Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.
Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību.
Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.
No dienas dienā mūsu dzīve kļūst dārgāka un satraucošāka. Inflācija, energoresursu cenu kāpums, sankcijas saistībā ar notikumiem Ukrainā... Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku un mūsu maciņus? Vai tuneļa galā ir gaisma?
Karam Ukrainā jāturpinās pēc iespējas ilgāk, lai apsviedīgi ļaudis varētu pārdot no Krievijas naftas taisītus produktus par cenu, kāds atbilst Tuvo Austrumu naftas cenu pieaugumam.
Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?
Neatkarīgās pārtikas grozs vienu reizi iepriekš ir bijis dārgāks nekā šogad, bet nekad nav sadārdzinājies tik strauji kā laikā starp 2021. gada un 2022. gada Lieldienām.
Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.
Karš Ukrainā atbalsojas Latvijā ar darba dunu ostās – ar gandrīz neticamu pārkrauto kravu daudzuma pieaugumu martā, kad sāka izpausties sekas Krievijas 24. februāra uzbrukumam Ukrainai.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.
Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
Valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) seko cita valsts uzņēmuma “air Baltic” piemēram pārvadāt pamatā gaisu, jo Latvijas valsts par šādu darbu maksā vairāk un drošāk nekā kravu īpašnieki vai pasažieri.
Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.
Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere brīdina, ka jau pēc pāris gadiem varētu pienākt brīdis, kad cilvēki aizies uz veikalu nopirkt kārtējo kūdras substrāta maisiņu un sāks pārmest veikalu darbiniekiem, ka nekādu maisiņu tur vairs nav; un daudzu dārzeņu arī vairs nav; un vēl citām pārtikas precēm cenas nesamaksājamas pircēju vairākumam.
Vidējā alga uz papīra Latvijā pērn kāpusi par 11,8 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču tas nenozīmē, ka algu kāpums bijis visās nozarēs un visiem strādājošajiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē sašaurinot uzņēmējdarbību, lielākoties darbu zaudēja mazāk atalgotie, savukārt vispārējā valdības sektorā, veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošajiem algas pieaugums bija lielāks nekā vidēji valstī.
Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
