Lietuvas Žurnālistu savienības prezidents Daiņus Radzevičs intervijā “Neatkarīgajai” izklāsta savu redzējumu par to, cik Lietuva, tās vadītāji un tauta ir gatava Krievijas uzbrukumam. Žurnālists uzsver: gatavoties atvairīt ienaidnieku, gatavoties karam nekad nav par vēlu. Viņš skaidro, kādēļ sabiedrībai daudz kas netiek stāstīts.
Kāda ir Lietuvas valdības nostāja par iespējamo Krievijas iebrukumu valstī?
Lietuvā ir divas izteiktas viedokļu līnijas par šo jautājumu. To publiski pauž politiķi, armijas eksperti utt. Vieni pauž, ka vienalga, lai ko mēs darītu, Krievija plānos robežu atgriešanu, kādas tās bija 1991. gadā. Tas ir neizbēgami. Otrs viedoklis balstās uz to, ka NATO un citas valstis mums palīdzēs. Tiek arī norādīts, ka, ja mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, tas nāks mums par sliktu. Ir arī citas vairāk radikālas, marginālas pozīcijas, kuras pauž, ka jāslēdz mierizlīgums ar Krieviju. Ir arī tāda radikāla pieeja, ka neko nevajag gaidīt, bet pašiem jāuzbrūk, bet šis viedoklis nav populārs. Tautā ir viedoklis, ka karš ir neizbēgams, vajag gatavoties, un, ja būsim gatavi karam, var būt, ka tas "paies garām".
Latvijā daži plāno gar robežu rakt aizsarggrāvi. Kā Lietuva gatavojas karam ar Krieviju?
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā ideja ir, ka ir nepieciešams nostiprināt robežas. Austrumu robežas nostiprināšanas plāns ir oficiālā līmenī. Arī no mūsu puses uz Baltkrievijas puses tiek stiprināta robeža. Nevaru teikt, ka tas notiek visās pilsētās, bet nav tā, ka Lietuvā rok tranšejas. Varbūt jāsaka, diemžēl, ja runājam, ka karš ir praktiski neizbēgams, vajadzētu rakt. Bet ir skaidrs, ka cilvēkiem tad sāksies panika.
Vai nav par vēlu rakt tranšejas, vai nevajadzēja domāt agrāk?
Nē, nav par vēlu. Pat tad, kad sākas karš, ir jārok un jākaro. Es saprotu, ka jautā par to, ka runas par aizsardzības grāvju rakšanu ir bijušas, bet nekas nav darīts. Pat Ukraina vēl tagad rok. Lai arī novēloti, bet gatavoties atvairīt ienaidnieku nekad nav par vēlu.
Cik daudz informācijas nokļūst Lietuvas medijos par kara draudiem?
Šī tēma ir visu laiku presē. To komentē gan politiķi, gan armijas eksperti. Tāpat tiek citēti ārvalstu ekspertu viedokļi. Tiešas divu valstu sadursmes gadījumā valdība iedzīvotājus cenšas nomierināt. Piemēram, armijas pārstāvji pirms nedēļas publicēja paziņojumu - rīt kara nebūs! Bet ir bijušo specdienestu pārstāvju viedoklis, kuri pauž, ka Krievija gatavo armijas kustību, bet neviens nerunā, uz kurieni. Varbūt uz Moldovu, varbūt uz Baltijas valstīm. Bet reāli katru dienu runā par provokācijām. 15. martā no amata atkāpās Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Ministrijas atbildīgās personas par šo atkāpšanos pusi dienas nesniedza nekādus komentārus. Kopumā zinām, ka atlūgums iesniegts uz pilnīgi nesaprotamu lietu pamata. Šajā brīdī var spekulēt uz sazvērestības teorijām, bet nezinām iemeslu.
Cik daudz informācijas nenokļūst Lietuvas presē par iespējamo karu ar Krieviju?
Ja tas ir kara noslēpums, tas nenokļūs presē. Esmu pārliecināts, ka ir informācija, kuru presei nesniedz. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka ir informācija, kuru sabiedrībai nesaka. Tas tiek darīts, lai nesatrauktu iedzīvotājus. Bet galvenais, kāpēc informācija netiek izpausta, ir, lai caur publicēto medijos ienaidnieks nezinātu mūsu plānus. Valdība pateiks, kad to vajadzēs pateikt. Mēs saprotam, ka arī Ukrainas gadījumā tā bija. Valsts noslēpums ir arī kara noslēpums.
