Inflācijai pamatīgi “iztīrot” iedzīvotāju makus, aizvien izteiktākas blaknes ir vērojamas uzņēmējdarbības sektorā. Pagājušajā gadā cenu pieaugums bija veicinošs lielākai korporatīvajai peļņai, šogad redzamas pretēja procesa ievirzes – krītoties iedzīvotāju pirktspējai, arī daudzos uz vietējo patēriņu orientētajos sektoros peļņas iespējas samazinās.
Vienlaikus statistika rāda, ka ievērojami uzlabojušies peļņas rādītāji vairākās eksportējošās nozarēs. Kopumā Latvijas nefinanšu komercsabiedrības šā gada pirmajā ceturksnī ir nopelnījušas nepilnus 625,5 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gribot negribot jāatzīst, ka cenu pieaugums pasaules preču biržās, kas bija gala rezultāts apjomīgām finanšu plūsmām pasaules finanšu tirgos saistībā ar ekonomikas stimulēšanu kovidlaikos, kā arī saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr ir ietekmējis iedzīvotāju makus. Visvairāk to var attiecināt uz komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos, kas samazināja iedzīvotāju iespējas tērēt pēc tam, kad tiek nomaksāti ar mājokli saistītie izdevumi un segtas citas primārās vajadzības. Te jāpiebilst, ka pārtikas mazumtirdzniecības apjoma samazināšanās norāda, ka kaut kādā mērā nācies samazināt arī primārās vajadzības, un no tā cieš uzņēmējdarbība. Galvenā ar vietējo tirgu saistītā nozare - mazumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus) - šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir piedzīvojusi peļņas kritumu par 6,8% līdz nepilniem 42,7 miljoniem eiro. Vēl lielāks peļņas kritums ir redzams nozarē “lielā tirdzniecība”, kas ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, kā arī automobiļu un motociklu remonts. Šeit gada laikā nopelnītais ir krities par 34,2% līdz 136,4 miljoniem eiro.
Lai arī tirdzniecība ir piedzīvojusi vērā ņemamu peļņas rādītāju pasliktināšanos attiecībā uz vietējo tirgu - proti, nozarēm, kas dzīvo no vietējo iedzīvotāju un ārvalstu tūristu tēriņiem -, nevar tēlot pilnīgi viennozīmīgu ainu. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu nozarē šā gada pirmajā ceturksnī izdevies nopelnīt par 44,4% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā, peļņas apjomam faktiskos skaitļos sasniedzot 1,7 miljonus eiro. Te gan ir jāteic, ka uzlabojums varētu būt noticis saistībā ar to, ka pērngad pavasarī šajā segmentā vispār situācija nebija pārāk spoža saistībā ar iepriekšējiem Covid-19 pulcēšanās ierobežojumiem.
Jāpiebilst, ka straujš peļņas rādītāju pasliktinājums ir lauksaimniecībai. Nozare, kas tiek klasificēta kā “augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības”, šā gada pirmajā ceturksnī ir piedzīvojusi gandrīz 1,07 miljonus eiro vērtus zaudējumus salīdzinājumā ar 1,5 miljonu eiro peļņu pērn gada pirmajos trijos mēnešos. To galvenokārt var skaidrot ar lauksaimniecības preču cenu kritumu pasaules preču biržās. Lauksaimniekiem nākas sadzīvot ar dārgāku izejvielu, piemēram, minerālmēslu, iepirkumiem pēc tam, kad tirgu satricināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Cenas un realizācijas apjomi krīt arī kokmateriāliem, tomēr mežsaimniecības nozarei pirmais ceturksnis salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu ir vainagojies ar peļņas apjomu pieaugumu līdz 90,2 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 71 miljonu eiro pirms gada.
Gada pirmais ceturksnis ir bijis ļoti veiksmīgs nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, vairākām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana var lepoties ar to, ka peļņa gada laikā teju divkāršojusies, pieaugot no 19,7 miljoniem līdz 38,8 miljoniem eiro. Nozare, kas tiek klasificēta kā “citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”, šogad salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn ir piedzīvojusi peļņas palielināšanos par 1082% līdz 7,7 miljoniem eiro! Tikmēr elektrisko iekārtu ražošana ir nopelnījusi par 223% vairāk nekā pērnā gada trijos mēnešos - gandrīz 14,4 miljonus eiro.
Neraugoties uz to, ka pērn sadārdzinājās izmaksas par enerģētiskajiem resursiem, tāda nozare kā gatavo metālizstrādājumu ražošana ir nopelnījusi 27 miljonus eiro jeb apmēram trīs reizes vairāk nekā pērn šajā laikā. Tagad energoizmaksas krītas, kas peļņas rādītājus varētu palielināt, taču jautājums ir par to, cik stiprs ir noņēmēju tirgus. Ir jārēķinās, ka procentu likmju kāpums gan Eiropā, gan viņpus Atlantijas okeānam neatstās pozitīvu ietekmi uz tādām noņēmēju nozarēm kā transporta līdzekļu ražošana un būvniecība, tādējādi peļņas rādītājiem ir potenciāls pasliktināties. Tas pats attiecas uz būvmateriālu jeb nemetālisko minerālu ražošanu. Šī nozare šā gada trijos mēnešos arī demonstrējusi visai apskaužamu peļņas pieaugumu - par 76,8% līdz nepilniem 7,4 miljoniem eiro. Tiesa, statistiķi ziņo, ka šīs nozares produkcijas izlaide samazinās, līdz ar to var secināt, ka tai lielā mērā uz ūdens noturēties palīdz produkcijas augstās cenas, neraugoties uz to, ka pārdot kļūst grūtāk.
To, ka patērētāju aktivitāte krīt, visai skaidri demonstrē kokapstrādes un mēbeļu rūpniecības rādītāji, kur pirmajai gada laikā peļņa ir samazinājusies par 84,5% līdz 13,4 miljoniem eiro, bet otrajai peļņas apjoms sarucis apmēram par piektdaļu līdz 3,8 miljoniem eiro. No kopējiem rādītājiem var secināt, ka to peļņa ir saistīta ar visai augstajām realizācijas cenām, tomēr gan šajā, gan nākamajā ceturksnī šo cenu dinamika pret atbilstošu laika periodu pērn var kristies.
