Pēdējais gads Latvijas un citu Eiropas valstu patērētājiem nesis vienu pārbaudījumu pēc otra, raizes sagādājot gan augstajām energoresursu cenām, gan lielajai inflācijai kopumā, gan arī centrālo banku procentu likmju celšanas kampaņām, kas ievērojami, pat vairākos simtos eiro ir sadārdzinājušas ikmēneša kredītu maksājumus par nekustamo īpašumu.
Papildus tam ievērojamu lēcienu pērn piedzīvoja arī būvniecības izmaksas, kuru lēciens bija pat straujāks nekā tā dēvētajos gadsimta sākuma treknajos gados. Tiesa, šobrīd daudzi izmaksu pieauguma posteņi sāk kļūt vai drīzumā kļūs par pagātni, līdz ar to jau patlaban uz nākotni var paraudzīties ar nelielu, taču tomēr optimismu.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas nosaka to, cik dārgi vai lēti veikalos maksājam par kādu konkrētu preci, ir ražotāju cenu izmaiņas. Šeit virzību lielā mērā nosaka pasaules preču biržu tirgoņu noskaņojums un ar to saistītās izejvielu cenu pārmaiņas. Ja ekonomika strauji iet kalnup, finanšu tirgū ieplūst jauni līdzekļi vai ir vērojams vai potenciāli gaidāms izejvielu deficīts, tad cenas dodas augšup. Runājot par šo aspektu, visi trīs minētie faktori iepriekšējos gados sadārdzināja izejvielu cenas, un gala rezultātā Latvijā piedzīvojām straujāko inflācijas lēcienu kopš deviņdesmitajiem gadiem. Tagad biržu cenas virza pretēji faktori. Pasaules ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka. Tāpat lielā mērā ir izdevies tikt galā ar dažādām blaknēm, ko attiecībā uz piegādēm izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Arī centrālo banku politika orientēta uz inflācijas ierobežošanu, tādējādi no finansiālā ziņā stimulējošas tā ir kļuvusi par ierobežojošu. Līdz ar to naudas plūsmas preču biržās apsīkst, un to jau redzam izejvielu kritumā, kas arī Latvijā jau ir rezultējies lētākā degvielā, elektrībā un mazākos siltumenerģijas tarifos. Izmaksas krīt, un tas patlaban velk lejup arī ražotāju cenas. Ja mēs rēķinām pret pagājušā gada attiecīgajiem mēnešiem, tad tās demonstrē aizvien mazākus skaitļus ar plusa zīmi, savukārt mēnešu ietvaros jau parādās kritums. Jāpiebilst, ka energoresursu cenu krituma ietekmē izmaksas sarūk arī veikaliem, līdz ar to, vadoties no šādiem aspektiem, nebūtu būtiska pamata tālākam cenu pieaugumam. Kāds cits būtisks fakts ir aizdevuma procentu likmju sadārdzinājums, kas rada aizvien lielāku izmaksu slogu. Tas, protams, ietekmē gan ražotājus, gan tirgotājus, un ieguvējs ir tas, kuram kredītu apjoms šobrīd ir vismazākais. Šobrīd zināmā mērā varam priecāties, ka iepriekšējo gadu gaitā mums kredītu izsniegšana nebija tik strauja kā kaimiņvalstīs un attīstība lielā mērā notika uzņēmumu pašu spēkiem. Ja tā nebūtu, tad izmaksu slogs būtu lielāks un būtu sarežģītāk samazināt cenas, lai uzņēmumu ienākumus sabalansētu ar izdevumiem. Lai vai kā, tomēr galvenā ziņa ir, ka rūpniecības preču cenas dodas deflācijas virzienā. Šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi vietējā tirgū realizētās apstrādes rūpniecības preču cenas bija pieaugušas par 25,2%, bet maijā kāpums bija vairs tikai 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr mēneša izteiksmē cenas kritušās jau kopš pagājušā gada decembra. No cenu indeksa izmaiņām izriet, ka rūpnieki vietējai produkcijai kopš pagājušā gada novembra līdz maijam cenas kopumā samazinājuši par 5,2%.
