Nepārliecinošā ekonomiskā fona dēļ pasaules investīciju vidē šis gads ir sācies ar zināmu trauksmi, tomēr tas nav kļuvis par šķērsli ļoti apjomīgam cenu kāpumam tehnoloģiskā sektora akciju segmentā.
Lielā mērā tieši šo nozari Volstrītā pārstāvošais biržas indekss “NASDAQ Composite” kopš pagājušā gada beigām ir pieaudzis apmēram par 20%, kas ir vērtējams pat kā ļoti straujš kāpums arī ekonomikai labos laikos un pie investoriem daudz patīkamākas tirgus konjunktūras. Tehnoloģisko akciju segments investoru vidū aizvien ir šķitis vilinošs un pēdējos gados lielāku uzmanību ieguva līdz ar Covid-19 atnākšanu, kas radīja nepieciešamību pēc papildu dažādiem attālinātas saskarsmes risinājumiem, e- komercijas u.tml. Vienlaikus ļaudīm daudz laika pavadot mājās un daudziem no viņiem ienākumiem nekrītoties, bet izdevumiem samazinoties gan, radās papildu līdzekļi, ar ko aizpildīt garās mājās sēdēšanas stundas, un ieguldījumi dažādu tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akcijās radīja iespēju ne tikai aizpildīt laiku, bet arī ļoti labi nopelnīt.
Tagad šis segments atkal nonācis prožektoru gaismā, lai gan nevarētu teikt, ka šogad esam nokļuvuši jaunā laikmetā, kas paver principāli jaunas un plašas peļņas iespējas tehnoloģiskajā sektorā kopumā. Tas, ka tehnoloģijas nemitīgi attīstās un konkrētiem uzņēmumiem rodas aizvien jaunas iespējas, ir fakts, tomēr diez vai ir pamats runāt par to, ka sektorā tieši patlaban radies kāds fundamentāls “trekno gadu periods” vai atklājušās kādas principiāli jaunas izaugsmes iespējas nākotnes kontekstā, kā tas bija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, vai 2020.-2021. gadā saistībā ar koronavīrusu.
Neraugoties uz to, kopš gada sākumā kāpums ir iespaidīgs. Piemēram, tīklu kompānijas “Meta” (“Facebook”) akcijas cena šogad ir dubultojusies un, slēdzot biržu 24. maijā, pārsniedza 249 ASV dolārus par akciju. Redzot tik strauju kāpumu, nopelnīt gribētāju skaits nemitīgi aug augumā. Taču pirms šīs akcijas iegādāties ātrai peļņai, vajadzētu sev uzdot jautājumu, cik pamatots un vai var būt ilgstošs tāds galvu reibinošs akciju cenu kāpums, kāds tas ir bijis pēdējā laikā. Tāpat svarīgi ir apsvērt, vai kompānijas peļņas potenciāls ir spējīgs sekot tik straujam cenu kāpumam, vai arī šis cenu kāpums turas tik ilgi, cik ilgi paši pircēji to uztur, domājot, ka nopirktās akcijas spēs kādam pārdot vēl dārgāk.
Pagaidām labā ziņa ir tā, ka “Meta” gadījumā tiek runāts par peļņas prognožu uzlabošanos. Ja palūkojamies finanšu portāla “Yahoo! Finance” kompānijas profilā apkopotās analītiķu prognozes par peļņas izmaiņām, tad tiešām ir redzami visai būtiski paredzētās peļņas pieaugumi. Piemēram, domājamās peļņas prognožu apkopojumā, kas datēts kā nedēļu vecs, ir redzams, ka šajā ceturksnī paredzētā peļņa uz vienu kompānijas akciju varētu sasniegt 2,90 dolārus. Salīdzinājumam - pirms mēneša tas bija 2,41 dolārs, bet pirms trim mēnešiem 2,34 dolāri uz vērtspapīru.
Strauji aug arī šim un nākamajam gadam paredzētā kompānijas peļņa. Attiecībā uz šo gadu pirms trijiem mēnešiem tā caurmērā tika prognozēta 9,53 dolāri uz akciju, bet pirms nedēļas - jau 11,70 dolāri uz akciju.
Jāpiebilst, ka “Meta” ne tuvu nav vienīgais populārais interneta segmenta gigants, kam padevies iespaidīgs akcijas cenas kāpums. Piemēram, interneta mazumtirgotāja “Amazon.com” akcijas cena atskaites periodā kopš pagājušā gada izskaņas pieaugusi turpat par 40%. Vispārējā dinamika gan tirgū, gan prognozēs šķiet vilinoša, lai atvērtu makus, tomēr vienlaikus būtu vērts pasekot, cik lielā mērā noteiktos laika periodos palielinās peļņas prognozes un cik šajā pašā laikā cēlusies akciju cena. Var gadīties, ka peļņas potenciāls akcijās jau ir iecenots un kāpums vien turpinās tikai pēc iepriekšējas inerces, un patiesībā akciju iegādāšanās ir saistīta ar lieliem investīciju riskiem.
