Augstā inflācija un aizvien pieaugošas procentu likmes ir sarežģījušas iespējas tikt pie jauniem kredītiem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Dzirdēts, ka Eiropas valstīs nosacījumi kredītu pieejai ir kļuvuši stingrāki nekā iepriekš. Savukārt Latvijā vismaz pāris no tā dēvētā lielā četrinieka bankām apgalvo, ka nekādus papildu ierobežojumus aizdevumu saņemšanai neizvirzot.
Tomēr tiek norādīts uz kādu būtisku niansi. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju kāpumu ir jārēķinās ar ievērojami augstākām kredītu procentu likmēm nekā vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Praksē tas nozīmē, ka par līdzīga apjoma kredītu var nākties maksāt par vairākiem desmitiem vai pat pāris simtiem eiro lielāku ikmēneša maksājumi nekā pirms gada. Tādējādi pat tad, ja nekustamā īpašuma cena pēdējā gada laikā ir par kādiem pāris procentiem sarukusi, reālajā naudas izteiksmē ar aizdevuma procentiem par to tiks samaksāts vairāk nekā tad, ja likmes būtu tādas kā gadu iepriekš.
Bankas “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka piedāvājums var mainīties, ņemot vērā dažādus apstākļus, un atsevišķos gadījumos banka var pieprasīt lielāku pirmo iemaksu darījuma veikšanai vai piemērot citus papildu nosacījumus. “Jebkurā gadījumā aicinām konsultēties ar bankas ekspertiem par kredīta iespējām, jo katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, finansēšanas nosacījumi tiek noteikti atbilstoši klienta vai mājsaimniecības profilam un izvēlētajam īpašumam,” piebilst K. Sausais.
“Luminor” pārstāvis atgādina, ka, ņemot vērā inflāciju un pieaugošās procentu likmes, mājsaimniecībām ir nepieciešami arvien lielāki finanšu līdzekļi ikdienas tēriņu segšanai. Tajā pašā laikā samazinās summa, ko mājsaimniecība var atļauties novirzīt ikmēneša kredītmaksājumiem. “Šo procesu ietekmē mēs stingrāk raugāmies uz mājsaimniecību iztikas minimumu un maksātspējas prasībām, un tas nozīmē, ka, lai aizņemtos mājokļa iegādei vai būvniecībai līdzvērtīgu summu kā iepriekš, šobrīd mājsaimniecības ienākumiem ir jābūt lielākiem salīdzinājumā ar laiku pirms viena vai diviem gadiem,” skaidro K. Sausais. Piemēram, šobrīd, lai saņemtu 120 000 eiro lielu aizdevumu mājokļa iegādei, personas ienākumu līmenim jābūt vismaz 1800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. “Tajā pašā laikā, ja šādu aizdevumu vēlas saņemt ģimene, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, mājsaimniecības kopējiem ienākumiem jābūt ap 2400 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kā liecina mūsu novērojumi, lai gan interese par jauno mājokļu iegādi šobrīd joprojām saglabājas, finansiālā sloga ietekmē pircējiem lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks,” situāciju komentē K. Sausais.
Viņš piebilst, ka papildus likumdošanā noteiktajām prasībām katrai bankai ir arī savi kritēriji klientu maksātspējas izvērtēšanai. Piesakoties kredītam, mājsaimniecībām jāņem vērā, ka, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, šobrīd ienākumu apjomam ir jābūt lielākam, kas saistīts ar pieaugušo dzīves dārdzību, uzsver eksperts. “Aprēķinot maksimālo summu, ko klients var aizņemties mājokļa iegādei, kopējais kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt sešu gadu ienākumus, bet kredītu maksājumu apjoms pret mājsaimniecības ienākumiem nedrīkst pārsniegt 40%. Piemēram, ja klienta ienākumi ir 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad kopējais kredītu slogs nedrīkst pārsniegt 144 tūkstošus eiro, savukārt ikmēneša maksājumu apjoms nedrīkst pārsniegt 800 eiro. Lai nepārsniegtu šo limitu, kredīta līgums būtu jāslēdz uz 30 gadiem, pieņemot, ka klientam nav citu kredītsaistību. Jāņem vērā, ka iepriekš minētie aprēķini ir indikatīvi,” aprēķinus ieskicē K. Sausais.
