Pelnot ar klientu pieplūdumu, nevis lielāku uzcenojumu degvielai

© Depositphotos.com

Pērnais gads daudziem degvielas tirgotājiem, arī tiem, kas darbojas Latvijā, ir vainagojies ar peļņas pieaugumu, kas varētu radīt jautājumus par to, ka straujajā naftas cenu kāpumā arī degvielas tirgotāji uzlikuši papildu uzcenojumus, lai tiktu pie lielākas peļņas.

Tomēr “Neatkarīgās” aptaujātie degvielas tirgotāji Latvijā “Virši-A” un “Neste Latvija” apgalvo, ka degvielai ir fiksēti uzcenojumi un tie nemainās atkarībā no tā, kas notiek biržā. Savukārt pelņas pieaugumu skaidro ar papildu klientu pieplūdumu un/vai savas tirgus daļas palielināšanu, kā arī ieguvumiem no citu produktu tirdzniecības.

Fiksēts uzcenojums

“”Neste Latvija” degvielas uzcenojums vidēji ir 10 centi par litru, no kuriem ir jāsedz transports, DUS uzturēšana, administratīvās izmaksas. Naftas produktu cenu pieaugums vai kritums neatstāj ietekmi uz gala produkta uzcenojumu mazumtirdzniecībā. Uzcenojums nav atkarīgs no naftas vai naftas produktu biržas cenām,” “Neatkarīgajai” komentēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņš piebilst, ka aptuveni 90% no degvielas cenas DUS veido paša produkta vērtība un valstī noteiktie nodokļi.

Uz fiksētu uzcenojumu peļņas maržas veidošanā norāda arī degvielas tirgotājs “Virši-A”. “Maržas galvenokārt tiek cenotas kā fiksēts uzcenojums eiro izteiksmē katram pārdotajam degvielas produkta litram, ar kuru tiek nosegtas tirgotāja administratīvās, DUS uzturēšanas, loģistikas un citas izmaksas, atstājot vietu arī peļņas daļai. Jāpiebilst, ka “Virši” peļņas struktūrā arvien būtiskāku lomu un īpatsvaru ieņem veikala preču un elektrības produktu tirdzniecība. Šo segmentu rentabilitāte nav tiešā veidā pakļauta cenu svārstībām naftas tirgos,” situāciju izklāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš piebilst, ka pēdējos gados kompānijas degvielas produktiem Latvijas mazumtirdzniecības tirgū nav vērojamas būtiskas izmaiņas maržu apjomos neatkarīgi no naftas cenu krituma vai kāpuma.

Tirgotāju peļņa aug

Neraugoties uz to, ka pērn ekonomiskās izaugsmes tempi sāka samazināties un iedzīvotāju pirktspēja kritās strauji augušās inflācijas dēļ, degvielas tirgotājiem tāpat kā Latvijas uzņēmējdarbībai kopumā pagājušais gads bijis veiksmīgs no peļņas gūšanas viedokļa. Pēc J. Vības teiktā, pagājušajā gadā “Virši-A” konsolidētā nerevidētā neto peļņa sasniedza 10,3 miljonus eiro, kas ir par 56% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt degvielas tirgotāja EBITDA rādītājs sasniedza 12,3 miljonus, kas ir 27% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rezultātiem. Cita starpā J. Vība norāda uz to, ka, neraugoties uz kopējo tirgus kritumu, viņa pārstāvētās kompānijas realizācijas apjoms ir kāpis. Pērn degvielas mazumtirdzniecības apjomi Latvijā samazinājās par 0,7% pārdoto degvielas tonnu izteiksmē, bet “Viršu” darbības apjomi esot pieauguši par 7,2%. Tikmēr “Neste Latvija” peļņa pērn ir augusi par 68%, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 15,35 miljonus eiro. No A. Beiziķa teiktā noprotams, ka peļņa nav palielināta uz lielāku rentabilitātes procentu rēķina. Uzņēmuma darbības rentabilitāte ir saglabājusies 3% robežās.

Gāzes vietā dīzeļdegviela

Komentējot pagājušā gada tirgus situāciju, A. Beiziķis stāsta, ka peļņas pieaugumu ir veicinājis ievērojams klientu skaita pieaugums visos segmentos, kas ir sekmējis degvielas pārdošanas apjomu pieaugumu. “Ņemot vērā straujo gāzes cenu pieaugumu pagājušajā gadā, apkures klientu segments gāzes vietā izvēlējās dīzeļdegvielu kā ekonomiskāku apkures veidu. Tas deva lielu apjomu pārdošanas pieaugumu,” komentē “Neste Latvija” vadības pārstāvis. Uz iesaisti enerģētikas biznesā norāda arī “Virši-A”. Pērn kompānijai šis segments radījis 14,9 miljonus eiro vērtu apgrozījumu. Uzņēmums norāda, ka ir uzsācis aktīvu sadarbību ar vairāk nekā 30 Latvijas elektroenerģijas ražotājiem, kuru enerģijas avoti ir ūdens, saule, biomasa, biogāze, un strādā pie rentabilitātes kāpināšanas elektroenerģijas vairumtirgū. Tāpat kompānija norāda uz apgrozījuma kāpumu no iepirkšanās tās veikalos.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.