Toms Platacis: Kamēr cilvēks neizdara noziedzīgus nodarījumus, viņam nav jāuztraucas

© Publicitātes foto

Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.

Vai “finanšu kapitālais remonts” ir noslēdzies? Vai tika sasniegti noteiktie mērķi? Vai tika pieļautas kļūdas?

2019. gada februārī finanšu sektora attīstības padome vienojās par finanšu sektora reformas nepieciešamību jeb tā dēvēto kapitālo reformu. To, vai un cik sekmīgi esam spējuši šo reformu ieviest, manā skatījumā vislabāk rādīs MONEYVAL 6. kārtas novērtējums. Kā zināms, pagājušā gada aprīlī Ministru kabinets lēma, ka Latvija pieteiksies būt par pirmo valsti, kuru Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (MONEYVAL) vērtēs jaunajā 6. kārtas novērtēšanas procesā. Šis process jau ir oficiāli sācies pirms trim nedēļām.

Kā vērtējat savas priekšgājējas Ilzes Znotiņas darbību? Ja jūs būtu viņas vietā - vai procesu būtu vadījis citādi vai tieši tāpat?

Šodien ir pilnīgi cita situācija salīdzinājumā ar 2018. un 2019. gadu, kad Latvijas vārds starptautiski izskanēja saistībā ar vērienīgiem naudas atmazgāšanas skandāliem. Bija nekavējoši jāuzsāk jau pieminētā un vērienīgā finanšu sektora reforma. 2024. gadā šādi satricinājumi nav vērojami, tomēr ir nākuši jauni izaicinājumi mūsu darbā (piemēram, sankciju jautājums). Ar šodienas acīm raugoties uz situāciju pirms pieciem gadiem, protams, varētu atrast lietas, kas būtu risināmas citādi, bet toreiz mums šādas pieredzes nebija.

Šobrīd varu teikt - ir trīs svarīgas prioritātes: pirmkārt, jau pieminētais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, otrkārt, sankciju jautājums - no 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos Latvijā, un visbeidzot - iestādes iekšējo darba procesu lietderības uzlabošana un efektīva darbu prioritizēšana.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām gala ziņojumā ir bijuši 23 secinājumi un astoņi ierosinājumi. Vai FID ir kaut ko no tā ņēmis vērā un kaut kā rīkojies?

Neviens no šiem secinājumiem un priekšlikumiem nav adresēts FID un neskar FID darbu. No tā varam secināt, ka komisija bija apmierināta ar FID darbu. Esam bijuši aicināti un arī piedalījāmies vairākās komisijas sēdēs.

Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, un galaziņojumā atzinusi, ka ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā. Vai tas ir pieļaujami, ka ASV vēstnieks nav varējis atvērt bankas kontu Latvijā? Vai tas saistāms ar “finanšu kapitālā remonta” sekām un FID darbību?

Jautājums par kredītiestāžu klientiem izvirzītajām prasībām ir nevis finanšu izlūkošanas, bet finanšu sektora uzraudzības jautājums. Par konkrēto gadījumu dzirdēti daudz pretrunīgu vērtējumu, tajā skaitā esmu lasījis Finanšu nozares asociācijas pārstāvja pausto, ka Latvijā nevienam diplomātam konta atvēršana nav atteikta, ja diplomāts izpilda Latvijas un savas mītnes valsts noteiktās prasības.

Publicitātes foto

Parlamentārā izmeklēšanas komisija secināja, ka kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu - gan fizisko, gan juridisko personu - pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana. Vai Latvijas uzņēmumu pārcelšanās uz ārzemēm, uz Lietuvu, un citu valstu maksājumu instrumentu izmantošana ir reāla, būtiska vai arī izdomāta, pārspīlēta problēma?

