Ošlejs: Nav neviena ģeoloģiska vai inženiertehniska iemesla, lai Latvijā "Rail Baltica" pamattrase būtu dārgāka

© Ekrānšāviņš

Uzņēmējs, ekonomists, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes loceklis Jānis Ošlejs TV24 sacīja, ka ne viņš viens to apgalvo, to viņš ir izlasījis presē un daudzi cilvēki to ir neskaitāmas reizes secinājuši: Latvijā noslēgtais “Rail Baltica” pamattrases līgums ir būtiski dārgāks kilometrā nekā Igaunijā.

J. Ošlejs kā cilvēks par to ir sašutis, jo nav neviena ģeoloģiska, inženiertehniska iemesla, lai tas būtu kaut par santīmu dārgāks. Tāpēc viņš prasa būvniekiem: “Kungi, jums jānodrošina tieši tāda pati cena kā Igaunijā. Ļoti atvainojos, bet nevar būt nekas dārgāk. Tā pati zeme, tie paši ģeoloģiskie apstākļi - pamattrasē purvi, upītes, viss ir tieši tāds pats. Tās ir pilnībā salīdzināmas, nav iemesla, lai būtu dārgāk.”

Bet kā igauņi ir panākuši šo zemāko cenu? Igaunijā ir izvēlēts būvēšanas veids, kuru sauc par aliansi. To vada somu kompānija, kas ir specializējusies šāda veida projektos, būvējusi arī Somijā dzelzceļus, tramvajus, slimnīcas utt. Viņi uzliek mērķa cenu, šī ir tā cena, kura viņiem jāsasniedz.

Ja celtnieki, visi kopā strādājot, pārsniedz šo mērķa cenu un uzbūvē vēl lētāk - visiem prēmija, ja viņi nesasniedz - visiem sods, un līdz ar to visi ir ieinteresēti sasniegt gala rezultātu.

Latvijā līgums noslēgts citādi. Latvijā ir projektētājs, kurš izveidojis projektu, ģenerāluzņēmēja konkurss, kur ir notāmēts un iegūta zemākā cena, un tad tiek būvēta trase. Tāds projekts, tāda trase, tā sanāca...

Ekonomists šo situāciju salīdzina ar privātmājas būvniecību, kur cilvēks, piemēram, iedomājas, ka viens mājas kvadrātmetrs varētu maksāt 1300 eiro. Viņš pasauc celtniekus un saka, ka gribētu māju par 1300 eiro kvadrātmetrā, re, kur man projekts izstrādāts. Celtnieki saka: “Kungs, nevar uzbūvēt. Mums nesanāk.” Ko mēs varam izdarīt? Varbūt nomainām pamata konstrukciju, varbūt nomainām sienas, varbūt mēs nomainām logus, varbūt mēs nomainām jumtu. Un mēs tikmēr visi kopā domājam, līdz uzbūvējam kvalitatīvu māju par 1300 eiro kvadrātmetrā.

Protams, var būt arī muļķa pasūtītājs, kas pasūta projektu pie arhitekta, viņš uzprojektē, iedod trim celtniekiem, nosaka zemāko cenu 1300 eiro kvadrātmetrā. Ja tas sanāk lētākais, tad jau būvēsim, un tā viņš nonāk pie mājas, kas ir būtiski dārgāka. Mēs, Latvija, rīkojamies kā tas otrais, piebilda J. Ošlejs.

Vai ir iespējams kaut ko mainīt? Visi līgumi taču ir noslēgti. J. Ošlejs uzsvēra, ka pamattrases būvniecībā valsts drīkst iziet ārā no šī līguma un drīkst arī to pārveidot. No likumdošanas viedokļa Eiropas Savienības (ES) regulas atļauj šāda veida būvniecību, kā mēs to varam redzēt Igaunijā, līdz ar to arī no šī viedokļa mums ir visas tiesības to darīt, kaut arī Latvijas Iepirkumu likums tiešā veidā neparedz šāda veida būvniecības formu, jo ES regulas likumdošanas hierarhijā atrodas augstāk.

Pēc ekonomista domām, ja mēs redzam, ka kaimiņš uzbūvē lētāk, mēs vienkārši darām to pašu. Mēs varam paņemt to pašu konsultantu, lai viņš parāda, kā var uzbūvēt lētāk. Tā ir viena neliela konsultāciju firma, kas organizē sarunu procesu starp pasūtītāju - valsti vai dzelzceļa līnijām, ģenerāluzņēmēju, projektētājiem, dažāda veida komunikāciju inženieriem un apakšuzņēmējiem, kuri ir iesaistīti šajā procesā. Viņi visi apsēžas un domā, kā mēs kopā varam uzbūvēt lētāk. Un tas ir tas, kas mums vajadzīgs - šī saruna, kā varam uzbūvēt lētāk.

Svarīgākais