No pieciem Valsts kancelejas vadītājiem trīs iekuļas skandālā
Šonedēļ izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora vietu. Tas kļuva vakants pēc tam, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Pēdējos 15 gados Valsts kancelejas direktori beiguši darbu nevis “dabiskā rotācijā”, bet krīžu, uzticības problēmu vai politiska spiediena dēļ. Tas parāda, ka šis amats Latvijā ir politiski jutīgs — direktors formāli ir augstākais ierēdnis, bet praksē viņš atrodas starp profesionālu valsts pārvaldi un valdības politiskajām interesēm. "Apvienotā saraksta" līderi norāda, Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt un vairs nav laika eksperimentiem. Tāpēc Andrim Kulbergam bijušais premjers Māris Kučinskis došot padomu – Valsts kancelejas direktoru uzrunāt valsts sekretāru vidū, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sešus valdības vadītājus ir pārdzīvojusi vienīgi kādreizējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. “Iespējams, tāpēc, ka biju gados vecāka un sieviete, mani respektēja un manī ieklausījās”, viņa atceras. Guntu Veismani augstajā amatā nomainīja Elita Dreimane, viņas vietniece.
Skaļākais skandāls, kas skāra Dreimanes vadīto kanceleju, bija ar "airBaltic" saistīta slepena dokumenta nonākšana atklātībā. Publisks kļuva kancelejas jurista Ivara Mēkona atzinums, ka valstij var nākties maksāt vairāk nekā 15 miljonus bijušajam "airBaltic" īpašniekam Bertoldam Flikam, ja viņš iesūdzēs Latviju. Šādas informācijas nonākšana pretinieku rīcībā varēja iedragāt Latvijas izredzes tiesā. Dreimane arī 2014. gada rudenī uzticēja sagatavot atzinumu par "Citadeles" bankas pārdošanu amerikāņu investīciju kompānijai "Ripplewood". To nebija iespējams uzrakstīt bez iepazīšanās ar klasificētiem dokumentiem, taču īpašas atļaujas tam Mēkonam nebija. Pielaidi valsts noslēpumam zaudēja arī Dreimane un augsto amatu bija spiesta atstāt. Drīz pēc tam viņa sāka strādāt Aigara Kalvīša vadītajā “Latvijas gāzē”, sniedzot padomus tiesvedībā pret valsti.
Dreimanes vietā stājās Mārtiņš Krieviņš, Viņš uzskatīja, ka ierēdņu skaitam valsts pārvaldē jābūt mazākam un jāsaņem ar privāto sektoru konkurētspējīgākas algas. Viņš bija stratēģis un darbojās labi, atceras ekspremjere Laimdota Straujuma. Krieviņš amatu atstāja pēkšņi un publiski atklāja vien to, ka ar tā laika ZZS spēku pārstāvošo premjeru Māri Kučinski abiem ir atšķirīgs vadības stils. Neoficiāli gan zināms, ka Krieviņu paklupināja KNAB priekšnieka konkurss. Aizkulisēs tika piesaukti viņa neveiksmīgie grozījumi KNAB izdienas pensijas likumā.
Jānis Citskovskis Valsts kanceleju vadīja ilgāk nekā viņa priekšteči. Viņš nāca no sistēmas un bija zinošs, atceras ekspremjers Māris Kučinskis. Citskovska aiziešana notika pēc ekspremjera Krišjāņa Kariņa avioreisu skandāla. Bijušais Valsts kancelejas direktors atzīst, ka kļuvis par grēkāzi sistēmiskai problēmai valdības darba organizācijā. Viņš ir vienīgais apsūdzētais Kariņa specreisu krimināllietā.
Citskovska vietā nākušais Raivis Kronbergs, jau strādādams Tieslietu ministrijā, savas pieredzes dēļ iepriekš bija izvēlēts augstākā ierēdņa amatam, bet tolaik atteicies. Premjeres Evikas Siliņas aicinājumam viņš atsaucās un par valsts galveno ierēdni kļuva bez konkursa. Taču “Kronberga Zemkopības ministrijas laikā sastrādātais bija pārāk smaga bagāža un tā nebija tālredzīga izvēle”, uzskata kādreizējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Izšķērdīgais trīs miljonu Zemkopības ministrijas izveidotais elektroauto uzlādes staciju tīkla iepirkums izsauca asu Valsts kontroles vērtējumu, taču bijušā valsts sekretāra Kronberga disciplināratbildība tajā palika neizvērtēta. Pēc kokrūpnieku skandāla Kronbergs amatu aprīlī atstāja pats.
