Vai kara gadījumā Latvijā būs pieejami mobilie sakari?

© Ģirts Ozoliņš/MN

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Vai telekomunikāciju jomas klienti var gaidīt cenu lejupslīdi?

Tajā brīdī, kad būs inflācijas, energoresursu, degvielas cenu lejupslīde, tad arī telekomunikāciju nozare šo jautājumu var pārskatīt. Bet pašreizējos apstākļos šādu solījumu izteikt būtu vieglprātīgi. Turklāt ir operatori, kas jau šobrīd ir paziņojuši par cenu palielināšanu, tāpēc vismaz šogad par cenu sarukumu noteikti mēs nevaram runāt. Varbūt nākotnē. Tas nav izslēgts, jo esam pieredzējuši vairāku gadu ilgu periodu, kad cenas samazinājās ļoti strauji. Latvijā telekomunikāciju nozarē ir viena no asākajām konkurencēm, līdz ar to cenu pašregulēšanās notiek diezgan efektīvi.

Kā karš Ukrainā iespaido uzņēmējdarbības vidi Latvijā?

Ļoti tieši. Sākoties karam, ļoti strauji palielinājās energoresursu cenas. Ņemot vērā, ka sakaru operatoriem 90% no elektrības aiziet tīkla darbināšanā, šis cenu lēciens ļoti negatīvi ietekmēja mūsu darbības izmaksas. “Tele2” arī aktīvi iesaistījās palīdzības sniegšanā Ukrainai, kara bēgļiem un dara to vēl joprojām, piemēram, bijām ieviesuši īpašu tarifu plānu.

Latvijas tirgū “Tele2” ienāca 2000. gadā, sākot tirgot “Ericsson” “klucīšus”, bet tagad jau tiek runāts par investīcijām mākslīgā intelekta sistēmās. Kādu jūs saredzat telekomunikāciju uzņēmumu virzību nākotnē?

Palūkojoties pagātnē, sakaru līdzekļu evolūcija bijusi galvu reibinoša, radikāli mainot daudzas jomas un ieviešot novitātes cilvēku dzīvesveidā, veidā, kā mēs sazināmies. Attīstība notikusi tik strauji, ka mēs pat vēl neapzināmies, kādas būs sociālās sekas, ko šīs tehnoloģijas ir mums radījušas. Bet attīstība būs jaušama arī turpmāk. Ja mēs runājam pa mākslīgo intelektu, tad tas mūsu dzīvē ir uz palikšanu. “Tele2” šobrīd jau attīsta vairākus projektus, kur iesaistīts mākslīgais intelekts - tas neaizvietos darbiniekus, bet atvieglos daudzus mūsu rutīnas pienākumus, pārsvarā klientu apkalpošanas jomā. Mākslīgais intelekts noteikti ir labs palīgs arī liela apjoma analītikas uzdevumu izpildē. Runājot vēl par attīstības tendencēm, noteikti jāpiemin papildinātā/virtuālās realitāte. Ja pirms pārdesmit gadiem daudzi brīnījās par mobilajiem telefoniem, tad vēl pēc dažiem gadiem, domājams, neviens vairs nebrīnīsies par cilvēkiem uz ielas, kas valkās īpašas virtuālās realitātes brilles. Tā būs kļuvusi par ikdienu, lai gan šobrīd tas noteikti daudziem izklausās neticami.

Kur mākslīgo intelektu vēl var izmantot, izņemot klientu apkalpošanas sfēru?

Iespēju ir ļoti daudz. Piemēram, mēs nākotnē to plānojam izmantot tīkla darbības optimizācijā. Tīklā ir ļoti daudzas komponentes un elementi. Tīkla noslodze ir mainīga - atkarībā no diennakts stundas, lietotāju koncentrācijas. Tāpēc ir svarīgi, lai katrs tīkla elements strādātu optimālā režīmā. Mākslīgais intelekts, iespējams, varēs palīdzēt optimizēt tīkla darbību tā, lai tīkls strādātu maksimāli efektīvi.

Janvārī bija lasāma ziņa, ka “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “Taka”. Kas tas ir par risinājumu?

Šī sistēma veic analīzi, palīdzot darbiniekiem pārdošanas un klientu apkalpošanas jomā. Mākslīgais intelekts analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus un izvairoties no lietām, kas klientus nogurdina.

Ģirts Ozoliņš/MN

Kas klientu nogurdina?

Jebkuru komercpiedāvājumu izskatot, kas cilvēku nogurdina? Neinteresants, nevajadzīgs piedāvājums, produkts. Tāpēc mēs cenšamies šādas situācijas izslēgt, lai, noslēdzot darījumu, abas puses paliktu apmierinātas.

“Tele2” sevi sauc par multipakalpojumu sniedzēju. Ko tas nozīmē?

