Atbilstoši Krievijas prezidenta, valdības un centrālās bankas lēmumiem, Krievija atteikusies no savām saistībām pret ārvalstu aizdevējiem un ieguldītājiem, atbrīvojusi no saistībām pret ārzemniekiem savus uzņēmumus, nobloķējusi savu iedzīvotāju valūtas noguldījumus Krievijas bankās un izbeigusi vērtspapīru tirdzniecību fondu biržā.
Pagājušas nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā Krievijas valsts augstākās instances pieņēmušas virkni lēmumu, kuru jēga izsakāma ar tādiem vārdiem kā valsts maksātnespēja, defolts vai ekonomiskais sabrukums.
Krievijas valsts un tās rezidentu faktiskā maksātnespēja iestājusies praktiski ar to pašu brīdi,kad vairākas valstis pieņēma lēmumu aizturēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kas izvietoti šo valstu valūtās. Tas notika pirms pusotras nedēļas. Kopš tā brīža sekojošie notikumi ļoti atgādina to, ko Latvija piedzīvoja 1995. gada pavasarī. Tātad “Bankas Baltija” agoniju pāris mēnešu garumā, kad pilnīgi noliegt savas problēmas banka vairs nevarēja, bet nāca klajā ar aizvien absurdākiem solījumiem problēmas atrisināt. “Bankai Baltija” bija īpašnieks Aleksandrs Lavents un nominālais prezidents Tālis Freimanis. Viņu vietās Krievijā šobrīd attiecīgi valsts prezidents Vladimirs Putins un KCB prezidente Elvīra Nabiuļina (attēlā).
Aizpagājusī nedēļa beidzās ar Krievijas rubļa un Maskavas fondu biržā kotēto vērtspapīru kursu kritumu tādā ātrumā, kāds vispār tehniski iespējams, reģistrējot un atainojot biržas informācijas sistēmā aizvien zemākas rubļu un vērtspapīru cenas. Jāpaskaidro, ka Krievijas gadījumā Maskavas birža ir galvenais tirdzniecības laukums gan vērtspapīriem, gan valūtai, un ka biržas darbību valsts vārdā regulē KCB. Tās reakcija bija valūtas un vērtspapīru tirdzniecības apturēšana. Valūtas tirdzniecība tika atsākta vakar, vērtspapīru tirdzniecība palikusi slēgta bez nekādiem skaidrojumiem par valsts turpmākajiem lēmumiem.
Pagājušas nedēļas beigās Krievijas vadītāji šķita atraduši izeju no savām problēmām. Līdz ar atbilstošu V. Putina rīkojumu Krievijas valsts un visi tās komersanti tika atbrīvoti no pienākuma apmaksāt savus ārzemju parādus tajās valūtās, kādas norādītas kredītu vai tirdzniecības līgumos. Parādnieki tika pasludināti par savas saistības nokārtojušiem, ja viņi pārskaitīs ne tieši savam kreditoram, bet KCB sava parāda summu rubļos pēc KCB noteikta kursa, kas tagad pret reālo valūtas kursu attiecas tāpat, kā padomju laikā noteiktās 64 kapeikas par ASV dolāru attiecās pret melno tirgu, kur par vienu dolāru deva piecus rubļus. Šī neatbilstība tomēr bija sīkums tieši tāpat kā neskaidrība, vai, kad un kā KCB atļaus kreditoriem savākt savus rubļus no KCB. Uzreiz bija skaidrs, ka kreditori nekādus rubļus neņems, bet sniegs prasības tiesās, kas apmierinās viņu prasības uz arestēto KCB aktīvu rēķina. Krievijas optimisms balstījās uz to, ka arestēta esot 320 miljardiem dolāru atbilstoša summa, bet Krievijas valsts un uzņēmēju aizņēmumi sasniedz 460 miljardus dolāru.