Aktīvu un izsniegto aizdevumu apjomu ziņā lielākās bankas Latvijā - “Swedbank” - sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Krops “Neatkarīgajai” teic, ka kopš procentu likmju celšanas sākuma bankas kredītu politikā nekas nav mainījies. “Pieaugošās “Euribor” likmes nav palielinājušas prasības, izskatot jaunus kredītu pieteikumus. Tas nozīmē, ka ne pirmajām iemaksām, ne arī ikmēneša ienākumiem netiek piemēroti striktāki nosacījumi, jo vēl joprojām svarīgi ir reāli izvērtēt klienta maksātspēju, analizējot klienta oficiālos ienākumus un kopējo saistību apmēru. Tāpat arī iepriekš izsniegtajos aizdevumos “Swedbank” ir riska modeļos analizējusi un ņēmusi vērā starpbanku likmes “Euribor” atgriešanos augšupejošā līknē, lai nenonāktu situācijā, kad, likmēm pieaugot, ievērojami mainītos klientu spēja segt savus maksājumus. Manuprāt, šis arī ir iemesls, kāpēc vēl joprojām “Swedbank” klientu vidū nav īpaši novērojams ne maksājumu kavējumu pieaugums, ne arī lielāka interese par saistību restrukturizāciju vai iespēju izmantot kredītbrīvdienas,” situāciju raksturo bankas pārstāvis.
Viņš šādu pieeju pamato ar nepieciešamību saglabāt iespējami stabilāku finanšu vidi, jo gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tāpat jau ir radies slogs saistībā ar lielo inflāciju un aizdevuma procentu likmju kāpumu, kas ir saistīts ar ECB veikto bāzes procenta likmju palielināšanu. Tomēr viņš norāda, ka ir jārēķinās ar to, ka aizdevumi izmaksu ziņā ir ievērojami dārgāki nekā pirms gada. “Protams, ja kāds ir gatavs par kredītu kādreizējo 300 eiro vietā mēnesī maksāt 400, mūsu banka izskatīs šādu kredīta pieteikumu, un, ja secināsim, ka klients to var atļauties, tad aizdevums ar šādiem noteikumiem varētu tikt izsniegts,” teic “Swedbank” pārstāvis. Vienlaikus viņš uzsver, ka iedzīvotājiem, nākot pēc kredīta, vajadzētu ļoti rūpīgi izsvērt savu maksātspēju, turklāt ne tikai tagad, bet arī kaut cik paredzamā nākotnē. Tāpat viņš norāda, ka hipotekārā kredīta gadījumā būtu jāizvērtē kādas būs kopējās izmaksas par mājokli, ja kredīts tiks ņemts ar šā brīža augstajām likmēm.
Neraugoties uz to, ka augošo procenta likmju iespaidā tas varētu šķist neticami, tomēr atsevišķas bankas ziņo pat par vieglākiem kreditēšanas nosacījumiem uzņēmumiem. Tas nav mazsvarīgi, ja ņem vērā apstākli, ka ekonomiskās izaugsmes tempi aizvien vairāk liecina par stagnāciju, un nevar izslēgt, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu mūsu valsts kopprodukts samazināsies.
“Uzņēmumiem kredīta saņemšanas nosacījumi nav būtiski mainījušies, varētu pat teikt, ka esam kļuvuši pieejamāki mazajiem uzņēmējiem, jo šogad palielinājām mikrokredīta maksimālo summu no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro, kas ir aizdevums pret īpašnieka un “Altum” galvojumu. Papildus piedāvājam zaļo mikrokredītu ar īpaši izdevīgi nosacījumiem. Tāpat arī cenšamies sarunās ar klientiem rast abpusēji pieņemamus risinājumus augošu procentu likmju apstākļos,” teic SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede. Par to, cik lielā mērā šie jauninājumi spēs kāpināt aizdevuma portfeli, pagaidām vēl ir pāragri spriest. Vienlaikus varam spriest par MVU kreditēšanu pagājušajā gadā. Saskaņā ar Latvijas Bankas mājaslapā pieejamo informāciju, MVU izsniegto aizdevumu apjoms pērn ir pieaudzis apmēram par 4% līdz nepilniem 3,48 miljardiem eiro. Līdzīgā procentuālā tempā ir kāpis arī mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms, kas pērn ceturtā ceturkšņa izskaņā sasniedza turpat sešus miljardus eiro.