Vienlaikus pašreizējās tendences lielā mērā apliecina, ka lielie inflācijas uzplūdi pasaulē ne gluži visus ir padarījuši nabadzīgākus, turklāt arī pati inflācija rosina meklēt iespējas nopelnīt, lai uzkrājumiem atliktā nauda nezaudētu savu pirktspēju straujā patēriņa cenu pieauguma laikā. Investoriem, tajā skaitā Latvijas ieguldītājiem, izmantojot arī vietējo banku un investīciju sabiedrību pakalpojumus, ir iespēja ne vien iegādāties konkrētu kompāniju akcijas vai arī spēlēt uz šo vērtspapīru kritumu, bet šādā pašā veidā darboties uz veseliem kompāniju kopumiem, tajā skaitā jau minēto “NASDAQ Composite” indeksu. Tas notiek, iegādājoties specializētus biržā tirgotos fondus, kuru vērtība mainās atkarībā no konkrētā biržas indeksa dinamikas. Tas paver ieguldītājiem iespēju gan samazināt riskus, kas ir saistīti ar kāda konkrēta uzņēmuma akciju iegādi, gan arī ar dažiem simtiem eiro atvērt ieguldījuma ekspozīciju uz plašu uzņēmumu akciju spektru.
Ekspertu skatījumā ir vairāki iemesli, kādēļ tieši tehnoloģiskā sektora akciju segmentā šogad kāpums ir tik straujš. “INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs norāda uz pērn notikušo straujo “NASDAQ Composite” vērtības kritumu, kā rezultātā var šķist, ka akcijas bija nepamatoti “pārpārdotas”. Galvenie iemesli tādam kritumam bija investoru bažas, ka augstās procentu likmes izraisīs ekonomisko recesiju un tieši tehnoloģiskā sektora akcijas cietīs no šīs situācijas visvairāk, iepriekš notikušo skaidro finanšu eksperts.
“Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš piebilst, ka kopš pagājušā gada oktobra un novembra, kad tehnoloģiju kompānijas sasniedza pēdējā gada zemāko punktu, pašreizējais kāpums lielā mērā ir saistāms ar masveida uzņēmumu darbības optimizāciju. “Kāpumu galvenokārt izskaidro izziņotie lēmumi par resursu optimizāciju, kā, piemēram, darbinieku skaita samazināšanu, vai ne prioritāru projektu izdevumu samazināšanu, kā, piemēram, “Meta” virtuālās realitātes projekta “Metaverse” investīciju apcirpšana. Papildus tam ar mākslīgā intelekta tēmu saistītie produkti ir devuši jaunu dzirksti tirgus uztverē par nākotnes izaugsmes potenciālu. Turklāt, kas nav mazāk svarīgi - finanšu rezultāti kompānijām ir saglabājušies stabili un tamdēļ cenas pieaugumu atbalstoši,” situāciju komentē “Luminor” pārstāvis.
Komentējot ekonomiskās un finanšu norises, A. Martinovs vērš uzmanību uz faktu, ka tehnoloģiskā sektora uzņēmumi spējuši daļēji pielāgoties jauniem izaicinājumiem un potenciāliem draudiem, proti, samazināja izdevumus, samazināja darbinieku skaitu, pārskatīja savus izaugsmes plānus un “atgriezās realitātē”. “Tas nāca kopsolī ar akciju cenu samazinājumu, un, skatoties uz jauno zemo cenu līmeni, akcijas atkal kļuvušas pievilcīgas. Arī kopumā akciju tirgus šobrīd izskatās stiprāks nekā pērn, recesijas joprojām nav, inflācija turpina valdīt pasaulē, neskatoties uz augstām likmēm, un šādos apstākļos akcijas izskatās pievilcīgākas par obligācijām,” uzskata A. Martinovs.
Runājot par ieguldījumu riskiem, viņš pauž uzskatu, ka akciju cenas tehnoloģiskajā sektorā var sarukt, ja pasaules ekonomikai tomēr nāksies sadzīvot ar recesiju, turpināsies problēmas banku sektorā, uzplauks un kļūs arvien izteiktāki pārrobežu ierobežojumi, un savstarpējās sankcijas, kas attieksies uz IT nozari, atkal izraisīs IT komponentu un čipu deficītu. “Cerams, ka Ķīnas un ASV ekonomiskie kari neuzliesmos un tehnoloģiskais sektors būs investoru “miera osta” visa gada garumā,” prāto INVL ieguldījumu eksperts.
Pēc A. Krūmiņa teiktā, domājot par riskiem, noteikti jāpiemin “čipu karš”, kas palēnām uzņem apgriezienus. Eksperts zina teikt, ka līdz šim ASV bija veikušas vairākus soļus, lai stiprinātu vietējo čipu ražošanu - ne tikai intelektuālā īpašuma ziņā, bet arī fiziskās ražošanas ziņā. A. Krūmiņa skatījumā šobrīd novērojamais Ķīnas un ASV attiecību virziens šajā sakarā noteikti ir satraucošs tehnoloģiju uzņēmumiem kopumā, ko apstiprina Ķīnas ieviestie ierobežojumi attiecībā pret “Micron” ražotajiem čipiem, kā arī neseni NVIDIA vadītāja brīdinājumi ASV valdībai būt ļoti piesardzīgai jaunu ierobežojumu sakarā.
