Kādu principu dēļ Sanita Upleja-Jegermane paziņoja par atkāpšanos no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata? Ar ko nodarbojas un kam vajadzīga SEPLP? Vai Nacionālās drošības koncepcija ir nopietns plānošanas dokuments, vai tukšs, birokrātisks papīrītis? Kādas ir SEPLP iespējas ietekmēt procesus sabiedriskajos medijos? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģinām rast atbildes TV interviju ciklā “Nra.lv sarunas” ar SEPLP locekli Sanitu Upleju-Jegermani.
Šā gada 5. martā portālā "Delfi" jūs publicējāt rakstu "Es atkāpjos principu dēļ", kurā pamatojāt iemeslus, kāpēc aizejat no SEPLP. Kas tie bija par principiem?
Mans raksts bija trīs daļās, un pirmā daļa bija par bēdīgi slaveno cūku komiksa epizodi, kas tika publicēta 24. februārī. Jāpiebilst, un arī rakstā norādīju, ka, strādājot šajā padomē, mēs nedrīkstam ietekmēt saturu un nekādā veidā to neietekmējam. Bet tajā pašā laikā mums ir kopēja atbildība par sabiedrisko mediju darbu.
Jā, es tur arī godīgi uzrakstīju, ka man ik pa laikam ir bijuši tādi iekšēji jautājumi sev par sabiedrisko mediju, tajā skaitā saturiskām izvēlēm, vai par reakciju un atbildību sabiedrības priekšā. Jā, un man tajā brīdī likās, ka sabiedriskā medija reakcija pēc šī gadījuma nebija pietiekami atbildīga sabiedrības priekšā. Tas ir viens no iemesliem.
Otrs, kas vēl ilgākā laikā briedis, bija par risinājumu, kas notiks ar Nacionālās drošības koncepcijas izpildi pēc 2026. gada, kad sabiedriskajos medijos vairs nebūtu atsevišķu kanālu krievu valodā, nebūtu divvalodības un divkopienu situācijas. Jo krievu valodu kā tādu nevar aizliegt, mūsu demokrātiskā Latvija nevar aizliegt nevienu valodu.
Un trešā lieta, ko atzinu, ka šī ir koleģiāla institūcija un visi trīs padomes locekļi ir vienlīdzīgi. Tur nav hierarhijas, un ir diezgan sarežģīti strādāt tādos apstākļos. Šāds darbs man faktiski ir pirmoreiz dzīvē, kur Saeima apstiprina amatā un, ja tu no amata ej prom, tad tev atkal ir jāiet caur Saeimu. Tad tev ir jāskaidro iemesli.
SEPLP faktiski ir ļoti jauna institūcija, izveidota tikai 2021. gadā. Tāpēc lielai sabiedrības daļai, teikšu godīgi, arī man, nav saprotams, kāda ir šīs struktūras funkcija, tās uzdevumi un mērķi.
Jā, tā tika izveidota 2021. gadā, jo mūsu valstī tas prasīja ilgu laiku, lai nodalītu sabiedrisko mediju pārvaldību no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kurai arī laika gaitā ir bijuši dažādi nosaukumi.
Tur bija pretruna: NEPLP ir nacionāla līmeņa regulators, kas atbild par visiem medijiem. Vienlaikus tas bija kapitāldaļu turētājs, un tur sanāca interešu konflikts. Tā nekur citur Eiropas telpā nav. Tāpēc beigu beigās tika pieņemts, diezgan ilgi un sāpīgi tas gāja, atsevišķs Sabiedrisko mediju likums, un izveidota šī padome. Sabiedriskajos medijos kapitāldaļas pieder valstij, mēs esam kapitāldaļu turētāji, pārstāvam īpašnieku intereses, uzraugām darbu, strādājam ar pasūtījumiem un budžetu.
Es tomēr gribētu precizēt. Jūs vienmēr uzsverat - saturā mēs nejaucamies, bet ko tad īsti jūs regulējat? Vai varat to paskaidrot cilvēciskā, nebirokrātiskā valodā? Vai arī šī struktūra ir tik birokrātiska, ka tur nevar tā vienkārši pateikt, ar ko tā nodarbojas?