Latvijā jau ilgāku laiku runā par bumbu patvertnēm, patvērumiem... Kāda situācija ir Lietuvā?
Šī tēma pēdējo nedēļu laikā ir ļoti aktualizējusies. Viļņas mērs ir oficiāli paziņojis, ka patvertnes ir, bet tās ir īslaicīgas. Nav vietas, kur cilvēki varētu palikt ilglaicīgi. Šobrīd ir projekts celt milzīgu stadionu, kurš izmaksās vairāk nekā 100 miljonus. Šajā kara situācijā stadiona celšana nav aktuāla. Tēma par patvertnēm ir ļoti populāra starp kara ekspertiem, kuri uzsver, ka ir jāceļ patvertnes. Praksē to nedara vai dara tīri simboliski. Cilvēki paši sāk to darīt. Šobrīd sāk virzīt likumprojektus, kuri nākotnē paredz mājas celtniecības gadījumā ieviest obligātu prasību būvēt patvertnes telpas.
Sanāk, ka Lietuvas valdība neko nedara un cilvēkiem pašiem sevi ir jāpasargā?
Reāli, kas attiecas uz pašvaldībām un valdības līmenī, divu gadu laikā nekas nav izdarīts. Ir bijušas tikai plašas runas. Patiesībā tie iedzīvotāji, kuri par sevi domā, arī kaut ko dara. Jebkurā gadījumā, ja sāksies karadarbība ar Krieviju, tas būs karš ar NATO. Tas nozīmē, ka viss būs ļoti plašā mērogā ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs. Domājams, ka NATO ātri šajā karā uzvarēs. Jā, ir viedokļi, ka Tramps nāks pie varas un NATO mūs neaizsargās. Šie paši pesimisti norāda, ka šajā gadījumā nekādas bumbu patvertnes ilglaicīgi mūs nenosargās. Ir reālistu un pesimistu viedokļi, ka nekādas patvertnes kara gadījumā mūs nepasargās.
Ir viedoklis, ka kara gadījumā NATO nespēs savlaicīgi noreaģēt un varēs ierasties tikai pēc trīs dienām?
Oficiālajai reakcijai būtu jābūt ātrākai. Saskaņā ar NATO, kur ir atrunāta aizsardzība, minēts, ka kara gadījumā ir trīs procedūras. Pirmā ir, ja kāds uzbrūk kādai NATO valstij, tai nekavējoties ir pašai jāsāk aizstāvība. Ja valsts neaizstāv sevi, tā nevar pieprasīt palīdzību. Kara sākumā NATO notiek iekšējā politiskā konsultācija. Tiek lemts, kādas darbības jāveic. Algoritms ir ļoti vienkāršs. Reakcija ir no pirmās minūtes. Ja runājam par liela mēroga darbībām - tas var aizņemt laiku. Mūsdienu Krievija ir kropla valsts, kura nevienai valstij oficiāli nepiesaka karu. To pierādīja uzbrukums Ukrainai. Lietuvas gadījumā mums palīdzēs Vācija. Ja pēkšņi Krievija oficiāli uzbruks vairākām valstīm, NATO reakcija būs ātrāka. Visu noteiks, kāda mēroga sadursme būs ar Krieviju. Te scenāriji var būt dažādi. Varbūt iebrukums notiks no Baltkrievijas puses. Publiski šos iespējamos iebrukuma scenārijus neviens neteiks, tas ir kara noslēpums. Domāju, NATO jebkurā gadījumā reaģēs uz uzbrukumu jebkurai Baltijas valstij.
Minējāt, ka Lietuvai palīdzēs Vācija.
Divpusējais līgums nosaka, ka Lietuvā bāzējas Vācijas NATO spēki. Latvijā ir Kanādas un Igaunijā Lielbritānijas spēki. NATO spēki ir zemes iekšienē, un mums ir ļoti cieša sadarbība ar viņiem. Kara bāzes militāristiem mums ir, uzcelti veseli ciematiņi. Drīzumā plānots, ka uz Lietuvu uz pastāvīgu dzīvi ar visām ģimenēm pārcelsies Vācijas militāristi. Viņiem tiek celts ciematiņš, būs skolas, bērnudārzi. Zinu, ka Latvijā nav tik cieša kontakta ar ārvalstu militārajiem spēkiem, kuri no iekšzemes stiprina jūsu aizsardzību.