Ierēdņi pēc iespējas lēnāk pilda Ostu likumā noteikto Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidāciju, bet Satversmes tiesa vēl lēnāk pārbauda Ostu likuma likumību.
Satiksmes ministrija (SM) iesniegusi valdībai rīkojuma projektus par Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidēšanu ar šī gada 31. decembri un brīvostu pārvalžu slēguma bilances gatavošanu uz 2024. gada 30. jūniju. Šo darbību jēga nav ostu, bet tikai šo ostu pārvalžu iestāžu likvidēšana. Tagadējo pārvalžu vietā jānāk valsts akciju sabiedrībām “Rīgas osta” un “Ventas osta". Attiecīgie grozījumi Ostu likumā tika izdarīti 2022. gada 10. februārī. Tas, tātad ir ne tagadējā, bet vēl iepriekšējā Saeimas sasaukuma vairākuma veikums. Toreizējās Saeimas mazākums 28 deputātu personā 2022. gada 24. maijā apstrīdēja šo likuma grozīšanu Satversmes tiesā. 29. septembrī pieteikumu Satversmes tiesai par to pašu iesniedza ostas pilsētas Ventspils pašvaldība. Satversmes tiesa pieteikumus pieņēma izskatīšanai, tos apvienoja un noteica šā gada 13. septembri par lietas izskatīšanas datumu.
Tagad Latvijā vairs ne tik aktuālā, bet tomēr atmiņās palikuša seriāla “Hameleonu rotaļas” scenāristi var apciemot Latviju, kur politiķu pārtapšanas pārsniedz mākslinieciskās fantāzijas robežas. Proti, daļa pret Ostu likuma pašreizējo izskatu protestējušo 13. Saeimas deputātu pārsēdās 14. Saeimas koalīcijā un pat valdībā (“Apvienotā saraksta” pārstāvji Māris Kučinskis un Didzis Šmits), kurai jānodrošina likuma izpilde, jo lēmuma par likuma atcelšanu tagadējā koalīcijā nav. Savukārt citi pret 13. Saeimas vairākuma lēmumu protestējušie deputāti, kam izdevies nonākt 14. Saeimā, tagad pošas uz nākamo koalīciju un valdību par spīti tam, ka konsultācijās par jauno valdību nav izskanējuši priekšlikumi atteikties no apstrīdētajiem pantiem Ostu likumā. “Gaidām Satversmes tiesas spriedumu,” savu tagadējo nostāju “Neatkarīgajai” pauda pērnā gada 24. maija pieteikumu Satversmes tiesai parakstījušais Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības.
Tāpat kā "Hameleonu rotaļu” seriāls, arī brīvostu pārvaldīšanas pārtaisīšana ilgst gadu desmitiem. Frāze “pārveidot ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām” aģentūras LETA arhīvā pirmo reizi ieguldīta 2012. gada 28. februārī. Gan jau, ka vēl rūpīgāka šī arhīva pārlūkošana uzrādītu agrākas reizes šīs pašas domas izteikšanai ar citiem vārdiem vai vārdu kārtību.
No 2012. gada līdz šai dienai ostu pārvaldības pārtaisīšana tiek pamatota ar to, cik grūti esot saprast vārdu virkni “atvasināta publisko tiesību juridiskā persona”, ar kādu tiek izteikts brīvostu tagadējais statuss. Arguments vērā ņemams, bet dīvaini, ka šajā gadījumā to ņem vērā. Proti, visa valsts pārvalde taču ir vērsta uz sevis, tai skaitā uz savu nosaukumu samudžināšanu. Viens no mudžināšanas mērķiem ir priekšrocību došana valsts iestādēm un lieluzņēmējiem attiecībā pret iedzīvotājiem un sīkuzņēmējiem. Proti, valsts iestādēm ir neierobežoti daudz nodokļu maksātāju naudas un laika, bet lieluzņēmējiem - pietiekami daudz naudas un juristu, lai jebkuru mudžinājumu atmudžinātu. Viņi gatavi piemaksāt par grūtībām, ja tās galu galā pārvaramas viņiem, bet nav pārvaramas citiem. Tāpēc nenotiktu nekāda ostu pārvaldības maiņa pārāk gara pārvaldības nosaukuma dēļ vien.