Latvijas mājsaimniecību lielākā izdevumu pozīcija vēl aizvien ir pārtika, līdz ar to tām ļoti būtiskas ir iepirkumu cenu pārmaiņas. Taču šeit pagaidām nav vienotas tendences, un, piemēram, ja runājam par lopkopības produkciju, tad redzams, ka svaigpiena iepirkuma cena visai jūtami samazinājusies, kamēr gaļai tā kopumā ir pieaugusi. No Centrālās statistikas pārvaldes datiem izriet, ka šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ir samazinājusies par 28,8% līdz 343,9 eiro par tonnu. Tikmēr gaļai tā kopumā ir pieaugusi par 16,4%. Tiesa, tas pamatā ir noticis uz cūkgaļas cenas pieauguma rēķina, kamēr citas gaļas cena ir tuvu iepriekšējam līmenim vai pat samazinājušies. Maijā cūkgaļa vidēji tika iepirkta par 2451,62 eiro tonnā jeb par 17,4% dārgāk nekā pērn decembrī. Tikmēr liellopu gaļas iepirkuma cena ir kritusies par 0,4% līdz 2876,11 eiro tonnā. Ja runājam par gaļas produkcijas cenu veikalos, šobrīd galvenais jautājums ir par to, kas prevalēs produkcijas cenas noteikšanā - energoresursu cenu kritums vai cūkgaļas iepirkuma cenas palielināšanās. Arī citu produktu cenas var doties pilnīgi pretējos virzienos. Piemēram, ir skaidrs, ka līdz ar sausumu dārgāka kļūst dārzeņu produkcija. Tikmēr labības cenas biržā turpina samazināties. Piemēram, kviešu cena pēdējos trijos mēnešos ir kritusies apmēram par 13-14%. Ja labības cenas kritīsies, ir pamats domāt, ka arī gaļas un olu cenas biržā kļūs zemākas, turklāt to ietekmēs jau iepriekš minētais energoresursu cenu kritums.
Potenciāla deflācijas iestāšanās gaida arī būvniecību. Saskaņā ar statistiķu aprēķiniem, šā gada maijā, rēķinot gada izteiksmē, būvniecības izmaksas ir pieaugušas par 5,3%. Salīdzinājumam - pagājušā gada maijā šis skaitlis bija 22,3%. Jāpiebilst, ka mēneša izteiksmē šā gada maijā būvniecība sadārdzinājusies vien par 0,1%, un tas liecina, ka straujais izmaksu lēciens ir kļuvis par pagātni. Visticamāk vasarā, iespējams, tas noticis jau jūnijā, būvniecība ir ieslīdējusi mēneša deflācijā. Ja procesi turpināsies līdzīgi kā līdz šim, tad celtniecība pamazām kļūs lētāka arī gada izteiksmē. Tas nozīmē, ka būs pazudis iemesls straujajam mājokļu cenu lēcienam, kas notika iepriekš, turklāt straujais procentu likmju pieaugums var samazināt jaunas naudas ieplūšanu mājokļu tirgū. Visticamāk, ka tas nozīmēs arī mājokļu cenu kritumu, tiesa gan, ne pārāk lielu, visticamāk, ka mazāku par 10%. Lai tas būtu lielāks, ekonomikā jāiestājas būtiskākām problēmām par to, ko patlaban pieredzam. Tiesa gan, līdz ar straujo procenta likmju palielināšanos arī tādas nevaram izslēgt, turklāt, iespējams, jau tuvākā pusgada vai gada laikā. Taču pagaidām tas ir tikai viens no scenārijiem. Tomēr, atgriežoties pie jau esošajām tendencēm, ir vērts pievērst uzmanību faktam, ka, saskaņā ar CSP datiem, šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo triju mēnešu posmu jaunu mājokļu cenas Latvijā kritušās par 1,8%. Ir pamats domāt, ka šis kritums var izvērsties arī ilgākā tendencē. Šeit gan ir runa par paša mājokļa cenu, ko piedāvā pārdevējs, taču kopumā par šo pirkumu samaksātā summa var kļūt arī lielāka, ja pasaules lielās centrālās bankas saglabās savu kursu uz procentu likmju pieaugumu un tam sekojošu aizdevumu sadārdzināšanos. Proti, pirkuma gala maksājumā mājokļa cenas varbūtējo kritumu var “noēst” aizdevumu procentu likmju sadārdzināšanās.
