrainu un palīdzēt vairāk vai mazāk, simboliski.

Pīpējot un lamājoties

Simboliski palīdzēt var dažādi. Ar naudu, mantām, sniedzot pajumti bērniem un sievām, kuru vīri cīnās Ukrainā, un arī nosūtot uz Ukrainu karadarbībā izmantojamas dubultas nozīmes preces. Izgudrotājs un 19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Uģis Svirido šobrīd savā rūpnīcā Ogresgalā pārbūvē civilos kvadriciklus izmantošanai karadarbības zonās. Piektdien aprīkoti pirmie trīs - priekšējā daļā statīvs triecienšautenei un prettanku ierocim. Aizmugurē izvelkams rāmis - ievainoto, munīcijas vai citu kravu pārvadāšanai. Jā, tas nav reaktīvais iznīcinātājs, bet kaut kas ir jādara!

“Man sieva jautāja, ko es tik daudz lamājos pēdējā laikā, bet manī ir tāds naids un dusmas. Es pat pīpēt esmu sācis!”

Un tā, pīpējot un lamājoties, Uģis pārbūvē kvadriciklus, ko ziedo cilvēki no visas Latvijas.

Kopā ar saviem darbiniekiem, kolēģiem, zemessargiem un brīvprātīgajiem, kas pieteikušies palīdzēt. Vieni metina konstrukcijas, citi krāso, trešie nodarbojas ar loģistiku. Liela daļa no močiem ir ļoti labā tehniskā stāvoklī vai pat pilnīgi jauni, jo arī dīleri iesaistījušies akcijā. (Vairāk par projektu un tā gaitu var lasīt ŠEIT. Kontakti projekta atbalstītājiem: tālrunis: 29942343, e-pasts: info@lvteh.lv, lvteh@inbox.lv)

Lidmašīnu nebūs, būs kaujas kvadricikli

Cerams, ka ceturtdien pirmā mašīna ar sagatavotajiem kaujas kvadricikliem jau dosies uz Ukrainu - palīgā viņu armijai un robežsardzei. Par šāda kaujas transporta lietderību šaubu nav. Tas sevi jau apliecinājis praksē. Kvadricikli izmantojami ātru uzbrukumu veikšanai pretinieku bruņutehnikas kolonnām un militārajām bāzēm no purviem, mežiem un tādām teritorijām, kas nav caurbraucama ar smago bruņutehniku. Šo tehniku var izmantot arī robežas apsargāšanai, kravu pārvadāšanai un ievainoto evakuēšanai. Lai pietuvotos krievu tankam un to saspridzinātu, ukraiņu karavīram ar AK-47 triecienšauteni, “Karl Gustaf” granātmetēju vai “Stinger” zenītraķeti ir nepieciešams transports. Lai piegādātu munīciju, kas nogalinās iebrucējus, nepieciešams transports.

Kvadricikls ir transports. Un šobrīd Ogresgalā no izklaides un sporta rīkiem kvadricikli pārtop kaujas mašīnās. Pirms nedēļas čoms no Kijevas pievārtes Uģim Svirido atrakstīja sāpīgu un daudznozīmīgu frāzi: Где же ви брати, где помощь. NATO lidmašīnu nebūs. Bet būs kvadras, ko sarūpējis Uģis ar draugiem. Vismaz tik daudz. Un varbūt ne tikai simboliski.

Svarīga koordinēta palīdzība

Situācijā, kad spēcīgākā militārā alianse pasaulē ukraiņiem tikvien var palīdzēt kā ar mazmazītiņu nozīmīti Ukrainas karoga krāsās pie žaketes atloka, iedzīvotāju vēlme palīdzēt ir milzīga, arī Latvijā. Taču atšķirībā no izgudrotāja un uzņēmēja Uģa Svirido ne visi zina, kā - ar ko runāt ministrijās, kā organizēt loģistikas ķēdi, kā sazināties ar palīdzības saņēmējiem otrā galā. Lai palīdzība beigu beigās nekļūtu par apgrūtinājumu, tai jābūt koordinētai. Apsveicami, ka Latvija kā valsts spējusi šo jautājumu sakārtot. Ukrainas bēgļi - pamatā tās ir mātes ar bērniem - jau tiek izmitināti pašvaldībās Rīgā, Pierīgā, Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī - daudz kur. Tīmeklī ir izveidota īpaša vietne www.ukraine-latvia.com, kur var satikties palīdzības sniedzēji un palīdzības lūdzēji. Trīs valodās. Te pieejama visa nepieciešamā informācija - nauda, organizācijas, izmitināšana, transports, humānā palīdzība, sociālā palīdzība, veselības aprūpe un pat bezmaksas veterinārie pakalpojumi četrkājainajiem kara bēgļiem. Jau pirmajās vietnes darbības dienās palīdzēt pieteikušies vairāk nekā 6000 indivīdu un 100 nevaldības organizācijas. Izmitināšanai piedāvāti gandrīz 3000 mitekļu, un vēl lielākā skaitā piedāvāts transports. Ikviens var palīdzēt pēc varēšanas un spējām. Vismaz tik daudz.

Izpēte

Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.