Mēs apzināti cenšamies iet ārpus tradicionālā telekomunikāciju biznesa robežām. Mēs strādājam arī kā apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, interneta drošības pakalpojuma sniedzējs un citās jomās, kur mums ir iestrādnes. Pakalpojumu portfelī iekļaujam visu to, kas šobrīd klientiem ir aktuāls un vajadzīgs. Piemēram, pieprasīta ir telefonu apdrošināšana pret sasišanu, pazaudēšanu. Attiecībā uz interneta drošību piedāvājam klientam tādu kā vairogu, lai viņš neiemaldītos apšaubāmās mājaslapās, nepakļautu sevi apkrāpšanas riskiem un tamlīdzīgi.

Šobrīd Latvijā darbojas trīs mobilo sakaru operatori. Pirms laika medijos plaši tika aprakstīts, ka valda ne pārāk godīga konkurence un valsts un pašvaldību pasūtījumos parasti uzvar LMT. Strīds ir skatīts pat tiesā, jo nav pareizi, ka valsts savā ziņā lobē savu uzņēmumu un pasūtījums ir uztaisīts tā, lai konkurenti nemaz nevarētu uzvarēt. Kāda šobrīd ir situācija?

Konkurences situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču joprojām ir virkne konkursu, kuros, neskatoties uz to, ka “Tele2” ir lielākais pieslēgumu skaits Latvijā, mēs nevaram uzvarēt, pat piedāvājot nulles cenu. Šim faktam uzmanību pievērsušas arī Eiropas Savienības institūcijas. Ar interesi gaidām, kāds būs viņu atzinums.

Vai Latvijā valda brīva konkurence?

Jā, noteikti. Telekomunikāciju jomā tā ir ļoti izteikta. Ir atsevišķi sektori, kā tikko runājām, kur konkurence ir piebremzēta, bet kopumā mūsu valstī ir brīva konkurence.

KNAB un Ģenerālprokuratūra pauž pretēju viedokli, tāpēc ir ierosināts mainīt Krimināllikumu, paredzot kriminālatbildību, ja tiks pārkāpts Konkurences likums.

Es cienu uzņēmējus un cilvēkus, kuri nebaidās riskēt un sākt savu biznesu, izcīnīt savu vietu tirgū - tas nav viegli. Valstij būtu jārada mehānismi, lai veicinātu uzņēmējdarbību, jo uzņēmēji ir tie, kas ar nodokļiem pilda valsts budžetu, rada darba vietas. Šī vēlme nevis atbalstīt, bet sodīt uzņēmējus manī izsauc neizpratni un nopūtu, pat vilšanos par šādu attieksmi. Jau šobrīd likumdošanā ir iestrādāti bargi sodi par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Ģirts Ozoliņš/MN

Varbūt varam minēt kādu veiksmīgu sadarbības piemēru ar valsts pārvaldi?

Manuprāt, telekomunikāciju nozare ir viena no vislabāk pārvaldītajām jomām Latvijā. Mums ir laba sadarbība ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzraugošām institūcijām. Viņi veic pārdomātu, loģisku darbu, radot apstākļus, kuros mums ir viegli strādāt.

Vai un kas traucē Latvijas uzņēmējdarbības turpmākai attīstībai?

Pirmkārt, paskatoties lielākos uzņēmumus valstī, redzam, ka lielai daļai no tiem ir pilnīgs vai daļējs valsts kapitāls. Valsts ir ļoti dziļi uzņēmējdarbības vidē - ir nozares, kur tas ir pamatoti, bet citās ne tik ļoti. Uzskatu, ka kopējai uzņēmējdarbības attīstībai par labu nāktu, ja valsts nedaudz atkāptos, paliktu uzraugošās pozīcijās un ļautu uzņēmējdarbību veikt privātiem investoriem. Otrkārt, nav noslēpums, ka vismaz pēdējos gados valstī ir tendence samazināties kopējam iedzīvotāju skaitam - katru gadu mēs sarūkam par 12 000-15 000. Tas kopumā būtiski sašaurina darba tirgu - atrast darbiniekus kļūst arvien grūtāk, it sevišķi jauniem un nelieliem uzņēmumiem. Esam demogrāfiskās bedres malā, kad 90. gados strauji samazinājās dzimstība, un sekas tam izjutīsim arvien skaudrāk. Darbaspēka problemātikas risināšanā daļēji palīdz automatizācija, mākslīgais intelekts, varbūt kļūs vieglāki profesionālās migrācijas nosacījumi, taču iepriekš nosauktais apslāpē ugunsgrēku, nevis novērš problēmu pilnībā. Treškārt, nostājas jautājums - ir nepieciešams, lai sabiedrība un valsts atzītu, ka uzņēmējdarbība ir kritiski svarīga, lai valsts attīstītos un ekonomika augtu. Ir gan labi piemēri, kur šī attieksme un izpratne ir pozitīva, bet nākas dzirdēt arī gadījumus un situācijas, kur a priori uzņēmējs tiek uzskatīts par pārkāpēju.

