Aizvien ieilgstošais Eiropu pārņēmušais sausums sola kārtējos izaicinājumus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tiem, kas viņu produkciju patērē. Trešdienas rītā Maljorkā piedzīvotais negaiss un spēcīgā lietusgāze ir laba zīme, ka Eiropas lauki pavisam bez valgmes šovasar nepaliks, un ir cerība uz to, ka apcirkņi nebūs pilnīgi tukši, taču nekādam lielam optimismam nav pamata.
Lai arī ir tikai vēl jūnija vidus, šobrīd ir pamats domāt par ražas kritumu Eiropā, tajā skaitā arī Polijā un Baltijas valstīs. Tradicionāli ražas krituma pavadonis ir augošas cenas, un tirgus eksperti rosina ar to rēķināties. Vienlaikus izskan arī norādes, ka sadārdzinājums var neattiekties uz visām produktu grupām un panika ir nevietā. Taču, ja pavasarī vēl varēja cerēt, ka šā gada beigās pārtikas cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām Latvijā būs kaut nedaudz sarukušas, tad tagad tas, visticamāk, būtu nevietā. Eiropā trauksmes signāli par sausumu jau pavasarī tika saņemti no Spānijas, turklāt ar norādi, ka tas ievērojami samazinās olīvu ražu, līdz ar to gaidāms ir olīveļļas cenu kāpums. Patiesībā šis Vidusjūras diētai tik nepieciešamais produkts, ko augstu novērtējis jau Hipokrāts, ir sadārdzinājies arī Latvijas veikalu plauktos. Tomēr paziņojumi no Pireneju pussalas vien tikai ievadīja plašāku nepatikšanu plejādi, kuras gala rezultāts būs mazāki zemnieku ieņēmumi un inflācijas lēnāka atkāpšanās līdz ar pārtikas produktu sadārdzināšanos.
“Ja sausums būtu tikai Latvijā un Baltijā, tad cenas kopumā tas neietekmētu, jo mēs pērkam un pārdodam pasaules tirgū. Mūs ietekmē pasaules tirgus cenas, tajā skaitā cenas preču biržās. Taču sausums ir visā Eiropā,” situāciju ieskicē Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norāda uz savu neseno vizīti Polijā, kur “arī viss ir izkaltis”. Eksperte atgādina, ka Polija ir liela lauksaimniecības produktu ražotāja, sevišķi ja ir runa par augļiem un dārzeņiem. “Ja pirms nedēļas šķita: nebūs rekordraža, bet nav arī nekas briesmīgs, tad tagad var teikt, ka situācija vēl nav traģiska, bet ir ļoti slikta,” vērtē I. Gulbe. Pēc viņas teiktā, ir jārēķinās, ka ražas būs mazākas. Par cik, to vēl šobrīd nevar pateikt, bet iepriekš izskanējušais par trešdaļu vērtu kritumu varētu šķist reāls pieņēmums, un katra diena bez lietus situāciju strauji pasliktina. Jautāta par situāciju ar labību un potenciālo ziemāju ražu, lauksaimniecības tirgus eksperte atzīst, ka pašreizējais sausums tos ietekmē mazāk, jo būtisku daļu nepieciešamā mitruma tie uzņem rudens - pavasara sezonā, taču arī šim lauksaimniecības segmentam ir nepieciešams lietus. Arī ziemājus sausums ietekmējot negatīvi, tikai ne tik dramatiski kā vasarājus.
Atbildot uz pieņēmumu, ka līdz ar sausuma mazāku ietekmi uz ziemājiem maizes un citu graudaugu produktu cenai nevajadzētu strauji pieaugt kā dārzeņiem, I. Gulbe norāda uz vairākiem lauksaimniecības produktu cenas ietekmējošajiem faktoriem. Proti, ne visus dārzeņus audzē uz lauka, būtisku daļu audzē arī siltumnīcās, un šeit sausumam neesot tāda ietekme kā uz lauka audzētajai produkcijai. Tiesa, arī, piemēram, tomātus Spānijā audzē uz lauka, tādējādi arī šeit var rasties zināmas problēmas. “Viņiem gan ir laistīšanas sistēmas, taču sausums audzēšanas procesu padara dārgāku,” skaidro lauksaimniecības norišu eksperte. Latvijā tomāti tirgum tiek audzēti siltumnīcās, un šeit kopumā nevajadzētu rasties kādiem būtiskiem sarežģījumiem.
