Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Kuri cilvēki pie kovidnaudas netiek, tiem nāksies krietni vien saspiesties vienā istabiņā, ap vienu radiatoru un spuldzīti. Nāksies pārdot, izīrēt, ieķīlāt vai vienkārši atdot daļu no mājas, dzīvokļa vai zemes īpašuma, jo kopdzīve vienlaicīgi ar kovidvīrusu un inflāciju izmaksā dārgi.
Latvijā februāra pirmajā nedēļā sasniegts 95. markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,544 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. Kopš februāra sākuma degvielas cenas turpinājušas kāpt teju ik dienas, mēneša laikā sadārdzinoties par septiņiem līdz 13 centiem litrā (atkarībā no degvielas uzpildes stacijas).
Ģimenēm Latvijā pārtikas iegāde izmaksā aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecības budžeta, turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ēšanai nākas tērēt vēl lielāku daļu no saviem ienākumiem. Ikdienas produktu sadārdzinājums, kādu gada laikā piedzīvojusi Latvija, trūcīgos skar jo īpaši skarbi.
Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Krišjāņa Kariņa valdības 2022. gada 6. janvāra lēmumam palielināt savus izdevumus par 300 miljoniem eiro sekoja ļoti loģisks 1. februāra lēmums atkal palielināt izdevumus tikai par 250 miljoniem, jo februāris taču ir īsais mēnesis un apgūt liekus 300 miljonus ministriem būtu pārāk grūti.
Energoresursu un piena iepirkuma cenu straujais pieaugums plosa nozari – situācija ir traģiska. Piena pārstrādātāji atzīt, ka šobrīd ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Ja situācija neuzlabosies, daļai uzņēmumu draud bankrots.
Padoms izvietot apkurei dārgo dabasgāzi ar daudz lētāko koksni izklausās pārāk vilinošs, lai būtu ticams, jo Latvijā nav nekādu mehānismu jeb garantiju kurināmās koksnes cenu stabilitātes un pieejamības uzturēšanai.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.
Krišjāņa Kariņa valdībai pietika ar pirmajām sešām šā gada dienām, lai saprastu, ka ar 12,4 miljardiem eiro valdība līdz gada beigām neizvilks – kā jāaizņemas vēl vismaz 300 miljoni eiro.
2022. gads pienāca kopā ar globālā biznesa megaavīzes “Financial Times” 3. janvāra publikāciju
“Baltijas rekordi tirdzniecībā ar Baltkrieviju asi kontrastē ar sankciju nostāju”.
Šis gads Latvijā ir sācies ar izmaiņām nodokļos un tarifos, kā rezultātā par vairākiem pakalpojumiem un precēm būs jāmaksā dārgāk. OIK samazināšana un neapliekamā minimuma paaugstināšana, visticamāk, cenu kāpumu nekompensēs.
Loģistikas nozari pēdējo gadu laikā ir piemeklējušijauni izaicinājumi. Saspīlējumi aizsākās 2020. gadā līdz ar vispasaules pandēmiju un turpināja pieņemties spēkā. 2021. gadā tika uzstādīti vairāki kravu pārvadājumu rekordi, neskatoties uz kravas automašīnu šoferu deficītu, preču pārvadāšanas konteineru trūkumu un ostu pārslodzi. Situācija ir bijusi sarežģīta un saspringta, brīžiem pat ļoti kritiska. Kādi izaicinājumi gaidāmi 2022. gadā un kas jau laicīgi būtu jāņem vērā?
Elektrības cenu krīzi Latvija šogad vai nākamgad uzveiks pēc 2013. gada metodes. Toreiz tika upurēts “Liepājas metalurgs”, bet tagad tiks likvidēts viss, kas Latvijā kaut attāli atgādina rūpniecību.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izmanto par savu masku zviedru meitenes Grētas Tūnbergas seju, lai visi uzreiz redzētu, cik veltīgi tādai sejai stāstīt par “zaļās enerģijas” ražošanu un cenām.
Pārtikas cenu kāpums novembrī bija straujākais kopš 2017. gada. Daži produkti gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eksperti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē pārtika kļūs vēl dārgāka. Visticamāk, šogad mājsaimniecībām Ziemassvētku tēriņi būs krietni lielāki, ja ģimene svētkus nolems svinēt ar pirmspandēmijas vērienu.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Viesabonēšanas regulu, kas paredz līdz 2032. gadam saglabāt pašreizējo viesabonēšanas kārtību, proti mobilo sakaru operatori ES pilsoņiem nedrīkstēs piemērot papildmaksu par zvaniem vai datiem, ceļojot pa ES, un nodrošinās iespēju ceļojumos pakalpojumus saņemt tādā paša kvalitātē kā savā zemē.
COVID-19 pandēmija ir apgriezusi pasauli kājām gaisā un būtiski izmainījusi gan cilvēku dzīvi, gan arī privātā un valsts sektora darbu. Sākoties globālajai pandēmijai, valstis ieviesa dažādus ierobežojumus, kas ir ievērojami palēninājuši dzīves ritmu, ierobežojuši ceļošanas iespējas un mainījuši to, kā uzņēmumi strādā. Viena no uzņēmējdarbības jomām, kas īpaši necieta no pandēmijas izraisītajām sekām, bija kravu pārvadājumi. Kā pandēmija ir ietekmējusi kravu pārvadājumu nozari, un kā uzņēmumiem ir izdevies tikt galā ar negaidītajiem izaicinājumiem?