Saskaņā ar nacionālo NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumu par 2020.-2022. gadu, Lietuvas finanšu sektorā Latvijas juridisko personu skaits varētu būt ne mazāks kā 20% no visām Latvijas juridiskajam personām, bet Latvijas fizisko personu skaits - ne mazāks kā 15%. Tas, kas satrauc mūs - ja ārvalstu konts ir personas vienīgais vai pamata norēķinu konts (datu, kas šo apliecinātu, nav), NILLTPF novēršanas sistēmai būtiski tiek apgrūtināta kvalitatīvas informācijas saņemšana un ātra informācijas apmaiņa attiecībā uz vietējo personu veiktiem aizdomīgiem darījumiem un noziedzīgiem nodarījumiem. Taču strādājam ar šo jautājumu - jau esam panākuši vienošanos par kopīgu stratēģiskās analīzes pētījumu šajā jomā sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andris Kulbergs pērnā gada rudenī izteica cerību, ka T. Platača vadībā FID spēs efektīvi risināt šos jautājumus, atgriežot uzticību finanšu sektoram un samazinot nevajadzīgu slogu uz uzņēmējiem un profesionāļiem. Svarīgi esot, lai iestāde var strādāt efektīvi un neatkarīgi. Vai esat jau efektīvi risinājis jautājumus, atgriezis uzticību un samazinājis nevajadzīgu slogu?

Aizvadītais FID ir bijis būtisko lēmumu gads. Ir nokomplektēta FID vadības komanda, ir veikta iestādes iekšējā reorganizācija, darbu prioritizēšana un digitālā transformācija. Ar šā gada 1. aprīli FID kļuva par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos Latvijā - izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vienotu kontaktpunktu un centrālo iestādi sankciju izpildes jomā, atvieglojot komunikāciju starp privāto un valsts sektoru. Tāpat, pildot valdības lēmumu, FID vadībā ir sākts aktīvs darbs, gatavojoties MONEYVAL 6. kārtas novērtējuma procesam. Un, protams, pildām savu svarīgāko uzdevumu - saņemam no likuma subjektiem aizdomīgu darījumu ziņojumus, tos analizējam un nododam informāciju izmeklēšanas iestādēm.

Ja finanšu īpašnieks nespēj pierādīt naudas izcelsmi, vai tad automātiski jāpieņem, ka tai ir nelegāla izcelsme?

Nespēja pierādīt naudas izcelsmi var radīt aizdomas, tomēr tas automātiski vēl neko nenozīmē. Tāpēc ir noteiktas kompetentas iestādes, kas vajadzības gadījumā var veikt darbības, lai to noskaidrotu vai veiktu padziļinātu izpēti.

Vai FID arī tagad turpina spiedienu uz tiesu varu, norādot, kā vērtēt naudu, kuras izcelsmi īpašnieks nevar juridiski korekti pamatot?

Atgādināšu, ka tiesu vara Latvijā ir neatkarīga.

Vai FID darbības rezultātā ir palielinājies atklāto finanšu noziegumu skaits - kādā apjomā?

Viennozīmīgi - ir palielinājies. Ja skatāmies datus, tad, sekojot FID veiktai līdzekļu iesaldēšanai un nosūtītiem materiāliem, pēdējo gadu četru gadu laikā par noziedzīgi iegūtiem atzīti un konfiscēti līdzekļi aptuveni 250 milj. EUR apmērā. Pagājušajā gadā vien, pamatojoties uz FID materiāliem, ir uzsākts 121 kriminālprocess, arests ir uzlikts līdzekļiem 91,5 milj. EUR vērtībā. Lielā mērā pateicoties mūsu veiksmīgajam publiskās-privātās partnerības modelim, esam spējuši attīstīt spēcīgu sadarbību gan ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, gan ar privāto sektoru, kas ļauj krietni sekmīgāk, efektīvāk un arī operatīvāk atklāt finanšu noziegumus.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā FID ir iedalīta svarīga funkcija - kontrolēt ES ieviesto sankciju ievērošanu. Kā sekmējas šajā jomā un kā sekmējas atklāt iespējamos sankciju pārkāpumus, Latvijas uzņēmējiem sadarbojoties ar Centrālāzijas u.c. “trešās pasaules valstīm”? Vai nav tā, ka likumos iestrādātie mehānismi šādu pārkāpumu atklāšanā pastāv “uz papīra”, bet reāli nedarbojas?

Kā jau minēts, ar 1. aprīli FID kļuva par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Pirmajās divās nedēļās jau esam saņēmuši gan zvanus, gan iesniegumus par sankciju jautājumiem, ar tiem strādājam. Nekautrēšos teikt, ka Latvijas veikumu sankciju ievērošanas un pārkāpumu novēršanas jomā vērtēju ļoti augstu. No pirmās dienas esam ļoti nopietni pievērsušies šim jautājumam visos līmeņos un visās iestādēs. Kopumā 2023. gadā FID saņēma pavisam 510 ziņojumu, kuros paustas aizdomas par sankciju apiešanu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde pērn novērsusi vairāk nekā 7700 sankciju pārkāpumu, bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi vairāk nekā 300 kriminālprocesu saistībā ar sankciju pārkāpšanu.

