Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.
Iepriekšējā šķietami pagarlaicīgā teiciena sausais atlikums ir tāds, ka zaudējumi, kas radās iepriekšējā vērtspapīra cenu krituma laikā, līdz ar tirgus konjunktūras izmaiņām pamazām tiek atgūti un dažos gadījumos pat pārvēršas peļņā.
Līdzīgi kā citi ieguldījumi finanšu tirgos, arī pensiju fondu ieguldījumi tiek veikti ar mērķi kaut ko nopirkt lētāk un pārdot dārgāk. Gan paši fondi, gan to klienti, proti, iedzīvotāji, var gūt labumu no vērtspapīru tirgus cenu svārstībām, saņemtajām dividendēm un parāda vērtspapīru kupona procentu maksājumiem. Tas, kā tirgus svārstību un iepriekš minēto maksājumu ietekmē mainās katra ieguldītā eiro tālākā vērtība, raksturo konkrēta pensiju plāna atdevi vai ienesīgumu. Ja, piemēram, grib izvērtēt to, kā nelielā laika periodā ir mainījusies tirgus konjunktūra peļņas gūšanai, labs izvērtējuma rādītājs ir gada jeb 12 mēnešu ienesīgums. Ja raugāmies uz šo aspektu, tad pēdējos mēnešos situācija ir kardināli uzlabojusies. Iepriekš finanšu tirgu un pensiju plānu ienesīgumu negatīvi ietekmēja gan ekonomiskā nenoteiktība pasaulē, gan nemitīgi pieaugošās procentu likmes, kas rezultējās uzņēmumu akciju un dažādu parāda vērtspapīru, tajā skaitā finansiāli stabilo valstu valdību obligāciju cenu kritumā. Pēdējās aktīvi tiek izmantotas ieguldījumiem, ko veic konservatīvie pensiju plāni, savukārt aktīvie pensiju plāni lielāku ieguldījuma daļu vai pat visus līdzekļus orientē uz investīcijām akciju tirgos. Tie investīciju ziņā ir riskantāki, taču nes lielāku peļņu ilgtermiņā.
Kā liecina “manapensija.lv” dati, šā gada 8. jūnijā 18 no 29 pensiju otrā līmeņa plāniem bija ar pozitīvu 12 mēnešu ienesīgumu. Tajā skaitā trim veiksmīgākajiem pensiju plāniem 12 mēnešu ienesīgums pārsniedza 5% robežu, kas ir samērā labs rādītājs pat brīžiem, kad ekonomikā valda relatīva stabilitāte.
Pensiju plāni, kuri bija sasnieguši visaugstākos atdeves rādītājus, pieder to aktīvo pensiju plānu grupai, kuri ieguldījumiem akciju tirgū var veltīt pat visus 100% piesaistīto līdzekļu. Veiksmīgākajam no šiem pensiju plāniem 12 mēnešu ienesīgums pēc komisiju nomaksas 8. jūnijā sasniedza 5,64%. Tādējādi katrs eiro, kas šajā plānā tika ieguldīts pirms gada, šobrīd ir 1,056 eiro vērts. Dati nepārprotami liecina par to, ka pēdējo mēnešu gaitā aktīvo pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir kardināli uzlabojušies. Salīdzinājumam - trīs mēnešus iepriekš pirms gada veiktais ieguldījums būtu vien 1,012 eiro vērts. Tādējādi trīs mēnešu laikā atdeve faktiski ir sasniegusi 4%. Savukārt, ja raugāmies uz kopējo bildi pirms trim mēnešiem, tad šā gada 8. martā pozitīvs 12 mēnešu ienesīgums bija vien pieciem pensiju plāniem un augstākā atdeve gada periodam sasniedza vien 0,82%. 8. martā vissliktākais 12 mēnešu atdeves rādītājs bija turpat mīnus 13%. Trīs mēnešus vēlāk šim pašam pensiju plānam ienesīguma rādītājs viena gada periodam ir mīnus 4,15%.
Kopumā šobrīd sliktākie rādītāji ir konservatīvo pensiju plānu grupai, taču ir redzams, ka situācija pamazām uzlabojas, ko apstiprina arī augstāk minētā pensiju plāna ienesīguma izmaiņas. Tomēr kopumā var teikt, ka jo lielāks ir akciju īpatsvars pensiju ieguldījumos, jo labāka ir atdeve. Patlaban šajā jomā ilgtermiņa salīdzinājumu par konservatīvu un ļoti aktīvu pensiju plānu atdeves atšķirībām Latvijā nevar veikt. Tas tāpēc, ka plāni ar augstu - 75% vai 100% akciju - īpatsvaru ieguldījumos ir parādījušies tikai nesen.
Šādu salīdzinājumu var veikt par pēdējiem pieciem gadiem. Šajā laika periodā “pozitīvākais” atdeves rādītājs vidējos procentos gadā konservatīvo - uz obligācijām orientēto plānu grupā - sasniedz mīnus 0,59%. Tikmēr aktīvajiem plāniem, kuri akciju tirgū var ieguldīt līdz 50% līdzekļu, šis skaitlis sasniedz 4,07%, savukārt pensiju plāniem ar iespēju ieguldīt akciju tirgū visus 100% vidējais ienesīgums gadā bija 7,71%. Reālā naudas izteiksmē tas nozīmē, ka ienesīgākajā konservatīvajā plānā pirms pieciem gadiem ieguldītais viens eiro patlaban ir 97 centus vērts, ienesīgākajā plānā, kas var ieguldīt akcijās līdz 50%, šis skaitlis ir 1,22 eiro, bet labākais plāns, kurš drīkstēja akcijās ieguldīt 100% līdzekļu, vienu eiro ir pārvērtis 1,45 eiro.
