Elita Dreimane

Šonedēļ izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora vietu. Tas kļuva vakants pēc tam, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Pēdējos 15 gados Valsts kancelejas direktori beiguši darbu nevis “dabiskā rotācijā”, bet krīžu, uzticības problēmu vai politiska spiediena dēļ. Tas parāda, ka šis amats Latvijā ir politiski jutīgs — direktors formāli ir augstākais ierēdnis, bet praksē viņš atrodas starp profesionālu valsts pārvaldi un valdības politiskajām interesēm. "Apvienotā saraksta" līderi norāda, Valsts kanceleju no ārpuses neviens nevarētu vadīt un vairs nav laika eksperimentiem. Tāpēc Andrim Kulbergam bijušais premjers Māris Kučinskis došot padomu – Valsts kancelejas direktoru uzrunāt valsts sekretāru vidū, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Bijusī Valsts kancelejas direktore, tagad “Latvijas Gāzes” valdes locekle pauž skarbu viedokli par pašreizējo situāciju valsts pārvaldē. “Tādu tiesisko nihilismu, kāds visos varas līmeņos valda patlaban- neatceros,” ierakstā “Facebook” pauž E. Dreimane.

Valsts kancelejas (VK) direktorei Elita Dreimanei pēdējo divu nedēļu laikā nosūtīti četri aicinājumi ierasties uz pārrunām Satversmes aizsardzības birojā (SAB), tomēr nevienam no tiem viņa nav atsaukusies, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Valsts kancelejas divdesmit gadu pastāvēšanas laikā Elita Dreimane ir ceturtā direktore. Uz viņu krīt aizdomas, ka pāra skaitlis šajā direktoru rindā nozīmē nepatikšanas.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane vērsusies ar sūdzību Jelgavas Administratīvajā rajona tiesā pret Satiksmes ministriju (SM) par morālo kaitējumu 11 000 latu apmērā, kas viņai nodarīts vides trokšņa dēļ uz valsts autoceļa.