Intervijas

Ieskatoties FB grupās “Sēņu medniekiem” un “Latvijas Mikologu biedrība un draugi”, rodas priekšstats, ka Latvijā sēņo gluži vai visi – vieni vairāk pievēršas pilniem groziem ar pārtikā lietojamām sēnēm un lielās ar savu guvumu, citi izceļ sēņu burvību un to pārvērtības, neiedziļinoties, vai tā ēdama vai ne, jo šo cilvēku galvenais mērķis ir iepazīt plašo sēņu pasauli, būt dabā, izbaudīt meža burvību visā tās krāšņumā.

„Šobrīd gāze ir garantēta mēnesi uz priekšu. Mēnesi! Gāzes mūsu rūpniecībai nav. Mājsaimniecībām gāze ir, bet visas cerības balstās uz igauņu – somu termināli, ko abas valstis grasās iedarbināt janvārī. Valdībai bija jāuzrunā uzņēmēji: rezervējiet gāzi! Bet ko valdība darīja? Tā teica: neuztraucieties, gāze būs! Kad uzņēmēji sāka skaidrot, ko nozīmē teikums „gāze būs!”, viņi saprata, ka... Latvijas uzņēmumi jēdzienā „Latvija”, pēc valdības domām, neietilpst,” teic Didzis Šmits.

Gordejs Belovs ir Filipa Orļika vārdā nosauktās Starptautiskās klasiskās universitātes pasniedzējs, Ekonomikas katedras docents, Nikolajevas apgabala teritoriālās kopienas (pašvaldības) deputāts, labdarības fonda “Mf. 7:7” dibinātājs. Savulaik viņš bieži piedalījās Krievijas televīzijas diskusijās. Tie laiki ir pagājuši – tagad tur diskusiju vairs nav, bet ir tikai propaganda. Pašlaik viņš atrodas Nikolajevā un dienē teritoriālās aizsardzības vienības rindās. Par to, kas pašlaik norisinās kara plosītajā Ukrainā, “Neatkarīgās” intervija ar Gordeju Belovu.

“Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs un struktūrās strādā vismaz 30 profesionāli sabiedrisko attiecību speciālisti, lielākoties ar apšaubāmu sapratni par veselību un medicīnu. Laiku pa laikam pārlasu viņu radītos garadarbus, un ir baisi ne tikai par medicīnisko zināšanu neesamību, bet arī par latviešu valodas neprasmi,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Bet varbūt arī neironizē. Spriediet paši!

„Ne velti Krievijas valsts vadītāji arvien vairāk izmanto cietumnieku leksiku: tā ir gangsteru vide. Ja skatāmies caur šo prizmu, pārsteigumu nav. Un es ne mirkli nebiju izbrīnīts, ka pēc labības līgumu parakstīšanas notika raķešu trieciens pa Odesas ostu. Bet tas būs ilgstošs process, kamēr Eiropas valstis nonāks līdz sajūtai, ka šāda Krievijas rīcība nav pārsteidzoša,” teic Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Šodien intervija ar viņu.

Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu

„Man ir pamatotas aizdomas, ka Jānis Mazpēdiņš ir inficējies ar Luandas vīrusu,” – šādu telefonisku informāciju saņem policija un steidz aizturēt Mazpēdiņa kungu, kamēr viņš vēl nav nodarījis lielu postu apkārtējiem ļaudīm, kuriem nav pat nojausmas, kādas ir Luandas vīrusa pazīmes. Pašam ziņotājam, jātzīst, arī nav nojausmas... Toties ir liela vēlme ieriebt Mazpēdiņam, kurš ir nodarījis... ak, nav svarīgi, ko viņš nodarījis. Vienkārši ir iespēja ieriebt.

Raimonds Elbakjans sabiedrībā zināms gan kā “Ghetto Games” dibinātājs un līderis, gan kā sabiedriski aktīvs cilvēks ar savu viedokli, kurš ne visiem un ne vienmēr glauda pa spalvai.

„Nē, šādu plānu NATO nebija un nav. Pēc šī paziņojuma daudzi man klupa virsū, teikdami, ka, lūk, kā Igaunijas premjere savu valsti aizstāv, bet mūsējie – neko nedara,” par Igaunijas premjeres Kajas Kallasas teikto ir sašutis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa nesen apgalvoja, ka NATO plāni esot – ielaist krievu karaspēku Baltijas valstīs un pēc 180 dienām tās mēģināt atbrīvot. Par to un daudziem neparastiem Latvijas plāniem – intervija ar Arti Pabriku.

