Intervijas

„Šogad pašvaldību budžets ir mazāks, jo daudzi uzņēmumi kovida dēļ ir slēgti – ciet ēdināšana, tūrisms, izklaide. Ja budžeta ieņēmumi strauji samazinās, tad pirmais, ko griež nost, ir tas, kas teorētiski nav pirmās nepieciešamības prece un it kā ir mazāk vajadzīgs – bērnu rotaļu laukumi. Bet no otras puses: ir kovids, mums vairāk jābūt svaigā gaisā, jo telpās mēs to sērgu varam noķert daudz ātrāk,” spriež Mārtiņš Čuda, uzņēmuma SIA „Jūrmalas mežaparki” (JMP) pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Saruna ar zvērinātu advokātu Saulvedi Vārpiņu.

Saruna ar ārstu, bijušo veselības aizsardzības ministru Pēteri Apini.

Ar „pārzāģēšanu” Dace Pecolli noteikti domā skatītāju iecienīto triku – cilvēka it kā sadalīšanu, ko veic iluzionisti. Izklausās un izskatās baisi, tomēr cilvēks, kā smejies, paliek sveiks un vesels. Un tomēr – katrā jokā ir tikai daļa joka. Patiesībā – vērtējot valdības uzvedību un attieksmi pret cilvēkiem, kuru uzņēmējdarbība ir smagi cietusi kovidkrīzē, reizēm kaut ko gribas pārzāģēt pilnīgi konkrēti...

Pieminam Barikādes. Mūsu trauslo robežšķirtni, kas atdala verdzību no brīvības. Mēs varam ilgi runāt par to, vai esam spējuši saglabāt iegūto brīvību, vai esam iznīdējuši sevī vergu važas. Bet varam arī paklusēt un atcerēties, kā viss notika toreiz, kad melns bija melns un balts bija balts.

Otrā saruna ar bioloģijas doktoru, ārstu biofiziķi, farmaceitu, uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Saruna ar bioloģijas doktoru, ārstu biofiziķi, farmaceitu, uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu par jauno Gobzema partiju un plašāku alternatīvu esošajam politiskajam piedāvājumam.

Šodien, 14. janvārī, Saeima balsos par Nacionālās apvienības (NA) rosināto likumprojektu par tradicionālās ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai komisijās – protams, ja Saeima par to nobalsos. Līdzsvars starp konservatīvajiem un neoliberālajiem spēkiem ir trausls, un ikviena balss būs svarīga. Pēc balsojuma skaidri redzēsim, kurš no deputātiem ir latviskās, tradicionālās dzīvesziņas atbalstītājs, kurš – pagrimuma un iznīcības sludinātājs.

Saruna ar zvērinātu advokātu Olavu Ceru.

Saeimas deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) vadījusi Veselības ministriju, bet pašlaik ar veselības politikas jautājumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Intervijā Neatkarīgajai bijusī veselības ministre un politiķi vērtē situāciju veselības jomā, paužot atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam lēmumā pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.

„Pagaidām vakcinēšanās ātrums pie mums ir nožēlojams. Šim lēnajam tempam būs nopietnas ekonomiskās sekas. Turklāt ir daudz problēmu ar to, kādu vakcīnu tad īsti lietot, kura vakcīna ir akceptēta, kura – vēl ne utt. Viss kopā parāda iemeslus, kāpēc ministre Viņķele iet uz izeju. Situācija vēlreiz pierāda aksiomu: nedrīkst likt par ministriem cilvēkus, kuri fundamentāli izkrīt vēlēšanās,” uzskata Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis. Par to un daudz ko citu – šodienas intervijā.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas vadītāju, tagad jau arī Saeimas deputātu Edgaru Tavaru (Zaļo un zemnieku savienība).

Aizvadītā gada oktobrī Saeimas mandātu nolikusī – viena no redzamākajām opozicionārēm – Linda Liepiņa prognozēja, ka tolaik vēl aktīvajā iniciatīvā par Saeimas atlaišanu nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Publikācija, kurā politiķe atklāja savu prognozi pērn, bija viens no lasītākajiem rakstiem Neatkarīgajā, bet nu jau bijušās deputātes prognoze, protams, nepiepildījās.

„Neesam lāga atjēgušies no viena Satversmes tiesas sprieduma, un nav aiz kalniem nākamais – sakarā ar 21 Saeimas deputāta pieteikumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā dēvētās Stambulas konvencijas) neatbilstību Satversmei. Man ir radies iespaids, ka tas patiesībā ir tikai teātris ar mērķi panākt, lai Satversmes tiesa sava sprieduma veidolā izsniedz tādu kā izziņu par to, ka nav nekā peļama latviešu tautai tajā konvencijā, lai var apgalvot, ka visi tie, kuri uztraucas par šīs konvencijas ratificēšanas sekām, ir pilnīgi nejēgas,” teic zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Zvērināts advokāts Aldis Alliks dažādos portālos un sociālajos tīklos ir aktīvi izteicies par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2019-33-01. Ņemot vērā, ka šo spriedumu publiski ir komentējuši maz Latvijas juristu un vairumā gadījumu tas noticis samērā vienpusīgi, aicināju uz sarunu juristu Aldi Alliku.

Pēcsvētku laikā viens no portālos visvairāk lasītajiem stāstiņiem bija veltīts “bīstamajiem faktiem par mandarīniem”.

Saruna ar Aldi Gobzemu, pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

«Ziemassvētkos arī pieaugušie drīkst nebēdāties un neuztraukties, drīkst priecāties un domāt par mīļām un jaukām lietām,» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere. Sagaidot šos neparastos Ziemassvētkus, viņa uzrakstījusi gaišu un cerību pilnu dziesmu «Ziemas dārzs», ko pasakainā melodijā ietērpis komponists un ģitārists Aivars Hermanis.

Pirmdien tā vietā, lai ievēlētu jauno Satversmes tiesas tiesnesi, Saeimas deputāti tiesai veltīja skarbu kritiku par tās kompetences rāmju neievērošanu un izdabāšanu atsevišķām ideoloģijām, nevis sekošanu valsts pamatlikumam un Saeimas pieņemtajiem likumiem. Viens no kritizētājiem bija Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kas pagājušā gadsimta nogalē bija to deputātu vidū, kuri atbalstīja Satversmes tiesas izveidi.

„Iedomājies: okeāns, tā virskārtā plosās traka vētra, kas svaida kuģus, bet mēs nolaižamies dziļi okeāna dzelmē, un tur ir miers un klusums, un tur mums pat nav nojausmas par vētru, kas plosās virspusē. Tāpēc es aicinu cilvēkus spert šo soli – iet dziļumā, uzticoties Dievam. Viņš iedos patvēruma un drošības sajūtu, kas šajā laikā ir ļoti svarīga,” teic luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, kurš kalpo Vecajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā.