“Neatkarīgās” intervija TV raidījumā “nra.lv sarunas” ar satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieku Edgaru Klētnieku par dižprojektu un lieluzņēmumu, kuri likteņi kalpo par Latvijas zīmoliem un Evikas Siliņas valdības rīcībspējas mērvienībām.
Ministrs labi zināja, uz ko viņš parakstās, - apliecināja E. Klētnieks. - Vairākās iepriekšējās valdībās neizdarītais tagad parāda sevi. Tas attiecas gan uz “Rail Baltica”, gan uz tranzītu, pa kuru jau pēc Krimas okupācijas 2014. gadā bija skaidrs, ka Krievijas kravu var nebūt kuru katru brīdi. Bet mēs meklējam konstruktīvus risinājumus.
Sabiedrībai gribas redzēt ne meklējumus, bet atradumus. Es redzu jūsu rokās “Rail Baltica” trases shēmu.
Kopš tagadējās valdības pirmās dienas mums ir trīs prioritātes “Rail Baltica". Pirmā, ka Rīgai jābūt vilcienu pamattrasē kopš tās atklāšanas. Otrā - samazināt izmaksas. Esam atraduši veidu, kā tās samazināt par 35%. Trešā - iecelt vienu atbildīgo. Uz šo vietu ir izsludināts konkurss, kas drīz noslēgsies. Un šo vietu bija pieteikušies 40 pretendenti.
Vai šī vieta nav rezervēta grēkāzim?
Nē, darītājam. Attiecībā uz Rīgu “Rail Baltica” pakavēšos atmiņās par interesantu lietu. Ministrs sāka strādāt 16. septembrī. Viņš tūlīt deva rīkojumu parādīt visu, kas izdarīts un kas nav izdarīts “Rail Baltica” projektā. Oktobrī atbilde tika dota. Mums parādīja karti, kas tapusi pagājuša gada jūlijā un augustā. Tātad [satiksmes ministra Jāņa] Vitenberga karte. Rīgas trasē nav līdz 2030. gadam. Par to ministrs [Kaspars Briškens] uzreiz pateica, lai to met ārā. Rīgai trasē jābūt! Un tagad ir karte, kurā lidosta “Rīga” un Rīgas Centrālā stacija ir pamattrasē. Vilciens pie Misas pagriezīsies uz lidostu, tālāk atnāks līdz Rīgas centram un dosies atpakaļ uz Misu. Meklējam veidus, lai līdz 2032. gadam vilciens dotos uz tikai uz priekšu caur Upeslejām. Ja man prasītu, kas ir ministra Briškena svarīgākais paveiktais darbs līdz šim laikam, tad es teiktu, ka tā ir tikšana vaļā no Vitenberga kartes.
Atliek pārlikt trasi no kartes uz zemi, tajā skaitā uz Daugavas ūdeņiem. Ne Vitenberga kungam, ne iepriekš [satiksmes ministra Tāļa] Linkaita kungam nekas nebija nekas pretī pret vilcienu caur Rīgu, bet, bet naudas nav. Sakiet, kā jūs šo naudu izbūrāt, atradāt sarunājāt, pieprasījāt? Kas mums dod pārliecību, ka vēlāk nevajadzēs izvilkt Vitenbertga karti no atkritumu spaiņa?
Latvijas lielākā stratēģiskā kļūda tika pieļauta Tāļā Linkaita laikā. “Rail Baltica” pamatfinansējums nāk ES Infrastruktūras savienošanas instrumenta. Bet, ja paļaujas tikai uz to, tad var rasties problēmas. Lietuva un Igaunija pieteicās uz militārās mobilitātes fondiem un dabūja kopā ap 100 miljoniem eiro. Latvija nogulēja šo iespēju un dabūja piecus miljonus droši vien žēlastības dēļ. Protams, simts miljoni nav miljards, bet tas sakrātos laika gaitā. Tas pats par ANM [Atveseļošanas un noturības mehānisma], vienā vārdā sakot, par kovidnaudu. Lietuva un Igaunija pēc tās gāja un dabūja, bet Latvija “Rail Baltica” vajadzībām paļāvās tikai uz Infrastruktūras savienošanas instrumentu.
Un ko tagad?
Meklējams arī citus veidus, kā finansēt projektu. Tajā skaitā ministrs pagājušajā nedēļā bija Briselē ar vēstījumu, ka “Rail Baltica” palīdz NATO, palīdz ES drošībai, jo ja mums vajadzēs kādā brīdī atdabūt uz šejieni daudz mūsu sabiedroto tankus, tad šis ceļš būs kritiski svarīgs. Šāds arguments palīdz.
