Gunta Veismane

Šonedēļ izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora vietu. Tas kļuva vakants pēc tam, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Pēdējos 15 gados Valsts kancelejas direktori beiguši darbu nevis “dabiskā rotācijā”, bet krīžu, uzticības problēmu vai politiska spiediena dēļ. Tas parāda, ka šis amats Latvijā ir politiski jutīgs — direktors formāli ir augstākais ierēdnis, bet praksē viņš atrodas starp profesionālu valsts pārvaldi un valdības politiskajām interesēm. "Apvienotā saraksta" līderi norāda, Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt un vairs nav laika eksperimentiem. Tāpēc Andrim Kulbergam bijušais premjers Māris Kučinskis došot padomu – Valsts kancelejas direktoru uzrunāt valsts sekretāru vidū, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Bijušo Valsts kancelejas (VK) direktori Guntu Veismani plānots iecelt par Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) rektora pienākumu izpildītāju.