Ļoti vilinoši skan valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa uzskaitītais, ka “Altum” ir programmas aizdevumiem par zemām likmēm, ka “Altum” strādā ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, ka “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu un finansēt jaunus uzņēmumus bez kredītvēstures.
Intervijas sākumu lasiet šeit.
Ja saliek kopā visas priekšrocības, kādas saviem klientiem var piešķirt “Altum", tad šķiet, ka komercbankām Latvijā vairs nav ko darīt.
Mēs ik pa brīdim apstājamies un šo jautājumu pārdomājam. Tieši tāpēc mēs esam Finanšu nozares asociācijas padomē. Vēsturiski daudzu mūsu programmu nosacījumos bija ielikts, ka uzņēmumi var nākt uz “Altum” tikai ar rakstveida atteikumu no komercbankas, ka tā kredītu nedos. No vienas puses mums pārmeta lieku birokrātismu, bet no otras - par gadījumiem, kuros konkurenci ar bankām varēja saskatīt. Soli pa solim esam virzījušies uz to, lai ar bankām mums būtu laba sadarbība. Piemēram, kad kovidlaikā izdomājām jaunu kreditēšanas produktu, tad pilnīgi skaidri pateicām, kādi būs visiem vienādi kreditēšanas nosacījumi, uz kādiem bankas kredītus nedotu. Esam aicinājuši bankas uzreiz mūs informēt, ja bankām šķiet, ka konkurence tomēr notikusi. 2015. un 2016. gadā daži tādi gadījumi bija. Pārrunājām tos ar mūsu reģionālo nodaļu darbiniekiem. Mēs dodam kredītus tiem, kuri projekts arī bankām būtu labs, bet ir mazliet par riskantu. Mums ir publiskā nauda, lai varētu riskēt vairāk.
Te vajadzētu precizēt, ka pamatā tā tomēr nav Latvijas valsts budžeta nauda.
Lielākā daļa naudas nāk no ES fondiem. Tā arī ir publiska nauda, kaut ne no Latvijas valsts budžeta. Tālāk ir nauda, ko aizņemamies no starptautiskajām finanšu institūcijām. Piemēram, no Eiropas Investīciju bankas kovidprogrammai, kas bija sastādīta tā, ka Latvija piešķīra 50 miljonus eiro, bet banka deva kredītlīniju līdz 80 miljonu eiro apjomam. Mūsu lepnums ir pieci obligāciju laidieni, tajā skaitā “zaļās” obligācijas. Mēs aizņemamies bez tieša valsts atbalsta. Tādējādi mēs varam uzņemties lielāku risku, bet riskam jābūt pārvaldītam. Jāsaprot, kas tā ir pa naudu un kādiem mērķiem tā paredzēta.
Jau ir izziņota ”Altum” akcionāru sapulce jubilejas mēneša beigās 29. datumā. Kas būs galvenais, ko uzņēmuma valde teiks akcionāriem?
Aprīļa vidū svinējām “Altum” dzimšanas dienu. Šogad “Altum” paliek deviņi gadi. Mūs izveidoja, saplūdinot trīs organizācijas - sadaļu no Hipotēku bankas, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku atbalsta fondu. Trīs akcionāri izveidoja vienu institūciju ar aktīvu portfeli aptuveni 350 miljonu eiro vērtībā. Šobrīd ļoti daudz tiek runāts, ka Latvijas finanšu institūcijām bilances saraujas vai vismaz to pieauguma tempi krīt, taču tas nav par mums. Mūsu portfelī tagad ir 1,1 miljards eiro - tas ir pieaudzis trīs reizes. Bet svarīgi, ka izaugsme notikusi bez [dāvinātas, pabalstos izmaksātas] “helikopteru” naudas. Ja starp atbalsta instrumentiem var izvēlēties, tad izvēlamies likt uzsvaru uz finanšu instrumentiem. Ja tā nav “helikoptera” nauda, tad jāpiepildās divām lietām. Pirmkārt, jābūt peļņai, kas “Altum” gadījumā pieaugusi no diviem miljoniem līdz tuvu divdesmit miljoniem eiro gadā. Otrkārt, ir jānotur pienācīgās robežas to aizdevumu līmenis, ar kuru atdošanu kaut kas nav kārtībā. Mūsu robežas ir 7-9% atšķirībā no banku industrijas, kurai Latvijā tas tagad ir 1-2%. Tātad mēs esam vairākas jūdzes tālāk riskantākos darījumos. Tas nozīmē, ka nevar atnākt pie mums uzņēmējs, rādīt komercbanku kredītu piedāvājumus un jautāt, vai mēs nevaram pārspēt ar zemāku kredītlikmi. Nē, mēs pārspējam citus piedāvājumus ar ielaišanos augstāka riska darījumos. Ja vien tā nav speciāla programma aizdevumiem par zemēm likmēm, tad mēs ar bankām nesacenšamies. Mēs strādājam ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, kādu prasa komercbankas. Otrs nosacījums, ar kuru mēs varam pārspēt komercbankas, ir klienta paša ieguldījuma daļa projekta finansējumā. “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu. Protams, mūsu prasības kredītu nodrošinājumam un līdzfinansējumam tik un tā ir solīdas, nav agresīvas. Trešais nosacījums attiecas uz jauniem uzņēmumiem bez ar īsu vai praktiski nekādu kredītvēsturi. Tāds, lūk, ir mūs klientu sektors.