Bet kas tomēr ir mainījies? Ne par Linkaitu, ne par viņu amatā ielikušo Konservatīvo partiju šaubu nav, ka nauda šai kompānijai patika. Ierēdņu aparāts nekādas tīrīšanas nav piedzīvojis. Kas liek domāt, ka tagad nu gan Latvijai atliek tikai paprasīt un dabūt naudu?
Par Konservatīvo partiju interesants aspekts ir tāds, ka Linkaits bija satiksmes, bet [Jānis] Bordāns - tieslietu ministrs. Un projektu sadārdzināja dīkstāve, kad Tieslietu ministrijas kompetencē esošā zemju atsavināšana praktiski nenotika. Pašreiz mums ar tieslietu ministri ir labas attiecības, mēs kopīgi strādājam, jau februārī atsavināto īpašumu skaits kļuva diezgan liels. Atbildot uz jautājumu par ierēdniecību, ir jāatkārto ministra vārdi, ka politiķiem nevajag slēpties aiz darbiniekiem un novelt savu atbildību uz citiem. Arī par Briškenu saka, ka viņš taču strādājis vadošā amatā “RB Rail". Tā bija, bet virs viņa bija ministrs, valsts sekretārs ar vietniekiem, ministrijas ierēdniecība. Ja ministrs nenodrošina koordināciju starp daudzām nodaļām, tad neviena no tām neko daudz izdarīt nevar. Tāpēc par tīrīšanu ierēdniecībā nav runas. Mūsu piegājiens ir nolikt starp viņiem vienu galveno, kurš nodarbosies tikai ar “Rail Baltica”. Nesaku, ka tas visu atrisinās, bet tas ir labs sākums.
Būs ko pētīt un vētīt vēl desmitiem gadu, kāpēc lietas sapinās tā, ka ieinteresētība nedabūt “Rail 'Baltica” kļuva lielāka par ieinteresētību dabūt “Rail Baltica” naudu. Vai esam šo jautājumu pietiekami apspriedušo, jeb ir vēl kas sakāms?
Tātad: Rīga būs trasē, izmaksas samazinātas par 35% un viens atbildīgais par projektu būs.
Būtu jāpieliek vēl tas, ka jaunais dzelzceļa tilts pāri Daugavai nestāvēs nelietots vai nepaliks pusuzcelts, kam Rīgā piemēri jau ir.
Nē, vilciens brauks gan līdz lidostai, gan līdz pilsētas centram. Tieši šis trases posms ir palētināts, aizvietojot iepriekš plānoto tuneli ar jau esošā sliežu ceļa pārtaisīšanu Eiropas platumam. Sliežu ceļš līdz Imantai jau ir, no turienes būs jāpagriežas uz lidostu.
Caur lidostu nonākam no “Rail Baltica” pie “airBaltic”. Labi, ka tas neprasa ne īpašumus atsavināt, ne zemi rakt, ne betonēt, ne kokus cirst, bet dārgi izradās arī noturēt gaisā dzelzs gabalus, ko sauc par lidmašīnām. Vai tas atmaksājas?
Atmaksājas. No kā tad sastāv Latvijas eksports? Aviācijas nozare, kas praktiski ir “airBaltic”, dod eksportam 800 miljonus eiro gadā.
Vai daļa no šī eksporta nav nauda, kas valstij ik pa laikam jāiegulda “airBaltic” pamatkapitālā? Vai tas nebūs jādara atkal, lai “airBaltic” pēc pāris dažiem mēnešiem spētu dzēst savas obligācijas?
Nē, uzņēmums tiek galā ar pārfinansēšanu pats. Naudu var piesaistīt gan ar akciju emisiju, gan aizņēmumiem no privātiem aizdevējiem. Aizņēmumi neizdevīgāki, jo tiem tagad augstas procentu likmes.
Bet izlaist akcijas līdz jūlijam neizklausās reāli.
Līdz jūlijam vai līdz gada beigām. Uzņēmums atradīs naudu, kas nepieciešama jūlijā. Pagājušā gada peļņa rāda, ka uzņēmums ir augšupejoša trajektorijā. Investoriem tā liksies pievilcīga.
Nav “airBaltic” vainīgs ne par Covid-19, ne par to, ka viena debespuse un liels tirgus tam nogriezts, jo esam kaimiņvalsts karojošai valstij, ar kuru aviosatiksme pārtraukta.
Tāpēc nacionālā aviokompānija ir ļoti svarīga, ko Lietuva un Igaunija arī ļoti gribētu.
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to kādi būs Latvijas ceļi cilvēkiem pārskatāmā apkārtnē un tuvāko gadu laikā? Kā strādās sabiedriskais transports un kādi vilcieni ripos pa dzelzceļa sliedēm?
