Mainoties laikiem, ir mainījušies arī vasaras saulgriežu svinēšanas tikumi, un, ja kādreiz varēja šķist, ka svinēšana bez alus un siera nav īsti iedomājama, tad tagad skatījums ir daudz demokrātiskāks. To nosaka ne tikai globalizācija, bet arī meteoroloģiskie faktori.
Nav nekāds noslēpums, ka vismaz daļa jāņabērnu Līgo vakarā, kad temperatūra var līdzināties visiem citiem saulgriežiem, tikai ne vasaras, labāk izvēlas viskiju vai kādu citu atbilstošu alkoholisku dzērienu, nevis putojošu miestiņu. Tas rada priekšnosacījumus, lai mainītos arī svētku ēdienu izvēle.
Tā kā iepriekš ražotājs nekad nevar paļauties uz laika apstākļiem un globalizāciju nevar uzskatīt par Jāņu siera sabiedroto, tad mainās arī ražotāju piedāvājums. To zināmā mērā apliecina arī mazumtirdzniecības sektorā dzirdētais. Jautāta, kā attiecībā uz Jānu svinēšana pēdējo desmit gadu laikā mainījusies pircēju izvēle, veikalu tīkla “top!” mārketinga direktore Ilze Priedīte stāsta, ka alus un siera realizācija pieaugusi proporcionāli veikalu tīkla attīstībai un jaunu veikalu atvēršanai. Taču tirdzniecības uzņēmuma pārstāve saka, ka šo gadu laikā tendences Jāņu siera ražošanā ir mainījušās, aizvien mazāk vietējo ražotāju piedāvā Jāņu sieru, jo tas aktuāls ir tikai šajos svētkos.
“Tāpat Jāņu sieram tiek piedāvātas dažādas receptūras, un ne vienmēr tie ir ar ķimenēm, lai gan visvairāk pieprasītais vēl aizvien ir klasiskais Jāņu siers ar ķimenēm. Pagājušā gada tendence rāda, ka populārs bija Jāņu siers šķēlēs, kas bija kā ērta alternatīva klasiskajam siera ritulim, ņemot vērā, ka pasākumi bieži vien notiek brīvā dabā,” stāsta I. Priedīte.
Savukārt alus pārdošanas apjomi ir atkarīgi gan no brīvdienu skaita, gan laikapstākļiem. Veikalu tīklā “top”! priekšroka tiek dota gaišajam alum. Savukārt tumšā alus īpatsvars ir vien ap 5%, un vēl ap 5% vērta tirgus daļa ir alum ar specializētām garšām.
Gaišais alus iecīnītākais ir arī “Maxima Latvija” veikalu tīklā. Komentējot pēdējo piecu gadu alus patēriņa tendences vasaras saulgriežu svētkos, veikalu tīkla korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā stāsta, ka gaišā alus pieprasījums 2022. gadā bija par aptuveni 40% lielāks nekā 2018. gadā. Komentējot straujās izaugsmes iemeslus, veikalu tīkla pārstāve neizslēdz iespēju, tas arī var būt cieši saistīts ar dažādu jaunu alus šķirņu un produktu ražošanu un sortimenta daudzveidību. Savukārt tumšo alu, pēc viņas teiktā, izvēlas arvien retāk, turklāt retāk nekā bezalkoholisko alu. Pēdējais kļūst aizvien iecienītāks. L. Bagātā teic, ka pērngad pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis divkārt. Tā varētu būt laba ziņa, ja runājam par autobraucēju kultūras evolūciju. Proti, var izteikt minējumu, ka Jāņu laikā uz ceļiem varētu būt kļuvis maķenīt drošāk.
Kas attiecas uz produktu izvēli kopumā, tad tirgotāji norāda, ka tā kļūst aizvien plašāka. Pēc I. Priedītes teiktā, Jāņu periodā vienmēr cieņā ir bijis ne tikai alus un siers, bet arī alkoholiskie kokteiļi, sidrs, pīrādziņi, augļi un dārzeņi, kā arī cepamgaļa. “Šī tendence visos gados ir visai līdzvērtīga. Latvijas iedzīvotājiem, šķiet, svarīgas ir tradīcijas un turēšanās pie pārbaudītām vērtībām,” stāsta veikalu tīkla “top”! vadības pārstāve. Līdzīgi situāciju raksturo arī L. Bagātā, norādot, ka pircēji izvēlas jau tradicionālus un iecienītus produktus - sieru, dažādus gaļas izstrādājumus grilēšanai, kā arī dzērienus (alus, kvass, atspirdzinošie dzērieni). Turklāt iecienītākie Jāņu periodā ir tieši dārzeņi. Šiem svētkiem ir ekonomisks pienesums, sniedzot tirdzniecības nozarei zināmu dopingu.
Pēc “Maxima” pārstāves teiktā, nevar aizmirst arī par dažādām nepārtikas precēm, kuras noteikti atvieglo svētku svinēšanu un baudīšanu, piemēram, pretodu līdzekļi, kas jau klasiski piederas svētku sagaidīšanai brīvā dabā, kā arī dažādi grila piederumi un vienreizējie trauki. Komentējot tirdzniecības tendences un patērētāju izvēli pēdējā piecgadē, L. Bagātā norāda arī uz kādu interesantu faktu. Proti, 2020. gadā pret 2018. gadu kritās pieprasījums tieši ķimeņu sieriem, kas varētu būt skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju un dažādiem ierobežojumiem attiecībā uz dažādām viesībām un ciemošanos, kad tipiski tiek sagādāts svētku cienasts. 2022. gadā pieprasījums jau sāka pieaugt, palielinoties par vairāk nekā 10%.