Ģirts Ozoliņš/MN

Vai citās valstīs, kur darbojas “Tele2”, šī attieksme ir labāka?

Runājot ar kolēģiem, secinu, ka Lietuvā attieksme no valsts puses ir pretimnākošāka, Zviedrijā arī ir gana daudz birokrātijas, bet valsts ir atbalstošāka, vērsta uz inovācijām. Igaunijā ir tāds kā Latvijas spoguļattēls.

Par nodokļu politiku Latvijā - vai tā ir saprotama, samērīga?

Mēs tiekam galā, lai gan, protams, visi vēlētos mazāku nodokļu slogu. Latvijai nevajadzētu sūdzēties par milzīgiem nodokļiem, piemēram, salīdzinājumā ar Zviedriju. Bet šis jautājums nav viennozīmīgi apskatāms, jo viens ir iekasētie nodokļi, otrs - sociālais serviss, kas tiek sniegts iedzīvotājiem. Šeit ir jāskatās tas līdzsvars. Gribētu biznesu saprotošāku attieksmi attiecībā uz nodokļu jautājumiem, proti, biznesā mēdz būt objektīvas pauzes, un tajā brīdī būtu jāļauj uzņēmējam atvilkt elpu. Nevis visu risināt ar dažādu sodu mehānismiem, bet dialogu. Cerīgi raugos uz jauno Valsts ieņēmumu dienesta vadību - ir sajūta, ka tā skatās tieši šajā dialogu virzienā.

Pieminējāt darbaspēku un demogrāfisko bedri. Ja šobrīd būtu brīva iespēja piesaistīt darbiniekus no jebkuras valsts, kuras valsts profesionāļus jūs izvēlētos?

Tieši šobrīd uzņēmumam nav vajadzības meklēt cilvēkus ārvalstīs. Amati ir dažādi, arī vajadzības dažādas. Piemēram, meklējot informācijas tehnoloģiju speciālistus, viņa faktiskā atrašanās vieta būtu mazsvarīga, tiktu ņemtas vērā viņa kompetences un prasmes. Darba vide būtu angļu valodā. Taču, vēloties atrast klientu apkalpošanas speciālistu, bez latviešu valodas zināšanām noteikti neiztikt.

Ģirts Ozoliņš/MN

Vai esat apmierināti ar to, kādus speciālistus saņemat no augstskolām?

Augstskolas savu uzdevumu veic labi. Tur jaunieši apgūst pamatus par to jomu, kuru studē. Iemācās domāt, mācīties, meklēt risinājumus. Neviena augstskola nevar, un tas ir tikai saprotami, iedot absolūti kādam konkrētam uzņēmumam, konkrētam amatam pilnīgi gatavu speciālistu. Daudz praktisku lietu jaunais darbinieks apgūst tieši savā izvēlētajā darbavietā. Esam atvērti praktikantiem, īstenojam arī unikālu tā saukto mācekļa programmu, kas pārņemta no Zviedrijas piemēra, tas nozīmē, viens jaunais speciālists vienu gadu kļūst par kāda vadības komandas locekļa labo roku. Mācās darot. Tā mēs atrodam patiesus talantus. Esam arī izveidojuši apmācību programmu, kur ikviens var iegūt efektīvas pārdošanas iemaņas, jo tieši šīs prasmes ir klupšanas akmens daudziem jauniem speciālistiem.

Vai “Tele2” iesaistīsies militārā rūpniecībā?

Mēs neesam būvnieki, bet pakalpojumu uzņēmums, tāpēc iesaiste militārā rūpniecībā neietilpst mūsu plānos. Taču, ja kādā jautājumā vai projektā būs noderīgas mūsu zināšanas, mēs tās sniegsim.

Pirms kāda laika pierobežā dzīvojošie sūdzējās par traucētiem mobilo sakaru signāliem. Tika vainotas Krievijas elektroniskā kara iekārtas, kuras bloķējot šos signālus. Šobrīd tie ir tikai apgalvojumi bez pierādījumiem, bet, sākoties reālai karadarbībai, droši vien šādas iekārtas varētu tikt izmantotas. Vai jums ir risinājumi, kā censties mazināt šādu apdraudējumu, lai cilvēki nepaliek bez sakariem?

Pilnībā izvairīties no šādiem raidītiem signāliem, kas traucē mobilo sakaru darbību, nav iespējams. Reāla pretdarbība notikt nevar. Par laimi, šādi elektroniskā kara elementi nav pastāvīgi, tie ir īslaicīgi, jo šie signāli traucē arī pašiem signālu raidītājiem. Esam iepazinušies ar mobilo sakaru operatoru pieredzi Ukrainā, guvuši izpratni, kā operatori darbojas kara apstākļos, un esam izdarījuši daudz vērtīgu secinājumu. Esam veikuši uzlabojumus dažādās procedūrās, kas saistītas ar kritiskām situācijām.

Intervijas

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Svarīgākais