Jāatzīst, arī starptautiski mūsu darbs ir pamanīts - nesen Rīgā notikušajā starptautiskajā sankciju konferencē “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam” nozares profesionāļiem labi zināmais RUSI (Royal United Services Institute) īpaši atzīmēja tieši Latvijas paveikto.

Samazinoties skaidrās naudas apritei, sabiedrībā pastiprinās bažas par totālas kontroles ieviešanu par finanšu izmantošanu. Vai šīm bažām ir pamats?

Neredzu iemeslu bažām par kontroli, jo tā ir sabiedrības drošības vārdā. Kamēr cilvēks neizdara noziedzīgus nodarījumus, viņam nebūtu jāuztraucas. Modernās tehnoloģijas pēc būtības ir izsekojamas. Arī jūsu putekļusūcējam - robotam ir informācija par jūsu dzīvesvietu. Bezskaidru naudu mēs izvēlamies ērtības labad, skaidras naudas aprites samazinājums ir ērtuma dēļ. Februārī piedzīvojām vēsturiski augstāko bezskaidras naudas maksājumu īpatsvaru Latvijā - 77 %.

Vai nebūs tā, ka cilvēks nopirks ledusskapi, viņam pašam būs jāpierāda pirkumā izmantotās naudas legalitāte?

Es neparedzu šādu scenāriju, bet man ir jautājums: vai tiešām kādam varētu būtu problēma to pierādīt, ja tā ir godīga un likumīga?

Kā jūs prognozējat skaidras naudas izmantošanu - vai pienāks laiks, kad skaidras naudas vispār nebūs?

Paredzamā nākotnē es šādu situāciju nesaskatu.

Ja notiek karš vai katastrofa, ja tiek paralizētas sakaru sistēmas, kas tad notiks ar cilvēku bezskaidras naudas uzkrājumiem? Varbūt tomēr daļa naudas jāglabā zeķē?

Šis jautājums būtu jāuzdod finanšu un maksājumu sistēmu uzturētājiem. Ja visā pasaulē sāktos karš un pazustu elektrība un internets, tad šī nebūtu tā pati akūtākā problēma.

Finanšu ministrija piedāvā tagadējo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sašķelt divās daļās kā nodokļu iekasētājus atsevišķi un nodokļu policistus atsevišķi, kā arī atšķelt un atdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID darbinieku amatnoziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. Vai kopīgais dažādu institūciju un arī FID darbs šādas reorganizācijas rezultātā uzlabosies? Vai šādas reorganizācijas rezultātā pārāk liela vara nenonāks politiski ieceltas personas - finanšu ministra rokās?

FID bija iespēja sniegt komentārus par VID darbības pilnveides pasākumiem, ko arī veicām. Norādījām, ka informatīvais ziņojums pakārtots vienam konkrētam risinājumam - izveidot Nodokļu un muitas policiju kā autonomu iestādi. Tas nesniedz priekšstatu, vai Latvijā ir iespējami arī citi risinājumi. Tāpat mūsu ieskatā svarīgi būtu skatīt arī citus saistītos jautājumus - piemēram, attiecībā uz informācijas apriti un piekļuvi VID informācijai, nodalot Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP) no VID. Noteikti jādomā arī par NMPP kapacitātes stiprināšanu un ar to saistītajiem riskiem iestādes pamatfunkciju izpildei un kvalitatīvas un savlaicīgas pirmstiesas izmeklēšanas nodrošināšanai, īpaši liela apjoma lietās.

Vai FID ir pietiekami resursi savu funkciju veikšanai?

Jā, un darām visu, lai tos izmantotu maksimālu lietderīgi un efektīvi.

Intervijas

Par Donalda Trampa solījumiem un par viņa nevēlēšanos izskatīties vājam, par to, vai Krievija taisās karot mūžīgi un vai krievu tauta spēj pamosties no murgu miega, par to, vai jācērt galva nost visiem, kuri ir citās domās, un par to, kas notiek, ja mežonīgs barbars nonāk pie džentlmeņu galda – saruna ar politologu Andi Kudoru.

Svarīgākais