Igaunija joprojām tiek uzskatīta par vienu no visdārgākajām Baltijas valstīm. “Neatkarīgā” nolēma pārbaudīt, vai tas atbilst patiesībai. Atklājās, ka atsevišķām pārtikas preču grupām cenas ir ievērojami zemākas nekā Latvijā.
Igaunijā līdz šim vieni no dārgākajiem ir bijuši Somijas mazumtirdzniecības veikali “Prisma”, kas savu ķēdi pie mums, Latvijā, slēdza 2017. gada jūnijā. Tāpēc ķērāmies klāt tieši šai veikalu ķēdei. Salīdzinājām cenas arī “Rimi” veikalos, jo tie strādā abās valstīs. Pārtikas preču cenu analīze Latvijas “Rimi” un Igaunijas “Rimi”, kā arī “Prisma” pamatīgi pārsteidza un faktiski sagrāva mītu par Igauniju kā visdārgāko no Baltijas valstīm.
Vislielākā atšķirība ir kafijas cenās. 250 gramus kafijas Latvijā var nopirkt par 5,19 € (20,76 € kg), bet Igaunijā tas maksātu vien 3,69 € (14,76 € kg). Arī doktordesa pie mums ir dārgāka - 4,69 € par 440 gramiem (10,66 € kg). Igaunijā kilogramu doktordesas ir iespējams nopirkt tikai par 1,99 €, kas ir 10 reižu mazāk nekā Latvijā. Liela atšķirība ir redzama arī starp cenām par sieru šķēlēs. Igaunijā tas maksā vien 1,69 € (11,27 € kg), bet Latvijā tas maksā 2,55 € (16,60 € kg). Vistas fileja Igaunijā maksā 2,59 € (5,18 € kg), taču Latvijā to ir iespējams dabūt par 3,49 € (8,72 € kg). Protams, ir arī cenas, kas neatšķiras tik ļoti. Makaroni “Cornetti” Latvijā maksā 1,39 € (2,78 € kg), un Igaunijā tie maksā 1,09 € (2,75 € kg). Piemēram, veikalā “Prisma” rudzu maize maksā 1,19 € (3,61 € kg), Latvijā to var iegādāties par 1,78 € (4,71 € kg). Piens Latvijā maksā 1,67 € litrā, bet Igaunijā “Prisma” tas ir atrodams par 1,15 € litrā. Banāni Igaunijas “Rimi” ir nopērkami par 1,29 € kilogramā, bet Latvijas “Rimi” tie maksā 1,79 € kilogramā.
Neskatoties uz inflācijas kritumu, Eiropas Savienībā pārtikas preču cenas joprojām turpina augt. Kā liecina Eiropas statistikas aģentūras “Eurostat” informācija, pārtikas cenu inflācija 2022. gada nogalē ES bija 18,2%, bet eirozonā tie bija 16,2%. Pirmajā vietā pēc cenu kāpuma bija Ungārija ar 49,6%, otro vietu ieguva Lietuva ar 33,5%, un pēc tās nāca Igaunija ar 30,8%. Turpretim zemākās cenas tika reģistrētas Luksemburgā ar 11,1%, Īrijā ar 12,1% un Kiprā ar 12,2%. Visbūtiskākie cenu pieaugumi reģistrēti sešās produktu kategorijās: olas, cukurs, eļļa, svaigs pilnpiens, tauki, sviests, citas pārtikas eļļas. Igaunijā cukura cenas dubultojās, Čehijā pieauga par 98,9% un Polijā - par 87,4%. Zviedrijā, Dānijā un Luksemburgā cenu izmaiņas bija ap 10%. 2023. gada aprīlī Strasbūra saka, ka pārtikas un arī kafijas cenas Eiropas Parlamentā aprīļa inflācijas dēļ pieaugs līdz 14%.
Pagājušā gada aprīlī tika lēsts, ka Baltijas valstīs pārtikas preču cenu kāpums bijis augstākais 20 gadu laikā. Latvijas inflācija ir visaugstākā eirozonā, un visa pagājušā gada garumā tieši Baltijas valstīs cenu kāpums bija visstraujākais. Aizdomas par situācijas izmantošanu krīt gan uz ražotājiem, gan tirgotājiem. Divas no pārtikas veikalu ķēdēm - “Rimi” un “Maxima” - pēdējo 15 gadu laikā savu tirgus daļu kāpinājušas no 46% līdz 60%. Latvijā vidējā pirkuma apmērs ir pieaudzis par 11,6%. Lielāka uzmanība ir pievērsta akcijas precēm - cilvēki vairāk izvēlas lētāko piedāvājumu, novārtā atstājot dārgākos un kvalitatīvākos zīmolus. Kopš pagājušā gada rudens ir pieaudzis iepirkšanās apjoms. Būtiski pieauga pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem, gaļas un tabakas izstrādājumiem.