Struktūra pati varbūt nav birokrātiska, bet tas, ka mūsu valstī ir daudz regulācijas un pārregulācijas, tas tiesa. Un to, strādājot šajā padomē, redz, ka sabiedriskajiem medijiem ir ļoti sarežģīts mehānisms - ir tāds likums, ir šāds likums. Līdz ar to ir ļoti daudz papīru jāraksta un jāpārbīda. Tam droši vien kaut kad jāmainās.
Bet tas, ko mēs darām, svarīgākais ir, ka mēs nevaram noteikt, kam jābūt šajā vai citā raidījumā. Mums ir sabiedriskais pasūtījums, kur mēs definējam uzdevumus, un caur to mēs faktiski varam noteikt, kas ir jādara. Piemēram, saturu latgaliešu valodā, arī likums to nosaka, vai lībiešu. Tur ir diezgan daudz uzdevumu kopumā. Šā gada sabiedriskajā pasūtījumā tādu ir 25, bet principā tas ir veids, kā pateikt, ka tam tur ir jābūt. Ne vienmēr medijiem ir viegli šos uzdevumus izpildīt. Jāskatās, viņi var vai nevar.
Tātad jūs nevarat neko darīt, ja sabiedriskie mediji iet pretrunā ar citiem uzdevumiem? Ņemsim konkrēti šo drošības koncepciju, kur skaidri un gaiši uzrakstīts, ka no 2026. gada sabiedriskajos medijos jāpārtrauc raidīt krievu valodā. Tajā pašā laikā sabiedriskajos medijos nemitīgi turpinās diskusija: vajag to vai nevajag. Rodas jautājums, vai Nacionālās drošības koncepcija ir nopietns, reāls plānošanas dokuments, kas jāņem vērā, vai tukšs, birokrātisks papīrītis? Vai jums ir kāda ietekme uz šo pozīciju?
Sabiedriskie mediji ir pietiekami jutīga lieta tādā nozīmē, ka ir tā smalkā līnija, kur ir tā sajūta, ka ir kāds politisks vai vēl kaut kāds spiediens. Nacionālās drošības koncepcija ir dokuments, kuru apstiprina Saeima. Tas nav likums, bet ir skaidrs, ka tas ir jāpilda, jo Saeima ir tas, kas mums ir augstākais valstī. Tur ir pārstāvēta visa sabiedrība, kas pauž savas vēlmes un viedokli, kā valstij būtu jāattīstās.
Mans viedoklis atšķiras no kolēģu viedokļa jautājumā, kā to darīt. Un šī koncepcija tika izstrādāta mums faktiski aiz muguras, mēs tur netikām iesaistīti. Un kādu daļu šo publisko strīdu droši vien varēja novērst, ja mēs būtu iesaistīti.
Tur viens formulējums, kā jau es esmu teikusi arī iepriekš, nav īsti precīzs. Tas, ka vispār nedrīkst būt krievu valodā. Nedrīkst aizliegt nevienu valodu. Manā izpratnē tur var būt mazākumtautību saturs arī krievu valodā, jo tā ir viena no mazākumtautībām. Bet tas, kas ir skaidri pateikts un kam nevajadzētu turpināties, tā ir divu valodu telpa sabiedriskajos medijos - portāls “rus.lsm.lv” un Latvijas Radio 4, kur pārsvarā viss ir krievu valodā, un neizbēgami veidojas atšķirīga informatīvā telpa. Mums ir jādzīvo vienā informatīvajā telpā, kas ir uz latviešu valodas bāzes.
To, ka mums ir jādzīvo vienā informatīvajā telpā, mēs saprotam, un tas ir ierakstīts minētajā Nacionālās drošības koncepcijā, bet jūsu iestāde SEPLP pieņem lēmumu, ka Nacionālās drošības koncepcija tā kā nav pareiza. Jūs bijāt ar savu atsevišķo viedokli, bet ir trīs SEPLP locekļi. Jūs palikāt mazākumā, un, kā varēja noprast no jūsu raksta “delfi.lv”, viens no iemesliem bija tieši šis?