Savukārt komentējot situāciju maizes tirgū, I. Gulbe skaidro, ka miltu cenas izmaiņas nav galvenais noteicošais faktors, tam cik maksā maize “Ja, piemēram, graudu cena dubultotos, tas nenozīmē, ka šādā apmērā būtu jāsadārdzinās maizei,” uzsver I. Gulbe, piebilstot, ka šī produkta ražošanas izmaksās liela nozīme ir enerģijas resursu un darbaspēka cenai. Viņa norāda, ka maizes cenu kāpums vispār var izpalikt. “Ja viena komponente paliek dārgāka, tas nenozīmē to, ka gala produktam uzreiz jākļūst ir dārgākam,” skaidro tirgus speciāliste. Jāraugās ir uz faktoru kopsummu, piemēram, šogad ir pieaugusi minimālā alga, un šāds faktors būtiski ietekmē maizes produkcijas cenu. Taču vienlaikus šogad lētāki ir kļuvuši energoresursi, un tam ir cenu pazeminoša ietekme. Kopējais rezumējums: ražas būs zemākas, tādējādi konkrētu atsevišķu lauksaimniecības produktu cenas var pieaugt, vienlaikus ir citi ražošanas resursi un komponentes, kuriem kļūstot lētākiem pārtikas preču izmaksu pieaugums tiek kompensēts. Tas savukārt var nozīmēt, ka produktiem ar garāku ražošanas ciklu cenu kāpums var būt neliels vai pat nenotikt.
Dzīves dārdzības izmaiņu kontekstā arī “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija vērš uzmanību uz pēdējā laikā pasaulē pieaugušajām bažām attiecībā uz tuvojošos klimatisko parādību “El Niño”, kas sevī ietver karstāku un ekstremālāku laikapstākļu periodu. Atsaucoties uz aģentūras “Bloomberg” aprēķiniem, tautsaimniecības eksperte stāsta, ka šī faktora ietekmē pasaules neenerģijas inflācija var celties pat par 3,9%. “”El Niño” ietekmēs daudzu pārtikas izejvielu cenas, īpaši tādu kā rīsi, palmu eļļa, labība, cukurs. Jau šobrīd ir ziņas par ekstrēmu sausumu, īpaši Spānijā, kas ir lielākā svaigu dārzeņu un augļu ražotāja Eiropā,” stāsta ekonomiste. Viņasprāt, tas liek domāt, ka dārzeņu un augļu cenas Eiropā šogad būs augstas.
“Diemžēl jāsaka, ka klimata pārmaiņas nozīmē, ka pārtikas audzētāji no sausuma cietīs arī turpmākos gados, tādēļ arī Latvijas patērētājs to jutīs cenās, veicot ikdienas pirkumus,” secina ekonomikas norišu eksperte. Viņa atgādina, ka globālās pārtikas cenas ietekmē ne tikai laikapstākļi, bet diemžēl joprojām arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, jo pēdējā ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas eksportētājvalstīm. Kā piemēru eksperte min to, ka pārtikas izejvielu cenas ietekmē jebkādas ziņas vai bažas par “Melnās jūras graudu iniciatīvas” likteni. Krievijas draudi par Ukrainas graudu eksporta koridora Melnajā jūrā aizvēršanu liek graudu un citu pārtikas izejvielu cenām tirgū kāpt. Tāpat viņa norāda, ka Kahovkas HES iznīcināšana arī radīs augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām pasaulē. “Daļa no pasaules auglīgākajām zemēm applūdušas, citas nebūs vairs iespējams apūdeņot - tas samazinās pasaules pārtikas pieejamību un kāpinās tās cenu,” skaidro L. Zorgenfreija.
Komentējot bankas skatījumu attiecībā uz patēriņa cenu izmaiņām, viņa norāda uz prognozi, ka Latvijas patērētājam pārtikas cenas šī gada beigās būs augstākas nekā pērnā gada nogalē. “Tomēr negaidām, ka pieaugums būs mērāms divciparu skaitļos, kā tas ir šobrīd. Mūsu prognozēs gada beigās pārtikas cenu inflācija būs 6-7% apmērā. Tomēr, ja laikapstākļi būs ražai izteikti nelabvēlīgi vai citi notikumi, piemēram, ģeopolitiskajā plānā, rada būtisku cenu kāpumu pasaulē, tad pārtikas cenu prognozes var būt jāpārskata uz augšu,” secina tautsaimniecības speciāliste.
Pie ekspertes teiktā ir jāpiebilst, ka sausuma ieilgšana Latvijā draud arī ar elektroenerģijas sadārdzināšanos, jo samazinās elektroenerģijas ieguves potenciāls no hidroelektrostacijām. Līdzīga situācija bija pagājušā gada vasaras izskaņā, kad sausuma dēļ elektrība strauji kļuva dārgāka un pie trūkstošās elektrības nācās tikt, izmantojot dārgo gāzi. Tiesa, šobrīd situācija ir daudz labāka nekā pagājušā gada augustā, jo dabasgāzes cena Eiropā, kas pēdējās dienās ir ap 35 eiro par megavatstundu, ir vairāk pirmskara “veco laiku” cena, nevis līdzinās tai, kas stresa brīdī tika sasniegta pagājušā gada vasarā. No pašreizējā skatu punkta tas nozīmē, ka elektrības cenai nevajadzētu sasniegt tādus augstumus kā pagājušā gada vasaras beigās.