Ticamākais iemesls idejai pārtaisīt brīvostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām ir kašķi Ventspils brīvostā un visā valstī laikā, kad Ventspils pašvaldību un brīvostas valdi vadīja Aivars Lembergs. Bija pilnīgi skaidrs, ka nav iespējams atņemt viņam domes priekšsēdētāja krēslu, ko likums bija saāķējis ar brīvostas valdes priekšsēdētāja krēslu. Protams, Ostu likums vienādi attiecās arī uz Rīgu un Liepāju, kuru domju priekšsēdētāji tāpat guva lielu labumu no sēdēšanas divos krēslos uzreiz. Taču viņu guvumi nebija tik uzkrītoši, lai viņu dēļ grozītu Ostu likumu. Rīgā un Liepājā pašvaldību vadītāji ik pa laikam mainījās un vienmēr pacentās integrēties politisko spēku izkārtojumā. A. Lembergs pieteicās būt nevis par integrējošos, bet par integrējošu spēku un nonāca nepatikšanās, starp kurām Ostu likuma grozīšana nav pirmajā vietā.
Ostu pārvalžu aizstāšana ar ostu uzņēmumu valdēm tika noformulēta tad, kad uzradās Zatlera reformu partija ar tik daudzām deputātu vietām 11. Saeimā, lai partijai pienāktos vieta koalīcijā un iespējas pildīt savu sponsoru pasūtījumus. Turklāt cīņā par brīvostu pārvalžu pārtaisīšanu iesaistījās vēl vairākas interešu grupas, kā patstāvīgi, nebūt ne no Ventspils izlīduši spēki:
Vēl cita interešu grupa veidojas no politiķiem, sabiedriskiem aktīvistiem, “ekspertiem” u.tml., kuri dzīvo no tā, ka apkalpo gan vienus, kuriem ostu pārvalžu pārtaisīšanu vajag, gan otrus, kuriem to nevajag. Arī šīs grupas līdzdalība izskaidro to, kāpēc vairāk nekā desmit gados ostu pārvalžu pārtaisīšana nav ne notikusi, ne atmesta un aizmirsta.
Pārskatāmā pagātnē pasūtījumu pārtaisīt ostu pārvaldes no Zatlera partijas pārmantoja Konservatīvā partija, kas turpina arī Zatlera un viņa partijas izkopto spēju Saeimas vēlēšanās izgāzties ar lielu blīkšķi un tādējādi atbrīvoties no atbildības par solījumu neizpildīšanu saviem sponsoriem. 13. Saeimas pastāvēšanas laikā iekļaujas dīvainība, ka šim Saeimais sasaukumam nebija pa zobam Liepāja it kā tāpēc, ka tur atrodas nevis brīvosta kā Rīgā un Ventspilī, bet speciālā ekonomiskā zona.
Pašreizējās ostu pārvaldības formas noturēšanās pret daudziem uzbrukumiem liek domāt, ka šī forma tomēr ir Latvijas apstākļos labākais pārvaldības risinājums. Apsvērums par labu tās izredzēm saglabāties ir tāds, ka pašreiz Latvijas ostas nav vietas, kur daudzi saredzētu iespējas gūt pasakainu peļņu.
Ja ostu izkārtņu maiņa tomēr notiks, tad mierināsim sevi ar to, ka izkārtnēm pārāk lielas nozīmes nav. Ir daudz būtiskāki apstākļi, kāpēc valsts kapitālsabiedrība “airBaltic” strādā ar zaudējumiem, bet valsts kapitālsabiedrība “Latvenergo”- ar peļņu.