Tieši tā. Jo es uzskatu, ka 2026. gadā šo koncepciju var sākt un ir jāsāk pildīt. Tas nozīmē, ka 2026. gadā gadu jau būs nostrādājis apvienotais sabiedriskais medijs. No 2025. gada 1. janvāra Latvijas Televīzija un Latvijas Radio tiks apvienoti vienā medijā, un šī gada laikā tiks izstrādāta uzņēmuma jaunā stratēģija, kur jādefinē - kāds būs pozicionējums, kādas programmas utt. Ir laiks to izdarīt un 2026. gadā pāriet uz modeli, ka mums ir saturs latviešu valodā un saturs mazākumtautībām. To var izdarīt, tam ir jāgatavojas. Mani kolēģi domā mazliet citādi vai pavisam citādi.
Kāpēc man likās svarīgi par to runāt? Faktiski šis process sākās ar mediju politikas nostādnēm un vēl dažādiem citiem procesiem. Mums tas lēmums ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, skaidrībai jābūt. Lēmums var būt tāds vai šāds, bet tiem cilvēkiem, kuri strādā sabiedriskajos medijos, viņiem ir jābūt skaidrībai. Faktiski es šo diskusiju iznesu publiski, un, paņemot atpakaļ atlūgumu, ir skaidrs, ka es neatkāpos no principiem. Jāatzīst, es pati, godīgi sakot, nebiju gaidījusi, ka tas izraisīs tādu reakciju sabiedrībā un faktiski arī Saeimas komisijā, kur bijām 13. martā. Mediju politikas apakškomisijā arī praktiski visu politisko spēku pārstāvji izteica gatavību risināt šo jautājumu. Arī prezidents ir paziņojis, ka mums koncepcija ir jāpilda, tāpēc man liekas, ka darbs ir jāturpina.
Ir Nacionālās drošības koncepcija, kur skaidri ierakstīts, ka SEPLP pieņem lēmumus. Man nav saprotams, uz kāda pamata, kāda iestāde var apšaubīt, īpaši kara apstākļos kādus Nacionālās drošības koncepcijas punktus? Tad jau arī armija var pateikt, ka mums šajā punktā kaut kas nepatīk, mēs to nepildīsim un tas mūs neskar. Kā tas ir iespējams no likumiskā viedokļa? Es saprotu, ka SEPLP rīkojas atbilstoši likumam. Vai tad koncepciju var pildīt un var nepildīt, var ievērot un var neievērot?
Nē, skaidrs, ka ir jāpilda. Katrai Saeimai ir pienākums, kad Saeima sanāk, izstrādāt un gada laikā pieņemt šo koncepciju - valdība izstrādā un Saeima pieņem. Un arī 2019. gada koncepcijā ir daudz un dažādu lietu. Tās visas dažādu apstākļu iespaidā varbūt nevar izpildīt. Es jau saku, ka ir jāpilda, bet par krievu valodu nav īsti precīzi, kā tur ir pateikts. Un ne tikai par krievu valodu. Sanāk, ka nedrīkst būt arī baltkrievu valodā, romu valodā u.tml. Par to ir stāsts. Bet kopumā es to domu atbalstu, saprotu un uzskatu, ka ir jāpilda.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par sarunu šā gada 14. martā pie Valsts prezidenta. Par to, ko viņš pateica tādu, kas lika Uplejai-Jegermanei paņemt atlūgumu atpakaļ. Vai krievu valoda no 2026. gada tiks izslēgta no sabiedriskajiem medijiem? Kāda situācija šobrīd veidojas ar LTV un Latvijas Radio apvienošanos? Vai sabiedriskajam medijam nepieciešams realizēt kādu noteiktu politisko kursu? Kādu redzam nākotnes attīstību apvienotajam sabiedriskajam medijam? Kur mitināsies apvienotais medijs? Vai 2026. gadā Radio 4 pārstās darboties?
