Intervijas

“Skola ir vēstnesis, proti, mēs esam izpildītāji. Ja vecākiem kaut kas nepatīk, lūdzu, vērsieties ar vēstuli pie ministru prezidenta, pie Saeimas priekšsēdētājas. Lūdzu, netraucējiet man strādāt, jo es izpildu leģitīmi pielemto, un direktoram pārmest to, ka viņš piekrīt likumdošanai, ir vienkārši bezkaunība,” teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, analizēdams skolas un vecāku saskarsmi. Par to un par daudz ko citu – šodien intervija ar Rūdolfu Kalvānu.

Jāzeps Baško pēc vairāk nekā desmit gadu dzīvošanas Rietumos (pārsvarā Londonā) pērnruden atgriezās Latvijā ar misijas apziņu – veicināt konservatīvās domas attīstību un iepazīstināt latviešu sabiedrību ar pasaules konservatīvās domas izcilāko prātu sacerējumiem. Šim nolūkam viņš ir izveidojis grāmatu apgādu “Kodoka” (KOnservatīvās DOmas KArtotēka). Tieši šodien šajā apgādā iznāk sērijas “Konservatīvas domas bibliotēka” pirmā grāmata – Britu filozofa Rodžera Skrūtona  “Kā būt konservatīvam”.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.

„Mana pirmā profesija ir medicīnas māsa, un, kad uzzināju, ka slimnīcās darbam ar kovidslimniekiem nepieciešami palīgspēki, es brīvprātīgi pieteicos strādāt Austrumu slimnīcas kovidnodaļā. Iegūtā pieredze ļauj secināt, ka liela daļa pacientu var ārstēties mājās, saņemot adekvātu terapiju. Bet viņi to nesaņem,” teic Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Saruna ar bijušo premjeru, tagad vienu no partijas “Latvija pirmajā vietā” līderiem Vili Krištopanu

“Ar trīsām sirdī gaidu Ļeņina dzimšanas dienu: nez kādus pārsteigumus sagādās sabiedriskais medijs šoreiz? Marksa un Engelsa lasījumi jau bija. Tagad, iespējams, būs “Vēstules Krupskajai”? Ko nesīs “redakcionālā izvēle” šoreiz, to nezinām,” ironizē Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), tomēr teiktajā ir skarba nopietnība, domājot par to, ko patlaban dara un ko turpmāk darīs sabiedriskie mediji.

Ķīnas vēstnieka Liana Dzjaņcjuaņa atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atbild uz Neatkarīgās jautājumiem par tiesas spriedumu kvalitāti un tiesnešu neatkarību, kā arī runā par pakalpojumu kvalitāti, ko tiesas saņem no Tieslietu ministrijas.

Saruna ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu (“Saskaņa”)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs intervijā Neatkarīgajai skaidro, ka konfliktam ar tieslietu ministru Jāni Bordānu nav racionāla pamata. Tomēr tam ir arī pozitīvs aspekts – tas saliedē tiesnešus centienos panākt tiesu varas neatkarību no izpildvaras, mobilizē Tieslietu padomi aktivizēt darbu tiesnešu spriedumu kvalitātes celšanai un tiesas procesu vadīšanai.

Apstiprinot valsts budžetu nākamajam gadam, valdība un Saeima bezkaislīgi nolēma, ka onkoloģijas plāns var iztikt ar trešo daļu pieprasītā finansējuma. Lai arī onkoloģijas jomas medikamentu finansējumam eksperti un Veselības ministrija aicināja papildus piešķirt aptuveni 60 miljonus eiro, nākamgad mēs varam rēķināties vien ar 20 miljoniem eiro. Tas, protams, ir daudzkārt lielāks finansējums nekā atvēlēts šajā gadā, tomēr jārēķinās, ka daudzu slimību pacientiem kompensējamās zāles vēl būs jāgaida.

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)

“Mūsu politiķiem, kuri pārstāv Latviju uz starptautiskās skatuves, nevajadzētu uzstāt, lai Latvijai uzliek vēl kaut kādus papildu pienākumus, jo mēs esam labās pozīcijās, ja vērtējam pēc jau esošajām “zaļā kursa” prasībām. Mums nav jāuzliek saistības, kas nav izpildāmas. Citādi sanāks kā tajā stāstā, kur zemnieks gribēja iemācīt savu zirgu neēst un nedzert, bet zirgs to neiemācījās un nomira,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vērtēdams Eiropas kārtējās ārišķības “zaļā kursa” ieviešanā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis

Pasaules kontekstā mēs Latviju vēlamies definēt kā “zaļāko” valsti. Šajā jēdzienā ietvertas ne tikai mūsu dabas bagātības, bet arī spēja videi draudzīgi apsaimniekot atkritumus un nākamajām paaudzēm nodot tīru un nesabojātu vidi.

Lielais dzejnieks Rainis ir teicis – lai kaut ko mīlētu, ir jāpieliek daudz vairāk enerģijas, nekā lai kaut ko ienīstu.  Varbūt tieši tāpēc ir vieglāk visās nelaimēs atrast vainīgos – protams, ārpus sevis. Visi lēmumi pareizi, valstiski, tālredzīgi – tikai tauta slikta, neprot tos novērtēt…

Bronzas rokas, mierīgi saliktas viena uz otras, bronzas seja, kurā ir neticami dzīvas acis, – tās ir Gunāra Astras pieminekļa detaļas, kas rāmi gaida savu “uznācienu” 15. decembrī. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs par brīvības cīnītāju Gunāru Astru ir radījis savu versiju, un es tai ticu.

“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušņa”, Atmodas laikā. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāju Henriku Danusēviču

Tieši tajā brīdī, kad runājām par notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, atskanēja zvans no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka biroja: viņš rosināja pirmdienas vakarā tikties tiešsaistē triju valstu – Polijas, Latvijas un Lietuvas – premjeriem, lai pārrunātu rīcību robežkrīzes situācijā. Monika Mihališina ātri nokārtoja tikšanos, un mēs varējām turpināt sarunu: par robežām, par Eiropas Parlamentam tik netīkamo Polijas patstāvību, par “Polexit”, par Lāčplēša dienu un Polijas Neatkarības dienu. Saruna notika latviešu valodā.

Saruna ar žurnāla “Sports” galveno redaktoru, burātāju un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Daini Cauni

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, Saeimas deputātu Armandu Krauzi (ZZS)