Ko par energokrīzi runā Eiropas Parlamentā, «Neatkarīgā» vaicā eiroparlamentārietim Andrim Amerikam.

Ik dienu donoru ziedotās asinis glābj kāda cilvēka dzīvību. Atceroties senākus laikus, jāsaka, ka tēma par asins ziedošanu un tās nozīmi tika aktualizēta daudz vairāk un būt par asinsdonoru, ja vien veselības to ļāva, bieži bija goda jautājums un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šobrīd situācija ir cita, taču labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados cilvēki asinis ziedo vairāk.

Uz “Neatkarīgās Rīta Avīzes” galvenā redaktora jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Lians Dzjaņcjuaņs.

Saruna ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi

Blakus divām Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra ēkām, kas ir modernākās celtnes Pārdaugavā, jau top trešā – Rakstu māja. „Tas gan ir tikai kārtējais solis, jo Universitātes senāts tikko skatīja turpmākos infrastruktūras attīstības plānus – nākamajiem sešiem septiņiem gadiem,” teic Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču

16. jūnijā plkst.18 Domina Shopping grāmatnīcā "Polaris" ASV dziedātāja un mūziķe, aktrise, mūzikas producente, "krievu roka krustmāte" Džoana Stingreja (Joanna Stingray) Rīgā prezentēs savu grāmatu "Red Wave: An American in the Soviet Music Underground" (“Sarkanais vilnis. Amerikāniete padomju mūzikas pagrīdē”). Viesu tulks būs viņas draugs, mūzikas kritiķis Aleksandrs Kans, nesen izdotās grāmatas “Galvenās 20. gadsimta dziesmas. No diksilenda līdz hiphopam” autors.

Beidzot valdība ir pieņēmusi lēmumu, ko vajadzēja izdarīt jau pirms 30 gadiem – visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā.

Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā arvien mazāk tiek izmantotas tradicionālās metodes – reklāmas medijos, priekšvēlēšanu avīzes, plakāti, apkrāsoti autobusi, turpretī aizvien vairāk tiek radīti atraktīvi produkti sociālajos tīklos; līdz ar to gaidāmā priekšvēlēšanu kampaņa būs mazāk caurspīdīga un tajā efektīvāki var izrādīties marginalizēto sociālo slāņu organizētie pasākumi. Tādējādi jaunā Saeima būs politiski vēl fragmentētāka un būs vēl grūtāk izveidot vairākuma koalīciju – intervijā “Neatkarīgajai” prognozē sociālo tīklu satura radītājs, politikas vērotājs, sorosologs un fotogrāfs Mārcis Bendiks.

„Līdz galam neesmu sapratis: kā tas sanāca, ka tajā nedēļā, kad beidzās kovids, sākās karš? Vai farmācijas bizness un PVO kaut ko saskaņoja ar Putinu? Man nešķiet, ka ar Putinu var kaut ko saskaņot. Tad jau ar pērtiķi, kam rokā granāta, var parakstīt izsmeļošu miera līgumu,” prāto ārsts Pēteris Apinis, vērtēdams pagājušās nedēļas notikumus.

Par krimināllietu, kurā attaisnots, par valstiskiem pasākumiem pret sankcijām pakļautiem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, par aktuāliem finanšu politikas jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar Saeimas deputātu, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu.

6. jūnija naktī sprādzienā tika stipri bojāts okupācijas piemineklis Rīgā: cietis malu mūrējums piecu metru augstumā, telpu apšuvums un bruģis. Avīzes ziņoja, ka pie „uzvaras” pieminekļa bojā gājis nenoskaidrots cilvēks. Mājām, kas atradās tuvumā, ar sprādziena vilni izsisti logi. Netālu no okupācijas staba policisti atrada tālvadības pultij līdzīgu priekšmetu, ar ko acīmredzot iedarbināts spridzeklis. Ritēja tālais 1997. gads.

Satversmes tiesa pirms nedēļas – 23. maijā – pasludināja spriedumu, ar kuru faktiski kārtējo reizi tika nostiprināta pirms kāda laika Latvijā nodibinātā kārtība, ka mantu valsts labā var konfiscēt pat tad, ja šīs mantas noziedzīga izcelsme nav pierādīta: pastāv tikai kādas aizdomas un pieņēmumi.