Pēdējais no minētajiem pensiju plāniem piecu gadu inflācijas rādītāju apsteidz jau šogad, savukārt vidēji aktīvais pensiju plāns to, visticamāk, izdarīs ilgtermiņā. Taču ar 50% akciju īpatsvaru ieguldītājs visdrīzāk var pretendēt uz savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu, bet ne dižu peļņu. Latvijā portāla “manapensija.lv” dati ļauj palūkoties arī uz 15 gadu vidējo ienesīgumu. Tas ļauj paraudzīties, cik lielā mērā pensiju plāns var apsteigt inflāciju un ir labs atskaites punkts tam, kā konkrētam pensiju plānam izdevies ar saviem ieguldījumiem pārvarēt lielo 2008. gada finanšu krīzi. Ja palūkojamies šādā griezumā, tad pēdējos 15 gados ienesīgākais pensiju plāns ar akciju īpatsvaru līdz 50% saviem ieguldītājiem vidēji ir nopelnījis 3,22% gadā. Katram eiro, kas tajā tika ieguldīts pirms 15 gadiem, vērtība ir pieaugusi par 61,1%. Savukārt inflācija, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, periodā no 2008. gada jūnija līdz šā gada maijam ir bijusi 59,7%.
Tikko minētais 15 gadu ienesīgums pierāda, ka krīzē zaudētais tiek atgūts ar uzviju. Neviens no Latvijas pensiju 2. līmeņa plāniem nav mīnusos salīdzinājumā ar periodu pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Turklāt lejupslīdes laikā vērtspapīri tiek nopirkti lētāk un, atgriežoties labajiem laikiem, šie lētākie vērtspapīri veido strauju peļņas pieaugumu. Piemēram, pēdējā gada laikā, kad līdz ar ievērojamo procentu likmju pieaugumu nokritušās obligāciju cenas, pensiju plāniem, vadoties pēc tirgus vērtības skaitļiem, parādās lieli statistiskie zaudējumi. Vienlaikus no jauna nopirktās obligācijas arī ir lētākas un, tirgum piedzīvojot pozitīvu korekciju, paveras iespējas nopelnīt ar no jauna nopirktajiem vērtspapīriem.
Pensiju ieguldījumi ir ilgtermiņa, un sliktajos gados zaudētais tiek atgūts labajos gados, un labo gadu ir vairāk. Latvijas 2. pensiju līmenim daudzos gadījumos ir ļoti slikta vēsture, taču tas nenozīmē, ka tam tā ir jāturpinās nākotnē. Pēdējos dažos gados ir notikušas visai ievērojamas reformas, kuru rezultātā ir pamatīgi sarukušas pensiju plānu komisijas maksas, turklāt patlaban likumdošana ir sakārtota tik tālu, ka var veidot pensiju plānus, kuri akcijās var ieguldīt līdz 100% līdzekļu. Tieši šīs izmaiņas ir tās, ar kuru palīdzību uz nākotnes ieguldījumu atdevi ilgtermiņā var raudzīties ar ļoti lielām cerībām. Tomēr arī pašam pensiju plānu klientam ir pāris reizes dzīvē nedaudz jāpiestrādā tik daudz, lai izvēlētos savam vecumam pensiju plānu ar atbilstošu investīciju riska profilu. Tiem, kam līdz pensijā došanās brīdim ir 10 un vairāk gadu, atbilstošāki ir aktīvie plāni. Jo jaunāks cilvēks, jo lielāku akciju īpatsvaru viņš var atļauties sava pensiju plāna riska profilā. Tas, kāpēc daudziem ir nācies vilties pensiju 2. līmenī, ir cieši saistīts ar neatbilstoša riska profila izvēli, kas daļēji bija saistīts ar mūsdienām atbilstošas likumdošanas trūkumu un daļēji pašu kļūdām. Ieguldot naudu uz gadu desmitiem, pārāk liels konservatīvisms ne tikai var neatmaksāties, bet pat nodarīt neatgriezeniskus zaudējumus.
Minētais gan nenozīmē, ka konservatīvie pensiju plāni būtu jālikvidē. Arī tiem ir sava vieta un tie var būt noderīgi ļaudīm, kas plāno pensijā doties nākamo piecu gadu laikā, kad svarīgāka par risku uzņemšanos un varbūtējiem centieniem gūt peļņu ir esošo līdzekļu saglabāšana. Turklāt arī konservatīvie pensiju plāni var labi pelnīt. Tā tas bija pagājušās desmitgades otrajā pusē, kad Eiropas Centrālā banka strauji samazināja procentu likmes. Tā tas varētu būt arī nākamajos pāris gados, kad šobrīd augošās likmes tiks koriģētas lejupejošā virzienā un konservatīvo pensiju plānu obligāciju portfeļi varētu strauji kļūt vērtīgāki.