Cik lielu daļu no šī sektora aizpilda klienti ārpus Rīgas, Pierīgas un pāris lielākajām pilsētām Latvijas nostūros?
Mūsu kreditēšanas robeža ir Latvijas valsts robeža. Aizdevumos līdz 100 tūkstošiem eiro, kas veido lielāko mūsu aizdevumu daļu, reģioni dod lauvas tiesu. Došu vienu skaitlisku piemēru, kas to apliecina. Mēs šogad janvārī sākām jaunu programmu kredītiem ar mazāku nodrošinājumu: aizdevumam līdz 25 tūkstošiem eiro pietiek ar labu projektu, nodrošinājuma var nebūt vispār; aizdevumam līdz 50 tūkstošiem pietika ar komercķīlu, kas sedz tikai daļu no aizdevuma, utt. Šī iniciatīva tika uztverta ļoti atsaucīgi. Ar vidēji ap 35 tūkstošiem eiro lielu kredītu pieprasījumiem savāktā pieprasījumu summa pāris mēnešos sasniedza 14 miljonus eiro, uz kuriem vairāk kā 75% pieteikumu nāk no reģioniem.
Ko cilvēki laukos piedāvājas darīt un ko no tā jūs vērtējat par labiem biznesa projektiem, kuros var ieguldīt naudu?
Tur ir viss, ko varam iedomāties: ēdināšanu un viesmīlību, daudzas ar lauksaimniecību saistītas lietas. Reģionu finansēšana ir mūsu šī gada karogs. Diskusijās par banku nevēlēšanos kreditēt šo nevēlēšanos var saprotami pamatot daudzos gadījumos, bet ne tajā segmentā, kas saistīts ar reģioniem.
Vai tad nevar pateikt, ka naudu neizsniegs uz teritorijām, kurās neviens nedzīvo?
Dzīvo. Nupat kā “Altum” ir apstiprinājusi vēl vienu programmu, kas nav saistīta ar uzņēmējdarbību, bet ka mājokļa kredītu garantijām. Par to droši vien visi dzirdējuši, ka “Altum” izsniedz šādas garantijas ģimenēm, palielinot valsts garantētā kredīta daļas īpatsvaru atbilstoši bērnu skaitam ģimenē. Valdība ir lēmusi par jaunu atbalsta skalu ģimenēm ārpus Rīgas un Pierīgas. Tām garantiju apmērs tagad sasniedz 30, 40 un 50% atbilstoši bērnu skaitam. Tā ir ļoti liela pretīmnākšana un liecība, ka reģioni ir valdības darba kārtībā.
Cerēsim, ka pēc deviņiem mēnešiem mēs ieraudzīsim cilvēku atsaucību šim valdības piedāvājumam ne tikai “Altum” klientu skaita, bet arī jaundzimušo skaita pieaugumā. Bet atgriezīsimies pie uzņēmējdarbības, kurā arī deviņi mēneši varētu būt laiks pēc maziņa kredīta saņemšanas, lai jau varētu sākt saprast, vai biznesa ideja sevi attaisnos, vai kredīts tiks atdots.