Tātad Krievija bija izdomājusi uz kara rēķina labi nopelnīt 460-320=140 miljardus un vairāk ASV dolāru, jo parādiem nāks klāt vēl citas saistības. Piemēram, cena vairāk nekā ārzemju 700 lidmašīnām, kuras Krievijas aviopārvadātāji saņēmuši līzingā un tagad piesavinājušies. Krievija aizliegusi visām šīm lidmašīnām izlidot uz ārzemēm, kur tās tūlīt tiktu atņemtas pēc līzinga devēju prasījumiem; tas attiektos arī uz pāris simtiem Krievijas uzņēmumu īpašumā esošajām lidmašīnām, kuras tiktu arestētas kā kompensācija par Krievijas nozagtajām lidmašīnām. Tālāk nāktu Krievijas uzņēmu saistības kaut vai pret Latvijas uzņēmumiem, ciktāl tie piegādājuši Krievijai iepriekš neapmaksātas preces vai pakalpojumus.
Ar V. Putina dekrētu Krievija šķita atbrīvojusies no savām tagad vislielākajām saistībām pret Ukrainu par postījumiem, kādus tai nodarījis Krievijas iebrukums.
Jau pagājušas nedēļas laikā tas tika praktiski apturēts un Krievija tagad nodarbojas galvenokārt ar Ukrainas pilsētu dzīvojamo kvartālu kvartālu apšaudi un bombardēšanu. Tāda prakse zināma kopš Otrā pasaules kara, kas sākās ar to, ka ar pilsētu bombardēšanu sekmīgi izmantoja Vācija pret Poliju, nesekmīgi - Padomju Savienība pret Somiju utt. Tomēr tagad tiek apliecinātas nākamās sen zināmās atziņas, ka kara zaudētājam kara izdevumi tomēr būs jāsedz. Un Krievijas zaudējums karā tagad jau ir acīm redzams.
Vakar no rīta kļuva zināms, ka lielu daļu kara izdevumu nāksies segt tiem desmitiem miljonu Krievijas iedzīvotāju, kuriem ir valūtas konti Krievijas bankās. Viņiem atstāti 10 tūkstošiem dolāru atbilstoša summa, bet pārējā iesaldēta it kā līdz 9. septembrim. Taču 9. septembrī nekādu tagadējo banku Krievijā vairs nebūs un to likvidatori izmaksās noguldījumu garantētās summas līdz 1,4 miljoniem rubļu bez nekādām garantijā par to pirktspēju.
Ap to pašu laiku kļuva skaidrs, kā Krievijas kreditori mēģinās tikt pie 2,5 tūkstošiem tonnu zelta, ko savākusi KCB. Grupa ASV senatoru ierosinājusi likumprojektu, kas liegtu Krievijai realizēt savas zelta rezerves tagad, lai tās paliktu neskartas līdz brīdim, kad Krievijai nāksies parakstīt padošanos un apmaksāt iespējami lielu daļu no saviem parādiem, tai skaitā noziegumiem.
Starp KCB vakar paziņotajiem lēmumiem ir vērtspapīru tirgus neatvēršana. Tas pašā Krievijā skar aptuveni 17 miljonus vērtspapīru kontu īpašnieku, kuri noticējuši arī Latvijā bieži skaitītajām pasakām par uzkrājumu veidošanu vecumdienām. No vienas puses, tirdzniecības neatvēršana pasargā kontu īpašniekus no oficiāla apliecinājuma, cik tuva nullei ir viņu viņu kontu vērtība, bet, no otras puses, pie saviem it kā uzkrājumiem vairs netiek tie, kuri pie vērtspapīru tagadējām cenām šodien vēl spētu nopirkt maizes gabalu. Ārzemēs kotēto Krievijas uzņēmumu akcijas rāda, ka to vērtība līdz vienam ASV centam par akciju nokrīt nedēļas laikā. Krievijas valsts aizņēmuma vērtspapīri nocenoti līdz 20 centiem par aizdevuma dolāru.