Drošāk lūkoties uz biznesa attīstību mazliet ilgākā laika periodā. Minēšu divus piemērus no Cēsu puses, ko kurienes pats nāku. Jau teicu, ka kreditējam viesmīlību. Tajā skaitā lauku viesnīcu “Kārļamuiža” [Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos], kurai kovidlaikā bija pietrūcis apgrozāmo līdzekļu. Apgrozāmo līdzekļu programma mums ir ejoša, jo uzņēmējiem naudas mēdz pietrūkst dažādu neparedzamu apstākļu dēļ, nevis tāpēc, ka viņi kaut ko nepareizi saplānojuši. Pavisam cita lieta, bet arī Cēsu novadā ir Amatciems. Tā attīstītājs, Latvijā zināmais Čiris [Aivars Zvirbulis] aizņēmās no “Altum” 180 tūkstošus eiro un izveidoja saules paneļu parku. Tā bija investīcija, lai padarītu uzņēmumu efektīvāku. Šādi piemēri parādi, ka no vairāk nekā 40 “Altum” programmām katrs uzņēmējs varētu piemeklēt sev kaut ko piemērotu.
Kādas ir “Altum” kredītu augšējās robežas?
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šī robeža vēl nesen bija 2,85 miljoni eiro, bet šobrīd tā ir pieci miljoni. Ir arī dažas programmas, kas valstisku apsvēru dēļ pavērtas lielajiem uzņēmumiem. Kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) veicam kapitāla atlaižu programmu, uz kuru daudzi uzņēmumi pieteikušies. Pirmais apstiprinātais projekts bija [griestu un sienu apdares plātņu ražotājam] “CEWOOD” Alūksnes novadā. Ir arī “Olainfarm”, ir “Verems”, kas saistīts ar “Latvijas Finieri". Šīs programmas kopējais apjoms jau tuvojas 100 miljoniem eiro.
Kādus finanšu rīkus “Altum” izmanto Latvijas eksportētāju atbalstīšanai?
Eksporta garantijas palīdzēja nodrošināties pret nebūšanām valstīs ārpus Eiropas Savienības. Daudz kas mainījās 2022. gada 24. februārī. No eksporta mērķu saraksta izkrita divas valstis, ar kurām sadarbojās tipiski eksportgarantiju saņēmēji. Tagad uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju pakalpojumu esam aizvēruši. Bet tiek izsniegtas garantijas eksportam uz Ukrainu, ja eksports nav uz vietām, kurās notiek kara darbība. Kovidlaikā mums bija pieaugošs eksporta apdrošināšanas apjoms arī attiecībā uz Eiropas Savienību. “Altum” bija piešķirts speciāls mandāts veikt tieši šādu apdrošināšanu. Tomēr eksportgarantijām nav noteicošās ietekmes uz tautsaimniecības izaugsmi.
Un kādi ekonomikas stimulēšanas instrumenti ir visjaudīgākie?
Attiecībā uz lielajiem kredītiem kapitāla atlaides programmā, ko mēs veicam sadarbībā ar LIAA, tiks sasniegts 100 miljonu eiro apjoms. Man ir liels prieks arī par to, ka tagad mums ir mandāts izaugsmes programmā strādāt ne tikai mazo un vidējo, bet arī lielo uzņēmumu segmentā. Arī lielajiem uzņēmumiem ir pieejams līdz pieciem miljoniem eiro paaugstinātais kredītlimits. No lielajiem uzņēmumiem, kas izmantojuši mūsu kredītus, varu nosaukt ēdinātāju “Lido", inovatīvā veidā betonu ražojošais “Prinekss”, briļļu tirgotājs “Vision Express” un citi. Pavērsiens uz arī lielajiem uzņēmumiem notika kovidlaikā. Savukārt pagājušajā gadā mēs triecientempā samazinājām uz pusi procentlikmes vispirms kredītgarantijām. Pēc tam samazinājām procentlikmes ilgtspējīgiem darījumiem, kas šobrīd modes lieta. Beigās pateicām, ka mūsu pievienotā likme būs nulle. Tātad ļoti saldi, bet efekts nebija tik liels, cik gribētos. Tāpēc rudenī pārlikām citu ātrumu - veicām citas darbības tieši kreditēšanā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mēs samazinājās aizdevuma likmi uz pusi. Ja tā parastā gadījumā būti 6% gadā, tad tagad mūsu jaunajiem aizdevumiem ir 3%. Otra lieta ir tas, kas pagājušajā gadā notika lauksaimniecībā. Mums šī nozare dod būtisku sastāvdaļu no klientiem. Bija daudz konkrētu piemēru, kā mūsu klientu saimniecības cietušas laika apstākļu dēļ. Tāpēc piedāvājām zemniekiem programmu, kurā jau izsniegti 40 miljoni eiro kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem par likmi 3,5% gadā. Brīvajā tirgū likme būtu 9-10-11%. Tad bija mazā nodrošinājuma kredīti.
